Atjauno spēkus, uzlabo atmiņu un palielina ilgmūžību, taču ne visiem ieteicams: kas ir šis augs?
Ne velti dzeloņaino eleiterokoku dēvē par Sibīrijas žeņšeņu. Tas ir viens no iecienītiem adaptogēniem, ko savulaik deva gan kosmonautiem, gan elites sportistiem. Šis augs arī uzlabo imunitāti un palīdz atgūties pēc dažādām infekcijām.
Eleiterokoks ir arāliju dzimtas krūms, var izaugt 2–5 metrus augsts. Stumbri ir klāti ar dzeloņiem, kas vērsti uz leju, lapas – piecstarainas, ar kātu, nedaudz līdzinās kastaņu lapām. Augs divmājnieks – uz vīrišķajiem augiem attīstās violeti ziedi ar putekšņlapām, uz sievišķajiem – dzeltenīgi ziedi ar auglenīcām, no kurām rudens pusē izaug melnas, neēdamas, līdz centimetru lielas ogas, katra ar piecām sēkliņām. Ziedkopa – čemurs. Saknes ar daudzām sānsaknēm, kas var stiepties pat 30 metrus tālu.
Auga dzimtene ir Austrumāzija. Brīvā dabā tas ir izplatīts Japānā, Ķīnas ziemeļdaļā, Mandžūrijā, Korejas pussalā, Krievijā, Habarovskas un Amūras apgabalos un Sahalīnas dienvidos.
Šo augu kopš neatminamiem laikiem izmanto tautas medicīnā Ķīnā un Krievijā, kur to lieto kā žeņšeņa aizstājēju.
To lietoja kā karstu dzērienu no auga ar saldi rūgtu garšu. Runā, ka tā darbība ir spēcīgāka nekā žeņšeņam un, regulāri lietots, tas atjaunojot spēkus, uzlabo atmiņu un palielina ilgmūžību.
20. gadsimta 60. gados kādreizējā Padomju Savienības Zinātņu akadēmija uzsāka eleiterokoka medicīniskos pētījumus. Tā kā tonizējoša līdzekļa izmantošana tika apstiprināta 1962. gadā, un ekstrakta ražošana sākās 1964. gadā. Klīda runas, ka 1980. gada Maskavas olimpiskajās spēlēs Padomju Savienība izmantoja eleiterokoku, lai veicinātu savu sportistu panākumus.
Ir zināms, ka padomju kosmonauti savos kosmosa ceļojumos lietoja eleiterokoka sakņu preparātus, lai vairotu spēku un izturību. To augstu vērtē Ķīnas ziemeļu un Sibīrijas auksto reģionu iedzīvotāji.
Japānā to kā tautas ārstniecības līdzekli izmantoja senie Pieamūras un Japānas iedzīvotāji – ainu tauta, bet vēlāk Hokaido salā ienākušie japāņi eleiterokoku nenovērtēja un uzskatīja par nepatīkamu un iznīdējamu ērkšķainu nezāli.
Ievākšana
Ārstniecībā kā zāļu izejvielu izmanto eleiterokoka saknes un sakneņus. Sakneņus vāc rudenī, no septembra otrās puses, izrokot tikai pieaugušus augus, kas lielāki par vienu metru. Saknes ātri nomazgā, sasmalcina gabalos un žāvē 70–80 °C temperatūrā.
Ko satur?
Eleiterokoku saknēs atrasti septiņi glikozīdi, saukti par eleiterozīdiem A, B, B-1, C, D, E, F. Pieci lignāna glikozīdiem piederoši eleuterozīdi izdalīti kristāliskā formā. Turklāt eleiterokoka saknes satur pektīnus, sveķus, sveķus, antocianīnus un 0,8% ēteriskās eļļas. Eletorokoks nesatur saponīnus, atšķirībā no citiem arāliju dzimtas sugām un jo īpaši žeņšeņa.
Eleiterozīdi palīdz organismam ātri asimilēt ogļhidrātus, regulē tauku sadalīšanos un palīdz uzlabot šūnu elpošanu. Eleitorokoks uzmundrina imunitāti, normalizē dzimumhormonu ražošanu, mazina nogurumu.
Krievijā eleiterokoks ir pieejams augu izejvielu, ekstraktu un apvalkotu tablešu veidā. Tam ir vispārēji tonizējoša un adaptogēna iedarbība, paaugstina organisma nespecifisko pretestību. Tam ir stimulējoša ietekme uz centrālo nervu sistēmu, mazina pārslodzi, aizkaitināmību, atjauno un paaugstina fizisko un garīgo veiktspēju, aizsargā pret nelabvēlīgiem vides faktoriem.
Muskuļu aktivitātes palielināšanās eleiterokoka ietekmē notiek mazāka ogļhidrātu enerģijas avotu patēriņa dēļ, jo organisms vielmaiņā ātrāk sāk izmantot taukvielas (lipīdus). Eleiterokoka preparāti normalizē imunitātes rādītājus atveseļošanās periodā pēc smagām infekcijām, palielina asins seruma komplementāro un baktericīdo aktivitāti, leikocītu uzsūkšanās un gremošanas spēju, palielina T-limfocītu skaitu, paaugstina lizocīma, IgA un IgM līmeni. Eleiterokoka preparāti ir vielmaiņas regulatori – tie uzlabo pamata vielmaiņu, normalizē ogļhidrātu vielmaiņu, samazina glikēmijas līmeni, un tiem piemīt holesterīna līmeni mazinošas īpašības.
Eleiterokoku lieto astēnijas, neirastēnijas, atveseļošanās (pēc somatiskām un infekcijas slimībām), arteriālās hipotensijas, garīga un fiziska noguruma gadījumā.
Eleiterokoka sakņu tinktūrai ir līdzīgas īpašības kā žeņšeņa tinktūrai. Galvenā funkcija ir nervu sistēmas stimulēšana, kā rezultātā tiek aktivizēta smadzeņu un muskuļu darbība, uzlabojas refleksu darbība, tiek regulēta ogļhidrātu vielmaiņa, tiek uzturēta imunitāte, normalizējas dzimumhormonu ražošana, mazinās nogurums.
Eleiterokoka tinktūru var lietot atsevišķās reizēs vai kursu veidā. Pēc vienreizējas lietošanas izteikts efekts rodas stundas laikā un ilgst vairākas stundas. Tas palielina ķermeņa efektivitāti, palīdz tikt galā ar miegainību un koncentrēšanās problēmām, izklaidību.
Lietojot kursu, efekts izpaužas kā vispārējs tonusa pieaugums, pašsajūtas uzlabošanās, paaugstināta koncentrēšanās spēja, samazināts nogurums un paaugstināta imunitāte.
Ne visiem ieteicams eleiterokoks
Tā lietošana var arī izraisīt alerģisku reakciju, bezmiegu, pārmērīgu cukura līmeņa mazināšanos asinīs. To neiesaka paaugstināta asinsspiediena, aizkaitināmības, akūtu infekcijas slimību, miokarda infarkta, aritmiju, miega traucējumu un cerebrovaskulāru patoloģiju gadījumā. Tāpat to nav ieteicams lietot grūtniecības, zīdīšanas laikā un bērniem līdz 12 gadu vecumam.
Interesanti, ka 2008. un 2009. gadā tika pētīta eleiterokoka sīrupa ietekme uz bišu ziemošanu. Rezultātā bišu biruma bija mazāk un saimes pārdzīvoja ziemu veiksmīgāk.
