Kas padara pārstrādātos ēdienus un dzērienus tik neveselīgus?
Galvenā kaitējošā sastāvdaļa varētu būt fruktoze, jo tā maina mūsu gremošanas trakta darbību, liekot pieņemties svarā.
Lai gan fruktoze ir dabīgs, augļos sastopams cukura veids, tā lielā daudzumā ir atrodama arī cukura aizstājējos kā augsta fruktozes satura kukurūzas sīrupā, ko bieži izmanto pārstrādātu ēdienu ražošanā.
Pētnieki no Veila Kornela Medicīnas centra atklājuši, ka pie vainas ir tieši fruktozes daudzums, ko apēdam. “Pati par sevi fruktoze nav kaitīga. Tā rada problēmas, kad tiek uzņemta pārāk daudz. Mūsu ķermenis nav piemērots tam, lai mēs to uzņemtu tādā daudzumā, kā to darām,” skaidro Markuss da Silva Gonsalvess, viens no pētniekiem.
Tas šķiet loģiski, arī lūkojoties no evolūcijas skatpunkta. Cilvēki novāca ražu un ēda augļus un dārzeņus rudens sezonā, lai uzņemtu vairāk uzturvielu un sagatavotos garajai ziemai.
Fruktoze atšķiras no citiem cukura veidiem, piemēram, glikozes, un tā maina veidu, kā funkcionē matiņiem līdzīgi veidojumi, kas klāj tievās zarnas sieniņas no iekšpuses. Šie veidojumi palīdz organismā uzsūkties uzturvielām, kuras apēdam. Bet, uzņemot pārāk daudz fruktozes, tie var pagarināties pat par 40 %, pārmērīgi paplašinot zarnu un uzņemot par daudz uzturvielu. Ar laiku šāds process izraisa svara pieaugumu un aptaukošanos.
Bērni neēd īstu ēdienu
Ir daudz bērnu, kas ikdienā neēd īstu ēdienu. Satraucoši, ka divas trešdaļas no uzņemtā kaloriju daudzuma veido pilnībā pārstrādāti produkti kā ātrās ēdināšanas restorānos gatavotie burgeri, saldās brokastu pārslas un frī kartupeļi.
Pētnieki norāda, ka tā ir kā bumba ar laika degli bērnu veselībai, kas var ierosināt plašu saslimstību ar diabētu, aptaukošanos, vēzi un sirds slimībām.
Pat tikai divus gadus veci bērni 67% no kopējā apēsto kaloriju daudzuma uzņem ar pilnībā pārstrādātiem produktiem, un šī problēma kļūst arvien izplatītāka. 1999. gadā, kad tika veikts beidzamais pārskats, pilnībā pārstrādāta pārtika veidoja 61% no kopējā uzņemto kaloriju daudzuma.
Vienīgais cerību stariņš ir retāka saldināto gāzēto dzērienu lietošana, kas 1999. gadā veidoja 10,8% no uzņemto kaloriju daudzuma, bet tagad tikai 5,3 procentus.
Pētnieki no Taftsa Universitātes skaidro, ka nozīmīgākais pieaugums vērojams saldētas picas un burgeru patēriņā, kas veido 11% no kopējā kaloriju daudzuma, salīdzinot ar tikai 2,2% pirms 20 gadiem.
Nav pārsteidzoši, ka bērni vecumā no 2 līdz 19 gadiem ēd mazāk veselīgu ēdienu – augļi un dārzeņi veido tikai 23% no viņu diētas kopumā. Pārējo daļu nodrošina “vidēji” pārstrādāti produkti kā siers un konservēti dārzeņi un augļi.
Pilnībā pārstrādāti produkti satur daudz cukura un sāls, un tajos ir maz olbaltumvielu, vitamīnu un minerālvielu.
