Tirpst rokas un pirksti? Nospiests nervs vai nopietnu slimību priekšvēstnesis

Visbiežāk nervu saspiedums rodas plaukstas pamatnē jeb karpālajā kanālā – samērā šaurā un cietā vietā, caur kuru stiepjas gan vidusnervs, gan pirkstu saliecējcīpslas. Tā kā nospiestajam nervam nav vietas, kur izplesties, nervs “sūdzas” ar tirpšanu un citām traucējošām sajūtām pirkstos. Pazīmes, kas liecina, ka radies karpālā kanāla sindroms, ir notirpuma, sāpju, dedzināšanas sajūta rokas pirmajā, otrajā un trešajā pirkstā.

Plaukstas pamatnes nerva nospiedums ar visām no tā izrietošajām sūdzībām bieži ir pārpūles sekas. Piemēram, ja ikdienā plauksta ilgstoši izpildījusi vienveidīgas kustības, kā tas ir, strādājot ar datoru (konkrēti – ar datora peli), cītīgi ravējot katru mazāko nezālīti no dobēm, cenšoties uzadīt tagad tik moderno apjomīgo džemperi. Rezultātā plauksta tiek pārpūlēta, cīpslas samocītas, kas izraisa to apvalku iekaisumu un piepampumu, bet tas savukārt spiež un bojā nervu. Ne vienmēr ir vainojama pārpūle, sindromu var izraisīt arī dažādas slimības, piemēram, cukura diabēts, kas netiek labi ārstēts, reimatoīdais artrīts vai citas kaites – arī tad var tikt nospiests plaukstas nervs. Jāpiemin arī sekas pēc rokas traumām, jo sevišķi pēc roku traumas numur viens – spieķa kaula lūzuma.

Visbiežāk cilvēkiem, kas ir labroči, nerva nospiedums veidojas labajā rokā, jo viņiem slodze ir lielāka tieši šai rokai, bet kreiļiem – otrādi, taču var būt arī citādi atkarībā no iemesla.

Kāpēc tirpšana, dedzināšana un sāpes pastiprinās naktī? Miegā mūsu ķermenis, tātad arī pirksti, plaukstas, elkoņi dabīgi ieņem saliektu pozu (jo saliecējmuskuļi ir stiprāki par atliecējmuskuļiem), tāpēc nervs, kas cieš no bojājuma, tiek nospiests vēl vairāk, turklāt naktī arī venozo asiņu attece ir gausāka, un tas izraisa karpālā kanāla sindroma sūdzību saasinājumu.

Ja no rīta pēc pamošanās roku gribas kārtīgi izpurināt, izberzēt – tā ir pazīme, pēc kuras var labi pazīt karpālā kanāla sindromu.

Grūti atvērt burciņu? Iespējams, nospiests elkoņa nervs

Anatomiski nervs, kas inervē jeb ir saistīts, piemēram, ar īkšķi, sāk veidoties no muguras smadzenēm, un virzienā uz perifēriju tas var tikt nospiests vairākās vietās – mugurkaulāja kakla daļā, pleca pinuma rajonā, kā arī visu to anatomisko kanālu rajonos, caur kuriem iet nervi, – tie, kas dod jušanas un motoro funkciju rokā. Piemēram, abu īkšķu simetrisks notirpums, visdrīzāk, norādīs, ka nerva saknīšu nospieduma un bojājuma vieta atrodas sprandā. Tā var būt, ja ir mugurkaulāja starpskriemeļu nobīde, trūce, izveidojušies spondilofīti jeb tā dēvētie radziņi. Ar laiku sūdzībām var pievienoties arī vājuma sajūta plaukstā.         

Arī ulnārais jeb elkoņa nervs anatomiski sākas, savienojoties mugurkaula nervu saknītēm kakla rajonā, un beidzas pirkstu galos. Elkoņa rajonā tas atrodas šaurā kanālā starp kaulaudiem un saitēm; nerva nospiedumu, bojājumu šajā vietā dēvē par kubitālā kanāla sindromu. Tad klasiski ir ceturtā, piektā pirksta un apakšdelma iekšējās virsmas izmaiņas un tirpšana (īpaši, ja elkonis ir saliekts), rodas grūtības satvert pildspalvu, atvērt burciņu, kļūst vājāks satvēriens plaukstā. Vēlāk, ja cilvēks neko nedara, var rasties pat atsevišķu plaukstas muskuļu atrofija, ko var redzēt pat vizuāli, jo plaukstā muskulatūra gluži vienkārši izdilst.

Elkoņa nerva nospiedums var rasties dažādu iemeslu dēļ, tās var būt anatomiskas īpatnības, sekas pēc traumas, ja cilvēkam ir artrīta radītas izmaiņas, to var izraisīt arī biežas atkārtotas darbības vai piespiedu pozas. Piemēram, ne viens vien šoferis, kurš ceļā pie auto stūres pavada garas stundas, atstutējis saliektu kreisās rokas elkoni lodziņā, ar laiku iedzīvojas elkoņa nerva nospiedumā un kubitālā kanāla sindromam tik raksturīgajā tirpšanā tieši mazajā pirkstiņā.   

Tomēr kopumā plaukstas pamatnes nerva bojājumi sastopami daudz biežāk nekā problēmas ar elkoņa nervu.  

Atrodam īsto tirpšanas iemeslu

Sūdzības par pirkstu tirpšanu, dedzināšanu, sāpēm, kas nepāriet, ja maina ķermeņa pozu, un sūdzību pastiprināšanās naktī diezgan skaidri norāda uz karpālā kanāla sindromu (vai uz kubitālā kanāla sindromu, atkarībā no raksturīgajiem simptomiem), taču ārsts var nosūtīt uz izmeklējumiem, lai precizētu diagnozi.

1. Attiecībā uz nerviem ļoti informatīvs izmeklējums ir elektroneirogrāfija – pacientiem gan ne īpaši patīkama, jo tās laikā izmanto diezgan stipru elektrisko strāvu. Šis izmeklējums ļauj konstatēt nervu šķiedru bojājuma raksturu un līmeni. 2. Elektromiogrāfija atklāj nerva dzīvotspēju un vadīšanas spēju.

3. Ultrasonogrāfija parāda izmaiņas nervam blakus esošajos audos un nerva stāvokli.

4. Rentgena izmeklējumu slimajai locītavai vajadzēs veikt, ja ārstam būs aizdomas par artrīta vai traumas izraisītām izmaiņām.

Tas ir ļoti svarīgi – noskaidrot patieso tirpšanas iemeslu, to, ka tas tiešām ir saistīts ar karpālā vai kubitālā kanāla sindromu. Jo vienmēr ir jāpatur prātā, ka notirpuma sajūta pirkstos var būt arī mugurkaula kakla daļas deformējošās spondilozes, pārciestas traumas, teiksim, atslēgas kaulā, kāda augstāka nerva nospieduma dēļ. Tāpēc šaubīgos gadījumos noteikti ieteicams veikt kakla daļas rentgenu – tā sauktās funkcionālās bildes (atliektā un saliektā stāvoklī). Tajās var labi redzēt, kā savstarpēji kustas mugurkaula skriemeļi. Atklājot tur problēmas, tālākai ārstēšanai pacients tiek nosūtīts pie vertebrologa (mugurkaulāja ārsts), neiroķirurga vai neirologa.

Dažreiz pietiek ar ārstniecisko fizkultūru un muskuļu stiprināšanu, lai tirpšana pārietu, bet citreiz vajadzīga nopietnāka vertebrologa (mugurkaulāja ārsts), neiroķirurga vai neirologa palīdzība.

Precīza diagnoze arī ir garants, ka karpālā kanāla operācija, ja tāda ir nepieciešama, būs veiksmīga. Citādi mēdz būt situācijas, ka arī pēc operācijas roka joprojām gan sāp, gan tirpst, sagādājot pacientam ciešanas.

Saudzējošs režīms, zāles un procedūras

Atveseļošanās process būtībā iedalāms trīs vienkārši izpildāmos posmos, un tie ir: medikamentu lietošana, fizikālās terapijas procedūras un saudzējoša režīma ievērošana.  

• No medikamentiem ieteicams lietot kādu no bezrecepšu nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem, kas satur ibuprofēnu.
• Ieteicams vērsties pie fizikālās terapijas ārsta, kurš nozīmēs piemērotāko vingrinājumu un fizikālās terapijas procedūru programmu. Tajā, piemēram, var būt iekļauta elektroforēze, kuras laikā slimajā vietā ar ultraskaņu ievada zāles, lai samazinātu nerva iekaisumu, ultraskaņa, magnetoterapija vai citas.

Kā liecina fizikālās terapijas ārstu pieredze, ja vien problēma nav ielaista tik tālu, ka nervi jau ir daļēji atrofējušies, fizikālajai terapijai mēdz būt labi rezultāti.

• Papildu medikamentu lietošanai un fizikālajai terapijai nepieciešama arī slimās vietas atslogošana, īpaši, ja konstatēts jau nopietnāks nerva bojājums. Ko tas nozīmē dzīvē? To, ka ir būtiski jāsamazina slodze tām darbībām, kas izraisījušas nerva nospiedumu. Ja tā ir adīšana – adīkli uz kādu laiku vajadzētu atlikt malā, ja tā ir ravēšana – var taču ļaut tām nezālēm paaugties dārzā, bet, ja tas ir ikdienas darbs ar datoru, no kura nav iespējams atteikties, tad mainīt darba režīmu – noteikti reizi stundā uz 10–15 minūtēm taisīt pārtraukumu un izvingrināt, izpurināt slimo roku. Vislabāk, ja nepieciešamos vingrinājumus ir ierādījis fizioterapeits vai ergoterapeits; ja uzreiz nav iespēju nokļūt pie speciālista, nervu stiepes un mobilizācijas vingrinājumus var atrast arī tīmeklī.
• Svarīgi, lai pa nakti plaukstas un elkoņa locītava neatrastos saliektā stāvoklī – tas vienkārši izdarāms, locītavu imobilizējot ar ortozi. Taču tikpat labi pārsējam var izmantot kaut vai dvieli. Tas arī neļaus locītavai saliekties, roka atradīsies neitrālā pozīcijā, nervs netiks kairināts, un no rīta nebūs notirpuši pirksti.

Jārēķinās, ka gan mierīgāks režīms rokai pa dienu, gan ortoze pa nakti būs nepieciešami ilgstoši. 

No blokādēm līdz operācijai

Ja ārstēšana tomēr nav palīdzējusi un sūdzības neiet mazumā, karpālā kanāla sindroma gadījumā ārsts var ieteikt medikamentu (steroīdu) blokādes pret cīpslu apvalku iekaisumu plaukstā. Blokādes palīdzēs samazināt iekaisumu un sāpes, noņemt tūsku. Labs efekts saglabājas ļoti ilgi, diemžēl, ja roka kādā brīdī atkal būs pārpūlēta, nepatīkamās sajūtas atgriezīsies.

Kubitālā kanāla sindroma situācijā ar medikamentu blokādēm palīdzēt nevar, jo tur vienkārši nav tādu cīpslu, kuru apvalki iekaisuma gadījumā piepamptu un nospiestu elkoņa nervu. Pašam nervam gan iespējams veikt atsāpināšanu, bet to dara citās situācijās. 

Par labu operācijai, lai atbrīvotu nervu, ķirurgs var izlemt tad, ja plaukstas pamatnes nerva nospiedumam pat blokādes vairs palīdz tikai īslaicīgi (2–3 mēnešus), katru nakti ir jāmostas tirpšanas dēļ un izmeklējumi uzrāda vidēji smagus vai smagus nerva bojājumus. 

Parasti operācijai ir labi rezultāti (sāpes un tirpšana pēc tam pāriet uzreiz). Pēc operācijas 10.–12. dienā noņem šuves, bet apmēram mēnesi cilvēks ir darba nespējīgs. 

Ar elkoņa nerva operāciju situācija ir sarežģītāka. Ja ir elkoņa nerva nospiedums un izteikts bojājums, operācija apturēs tālākus nerva bojājumus un muskuļu atrofiju, tomēr pa īstam vesels elkonis nekļūs – var saglabāties tirpšana vai citas sūdzības, toties plauksta gan atkal spēs pilnvērtīgi funkcionēt.