Kāpēc Covid-19 ātrie testi melo? Medmāsa Lauma skaidro no savas pieredzes

Ko dod eksprestesti?

Tā ir iespēja ātri pārliecināties, vai cilvēks ir inficējies ar Covid-19. Tomēr, kamēr šī testa rezultāts nebūs apstiprināts ar polimerāzes ķēdes reakcijas jeb PĶR (angliski PCR) testu, oficiālos reģistros viņš kā kovidinficētais netiks iekļauts. Ja eksprestests izrādījies pozitīvs, būtu jādodas uz laboratoriju nodot PĶR analīzes. Tomēr reizēm šajā epidēmijas vilnī uz analīžu nodošanu jāgaida vairākas dienas un dažkārt pat nedēļu. 

Ir svarīgi šajā gaidīšanas laikā neinficēt citus – ne kolēģus, ne mājiniekus, ne līdzcilvēkus sabiedriskās vietās. Jo vienam slimošana var būt ļoti viegla, bet kādam citam kritiski saasināt esošās hroniskās kaites un izrādīties liktenīga. Ir cilvēki, kas dažādu iemeslu dēļ nedodas uz PĶR analīzēm, taču, ja “ātrais” tests uzrādījis infekciju, tad būtu jāpiezvana ģimenes ārstam, lai kopīgi pārrunātu ārstēšanās un izolēšanās stratēģiju. Zinot, ka vari inficēt citus vēl pat nejūtoties slims, atbilstoši jāplāno tuvākais laiks.

Eksprestesti darbavietās

Daudzās darbavietās eksprestestus liek veikt pirms katras maiņas, jo, vienlaikus saslimstot daudziem darbiniekiem, kavējas darbu izpilde. Ja tā ir kāda ražotne, vai veikals, tad pāris nedēļu dīkstāve būs ļoti nepatīkama, bet ne katastrofāla. Savukārt paralizēts slimnīcu uzņemšanas nodaļu darbs, gaisa satiksmes dispečerdienesti, policija, ugunsdzēsības dienests un tamlīdzīgi – tam jau var būt ļoti smagas sekas.

Protams, šajās valstij un mums visiem tik būtiskajās jomās darbinieki ir vakcinēti un daudzi saņēmuši pat trešo poti. Ja nebūtu parādījies jaunais, daudz infekciozākais omikrona variants, vakcinēšanās pasargātu pietiekami labi. Trīs vakcīnas saņēmušie arī var saslimt, taču parasti viegli un apmēram uz nedēļu. Pats būtiskākais, lai viņi neinficētu savus kolēģus, klientus, pacientus un mājiniekus.

Tāpēc ir tik būtiski uzķert to dienu, kad cilvēks, varbūt vēl nejūtot simptomus, kļuvis infekciozs. Katru dienu doties nodot PĶR testus tikai pārbaudes pēc, nav ne ērti, ne lietderīgi. Ikdienas pārbaudei lietderīgāk izmantot eksprestestus.

Eksprestestiem jābūt mājās

Pat ja esat potējies un jūtaties vesels, ir lietderīgi mājās turēt vismaz pāris eksprestestu. Tie var noderēt, pirms ejat tikties ar kādu vai ciemos (jaunās pieklājības normas ir apliecināt otram, ka neesat infekciozs, uzrādot negatīvu eksprestestu). Tāpat ir būtiski, ja sajūtat pirmos vieglos slimības simptomus, saprast, vai tas gadījumā nav kovids. Ja kāds no mājiniekiem ir jau saslimis vai tikai vēl kovidpozitīvs, būtu jāpārbauda arī pārējie.

Kā pareizi atklāt vīrusu?

Medmāsa, kas bija inficējusies ar koronovīrusu un saņēmusi pozitīvu rezultātu, tajā pašā dienā veica arī četrus dažādu ražotāju eksprestestus stingri pēc instrukcijas. Tie visi rādīja viltus negatīvu rezultātu. Kā tas iespējams? Ar savu pieredzi dalās Lauma Sproga-Jankoviča.

Lauma strādā lielas slimnīcas uzņemšanas klīnikā, un pacientu testēšana ir viņas ikdiena. Pieredze neļauj vieglprātīgi attiekties arī pret jauno, šķietami vieglāko vīrusa variantu. “Es no prakses zinu, kāds ir hronisko kaišu saasinājums pat pie omikrona, tāpēc nevajag lieki riskēt,” atklāj Lauma.

Atnes no skolas

Dažādus eksprestestus viņa bija iegādājusies laikus un vairumā. Darbā, strādājot ar pacientiem, viņa ir diezgan labi pasargāta, taču jaunākajam bērnam skolā regulāri slimoja klasesbiedri. “Tas bija tikai laika jautājums, kad viņš atnesīs slimību no skolas un kad mēs inficēsimies,” skaidro Lauma.

Tā arī noticis. Pirmdienas pēcpusdienā puika sajuties slims un eksprestests to parādīja. Protams, tūlīt tika veikts arī PĶR tests un tas arī bija pozitīvs.

Lai gan dēls pārsvarā dzīvo pie tēva, tomēr brīvdienās uz neilgu laiku bija tikušies. Eksprestests jau drīz parādīja, ka Laumas meita arī ir infekcioza un vēl dažās dienās viņai parādījās arī kovidam raksturīgie simptomi.

Testējas regulāri

Tā kā šajā pandēmijas posmā likumdošana paredz atvieglotas izolācijas prasības darbiniekiem, kas iesaistīti sabiedrībai svarīgu funkciju īstenošanā, Lauma turpināja iet uz darbu un katru maiņu uzsākot testēties. Tā kā viņai ir divas darbavietas, testus nodot iznāca divas reizes dienā. Vienu rītu Laumas antigēnu tests bija pozitīvs, viņa nodeva arī PĶR testu un devās mājās. Tā kā Lauma ir trīs reizes vakcinējusies, simptomi nebija smagi.

Intereses pēc viņa papildus darbavietā veiktajam testam veica sev pārbaudi ar četru ražotāju antigēnu testiem. Laumu rezultāti nepārsteidza, bet citiem testu lietotājiem tie ir pamācoši.

Viltus negatīvie

Trīs eksprestestu pamācībās rakstīts, ka uztriepe jāpaņem caur degunu no aizdegunes, bet ceturtajā bija paredzēts testēt siekalas. Interesanti, ka, veicot testus pēc instrukcijas, Laumai uzrādījās viens izteikti negatīvs rezultāts, bet otrā paraugā strīpiņa bija iezīmējusies ļoti blāvi. Savukārt, ja testam uztriepi viņa ņēma gan no rīkles, gan aizdegunes, tad testi bija pozitīvi. Siekalu testam viņa ņēma arī divus paraugus – vienu kā pašu pirmo, otru, kad bija jau paņēmusi paraugu visiem iepriekšējiem testiem. Visus testus viņa veica citu pēc cita, kad gan darbavietas tests, gan sekojošais PĶR tests bija uzrādījis pozitīvu rezultātu. “Uztvēru to kā laboratorijas darbu,” smejas Lauma.

Lauma uzskata, ka visi viņas izmantotie testi ir pietiekami kvalitatīvi, taču var rādīt viltus negatīvu divu iemeslu dēļ. Pirmais no tiem – uztriepe paņemta no vietas, kur tajā brīdī nav vīrusu.

Visiem iepriekšējiem kovida variantiem sākotnēji vīrusi visaktīvāk vairojās degunā un jo īpaši aizdegunē, bet omikrona gadījumā tie biežāk sastopami kaklā. Eksprestesti izstrādāti un apstiprināti tad, kad vēl cilvēce par omikronu nezināja. Tagad būtu jāpaņem uztriepe gan no rīkles, gan deguna un aizdegunes, lai izvairītos no viltus negatīva testa.

Otrs viltus negatīvo testu iemesls ir nepareizā veidā un pārāk maigi paņemta uztriepe. “Ir nepieciešams dabūt gļotādas epitēlija gabaliņu. Ar pamuļļāšanos pa gļotām vai puņķiem nepietiks – vīruss nealkst pats uzlekt uz vates kociņa. Ja testu veic pareizā veidā, sajūtas ir izcili riebīgas. Par to brīdinu arī slimnīcā savus pacientus un saku, ka viņi drīkst lamāties, bet klusiņām, lai to nedzirdētu citi pacienti. Arī ar skarbumu nav jāpārspīlē, bet jāuzticas izjūtai. Jānobrauka pa gļotādu pietiekami stingri. Tas jādara droši un tik ātri, kā noraujot plāksteri, – čammājoties nepatīkamās sajūtas kļūst jau nepanesamas. Protams, bāžot vates kociņu degunā un braukot pa aizdeguni, normāli, ka acīs saskrien asaras, bet, braukot pa rīkli, mandelēm un mēles aizmuguri, var raisīties vemšanas reflekss.”

Ideāli, ja šos testus paņem apmācīts mediķis, taču to var apgūt arī pats. Viskomfortablākie ir siekalu testi, taču tiem ir arī vislielākā iespēja būt viltus negatīviem, jo vienkārši organismā vīrusa var nebūt tik ļoti daudz, lai tas būtu atrodams arī siekalās. Zinātnieki ir izpētījuši, ka kovida izraisītāji mēdz būt ļoti dažādos orgānos un arī zarnu traktā. It sevišķi, ja saslimšanai bijuši arī vēdera simptomi. Paraugu ņemšana no zarnām gan ir sarežģīta un īpaši nekomfortabla, tāpēc to izmanto ārkārtīgi reti. Taču, slimojot mājās, jāatceras, ka, noraujot podā ūdeni, vākam ir jābūt aizvērtam.

Ar ko atšķiras PĶR un antigēna testi?

Antigēna eksprestesti Covid-19 izraisītāju SARS-Cov-2 vīrusu nosaka pastarpināti. Testā izmanto vīrusa antigēnu, kas sasaistīts ar vielu, kas dod krāsu reakciju, ja antigēnam piesaistās vīrusa daļiņas. Šī josliņa, kas potenciāli spēj iekrāsoties vīrusa klātbūtnē, parāda, ka paņemtajā paraugā ir vīruss. Ir vēl otra – kontroles svītriņa, kas parādās neatkarīgi no vīrusa esamības paraugā un parāda, cik intensīvai jābūt testa strīpiņai. Pozitīvs ir tests, kurā ir divas iekrāsotas strīpiņas.
PĶR jeb polimerāzes ķēdes reakcijas testus veic laboratorijās. Tiek pētītas trīs vīrusam raksturīgās gēnu sekvences ņemtajā paraugā. Ja atbilstošie gēnu fragmenti ir atrasti, tos savairo līdz brīdim, kad tie labi nosakāmi. PĶR tests reizēm nosaka arī bojāgājušu vīrusu atlūzas.

Materiāls tapis sadarbībā ar "Tautas Veselības Avīzi". Izdevumu iespējams iegādāties visās lielākājas Latvijas preses tirdzniecības vietās.