Cilvēkiem ar muguras smadzeņu bojājumiem valsts apmaksās rehabilitāciju arī mājās

Valsts apmaksātu medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu mājās varēs saņemt ar muguras smadzeņu bojājumu sekām pēc pirmreizējas medicīniskās rehabilitācijas saņemšanas stacionārajā ārstniecības iestādē, ja uz to nosūta nacionālā rehabilitācijas centra "Vaivari" fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts.

Tāpat noteikts, ka medicīniskās rehabilitācijas pakalpojums šādiem pacientiem var tikt nodrošināts ne ilgāk kā sešus mēnešus.

2014.gadā šādu pacientu skaits bija 114. VM aprēķinājusi, ka 114 pacientu aprūpei sešus mēnešus nepieciešams 159 500 eiro liels finansējums. Šīs izmaksas tiks segtas no budžeta, un papildu finansējums nebūs nepieciešams.

Valdība gan nevienojās par VM ieceri segt 50%, bet ne vairāk kā 150 000 eiro no izdevumiem, kas nepieciešami bērnu ārstēšanai ārpus Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm vai Šveices.

Šis Ministru kabineta noteikumu projekts paredzēja paplašināt to valstu sarakstu, kurās bērna ārstēšanos apmaksātu Latvijas valsts. Šobrīd valsts apmaksā bērna ārstēšanu, ja tā notika ES, EZZ valstīs vai Šveicē. Tomēr pēc smagi slimā Dāvja ārstniecības ASV šo normu VM vēlējās pārskatīt.

Bija paredzēts, ka turpmāk daļēji valsts apmaksātu medicīnisko palīdzību bērns varēs saņemt arī ārpus ES, EZZ vai Šveices. VM gan norāda, ka Nacionālais veselības dienests šādu iespēju varētu arī atteikt, ja palīdzību būtu iespējams saņemt ES, EZZ vai Šveicē.

Kā iepriekš skaidroja VM pārstāvis Oskars Šneiders, regulējums, ka valsts apmaksātu 50% no nepieciešamās summas, attiektos uz visiem gadījumiem, pat ja summa būtu salīdzinoši maza. Tiesa gan, VM paredz, ka gadā nebūs vairāk kā trīs šādi ārkārtas ārstniecības gadījumi.

Tā kā šobrīd veselības budžetā šim mērķim papildu līdzekļi nav atvēlēti, bet parasti ārstēšanās izmaksas jāsedz jau pirms ārstniecības procesa sākuma, tad no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem bija plānots turpmāk katru gadu paredzēt 450 000 eiro, lai segtu ārkārtas ārstniecības izmaksas.

Kā norādīja Šneiders, 50% būtu valsts finansējums, bet atlikušie 50% - cits finansējums, tostarp sabiedrības ziedojumi.

Valdība vienojās, ka vēl tiks meklēti risinājumi, no kādiem avotiem ņemt finansējumu, ja šāda situācija pienāks.

Jau ziņots, ka otrdien "TV3 Ziņās" veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) atzina, ka patlaban nav risinājuma, kā palīdzēt smagi slimiem pieaugušajiem gadījumos, kad valsts viņu ārstēšanu neapmaksā. Tomēr ministrs skaidroja, ka top plāns, kā valsts varētu palīdzēt šādās situācijās nonākušiem bērniem.

Kā ziņots, asinsvadu ķirurga Jāņa Rozentāla dzīvības glābšanai iedzīvotāji bija saziedojuši 105 500 eiro, kas ir sākotnēji nepieciešamā summa aknu transplantācijas procedūrai. Valsts aknu transplantāciju apmaksā tikai bērniem, turklāt pati manipulācija Latvijā netiek veikta.

Savukārt aizvadītā gada jūlijā iedzīvotāji saziedoja 120 000 Zanei, kurai bija nepieciešama plaušu transplantācija. Arī šo manipulāciju pieaugušajiem Latvijā neapmaksā.

Vēl pērn decembrī iedzīvotāji dažu dienu laikā saziedoja 317 173 eiro deviņgadīgā Dāvja ārstēšanai. Vēl 100 000 eiro piešķīra valsts. Dāvim tika konstatēta smaga kombinēta patoloģija saistībā ar nepareizu limfas atteci no vēdera dobuma orgāniem. Dāvja ārstēšana bija iespējama vienīgi ASV, Filadelfijā. Dāvis bija pirmais pacients, kuram bija nepieciešama ārstēšana ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas - ārpus šīm teritorijām bērniem nepieciešamo ārstēšanu valsts neapmaksā.

Pēc tam, kad iedzīvotāji bija saziedojuši naudu Dāvja ārstēšanai, vairāki ministri paziņoja, ka tiks strādāts pie tā, lai šādi gadījumi neatkārtotos.

Pērn 1.decembrī LTV raidījumam "Rīta panorāma" finanšu ministrs Jānis Reirs (V) sacīja, ka Belēvičs un labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) steidzami izstrādās apdrošināšanas modeli, lai nākotnē neatkārtotos tādi gadījumi, kāds skāris deviņus gadus veco Dāvi.

Neilgi pirms tam Belēvičs sacīja, ka varētu uzrunāt labklājības ministru, lai lūgtu viņam iespēju novirzīt daļu sociālās apdrošināšanas budžeta naudas iedzīvotāju veselības apdrošināšanai.

Kā  iepriekš informēja VM, Belēvičs, tiekoties ar labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS), esot iezīmējis VM redzējumu par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, lai paplašinātu to valstu loku, kurās Latvijas iedzīvotāji var saņemt nepieciešamo ārstēšanu, ja Latvijā šādu palīdzību nevar sniegt. Finansējums šādu retu gadījumu apmaksai būtu izdalāms atsevišķā fondā, kur līdzekļi daļēji varētu tikt iemaksāti no valsts budžeta, kā arī piesaistīti ar ziedojumiem.

LETA