Rituāls – naudai, mīlestībai, aizsardzībai

Vai arī ezoterikas pārzinātājam, rūnu meistaram šis ir pārbaudījumu laiks?

Pavisam noteikti. Tas, kas ap mums notiek, rada disbalansu nervu sistēmai, tādējādi arī mans darbs kļuvis krietni sarežģītāks. Problēmu profils gan paliek tāds pats, tikai ar tām jāstrādā intensīvāk, arvien vairāk cilvēku meklē palīdzību. 

Vai redzi, ka šis tas pasliktina hroniskās vainas, ar to domājot ne tikai slimības, bet arī problēmas – finansiālas vai attiecību…?

Protams, jo viss, kas notiek ar mums, ir saslēgts tādā kā ķēdītē. Tiklīdz viens posmiņš iziet no vietas, tas sāk ietekmēt citas dzīves jomas. Aktuāla problēma ir veģetatīvā distonija – cilvēks netiek galā ar sevi, negatīvā informācija ir nospiedoša, un tas ietekmē finanses, darba dzīvi, komunikāciju ar apkārtējiem, attiecības. Negatīvā sajūta kaut kur jāizliek, bet es to nenodošu, piemēram, tev, taču, kad satikšu tuvu cilvēku – viņam gan. Tā ir – izjūkot vienam ķēdītes posmam, brūk pārējie. 

Vari raksturot biežākās problēmas? 

Interesanti, ka atkarība vairs neparādās kā pamatproblēma, bet sāk kļūt par normu, tādējādi tiek nolikta otrajā plānā. Ir daudz depresīvu cilvēku ar attiecību problēmām. Lielu stresu un diskomfortu izjūt jaunieši un bērni. Sanāk tā, ka pieaugušajam jātiek galā ne vien ar sevi, bet arī pārējiem ģimenes locekļiem. Ja lielās atbildības dēļ nevari pats sevi kārtībā noturēt, tad kā vari palīdzēt bērnam? Problēmas sagādā finanšu jautājumi. Ko redzu kā gaismiņu – cilvēki vairāk atļaujas riskēt, pamest iepriekšējās nodarbošanās un iesākt ko ilgi lolotu, ko kādreiz gribējuši, bet nav bijuši pietiekami nobrieduši, pašpārliecināti, lai mēģinātu un iesāktu.  Kad apkārt viss jūk, cilvēki vairāk uzdrošinās. Protams, tikai daļa sabiedrības. Samērā daudzi paliek, tikai domājot, kā būtu, ja būtu.

Un kā ir ar attiecībām?

Pēdējā laikā savā praksē redzu, ka ir daudz piebūrumu. Cilvēki nāk glābt savu vīru vai sievu. Pēkšņu, neizskaidrojamu apstākļu pēc otrs cilvēks ir it kā pilnībā mainījis savu apziņu, to var nolasīt ne tikai darbos, bet arī acīs – viņš kļuvis par pilnīgi citu. Agrāk tuvi cilvēki nonāk it kā kara attiecībās – kurš kuru uzvarēs, pierādīs, atņems, savas vēlmes piepildīs, un tas diemžēl tiek darīts ar ne īpaši labiem ieročiem. 

Tiek pārkāpti noteikumi, morāles robežas, kuras citkārt būtu ievērojuši? 

Ja sabiedrība ir sakārtota, visi dzīvo rāmjos, likumos. Patlaban notiek tautas šķelšana, tāpēc cilvēki atļaujas vairāk – agresīvāk, egoistiskāk domāt par savu labumu. Ja nevar iegūt taisnīgā ceļā, būsim atklāti, tiek piemērota melnā maģija. 

Tātad viņi ir devušies pie tiem, kuri to piekopj – taviem amata brāļiem, varētu teikt? 

(Nopūšas.) Tas ir cits līmenis. Es cilvēkus, kuri nodarbojas ar melno maģiju, par saviem kolēģiem neatzīstu. Jo tā darbojas pret cilvēka gribu un arī pret augstākajiem spēkiem. Tas jebkurā gadījumā agri vai vēlu apgriezīsies otrādi. Es viņiem esmu nevis kolēģe, bet tā, kura pēc šīm darbībām novērš sekas. 

Tiec ar to galā? 

Vai man ir varianti? (Nosmejas.) 

Ir bārs un narkologs – tu esi tas otrais – tā, kura glābj?

Tieši tā. Cilvēki, kuri ir vēlējušies lietot melno maģiju, bieži šo ceļu iet neapzināti – lai nonāktu pie manis un šo tumšāko posmu varētu ņemt kā pamācību, pieredzi. Katram no mums ir savi uzdevumi. Cilvēks kādreiz savus soļus var arī nesaprast. Ja viņā jau kopš mazotnes ir ieaudzināts, ka visu var iegūt tikai ar cīņu, manipulācijām, viņš tā turpina. Protams, labāk, ja to nedara nemaz, bet, ja dara, labāk, lai viņš līdz kādām atziņām nonāk, nevis turpina ko destruktīvu. 

Droši vien pie tevis vēršas cilvēks, no kura tas pieburtais ir aizgājis…?

Gan – gan. Cilvēks, kurš ir ko dārgu pazaudējis, kuram ir atņemts, vēršas pēc palīdzības, lai to atgūtu.  

Vari pa gabalu noņemt – no cilvēka, kurš aizburts? 

Pirmkārt, jāskatās, vai tas vispār ir piebūrums. 

Un kā to saproti? 

To nevar izskaidrot, varbūt precīzāk – nevajag.

Aizdedzini sveci…?

Tam domāts īpašs rituāls, kura laikā sazinos ar augstāko pasauli un saprotu, vai tāds uzlikums ir, vai drīkstu ķerties klāt, un vai mana darbība šos pašķīrušos cilvēkus var atkal tuvināt. Strādāju ar cilvēku, kurš ir pie manis atnācis, sagatavojot viņu sevis labākajai versijai. Es nestrādāju ar to, kurš nav pie manis vērsies. Lai gan ir bijuši gadījumi, ka cilvēku, kurš aizgājis no attiecībām, atvelk viņa nu jau bijusī sieva, jo viņš jau nesaprot, kas notiek – ar prātu grib vienu, ar sirdi – otru, ar zemapziņu – pavisam ko citu. 

Ja viņš ļaujas aizvilkties, ir labi?

Tieši tā. Un tad strādāt ir vieglāk. 

Esi stāstījusi par enerģētisko attīrīšanos…

Tas ir pamats sakārtotākai ikdienai. Parasti lieku cilvēkam iedomāties, kāds viņš būtu, ja  gadu nemazgātos, kāda izskatītos viņa dzīvesvieta, ja viņš gadu to netīrītu – parasti sejas izteiksme liecina pati par sevi, ka tas nav nekas labs. Un tāda (netīra) ir mūsu enerģija, ja to nekopjam, nerūpējamies. Cilvēki ir kļuvuši slinki apgūt jaunas tehnikas, lai spētu ikdienā sev palīdzēt – kaut ar kārtīm, numeroloģiju, astroloģiju, psiholoģiju. Ir jābūt pamatzināšanām kaut vienā no šīm jomām vai kādā citā, lai sarežģītās dzīves situācijās spētu tās izmantot. Jāmācās saprast savu iekšējo pasauli, mieru un nemieru…

Cilvēkiem ir problēmas ar ticību sev, savas gribas apzināšanos, jūtu un emociju formulēšanu. Bieži vien, atnākot pie manis, viņi nevar atbildēt uz elementāru jautājumu – ko tu gribi? Kāpēc nāc? Kas tev ir vajadzīgs? Jo viņš to nezina. Ja sievietei, piemēram, vajadzīgs vīrietis, mīlestība, ģimenes dzīve, ir jāvizualizē, kā tā izskatīsies, kādas emocijas viņa gribētu just. Tāpat – ja gribi jaunu darbu, tādu, kas patīk, ir jāsaprot, kurā virzienā gribi doties. Tā ar jebkuru jomu – pašam jāzina, ko vēlies. Tā ir viena no pamatlietām, ar ko strādājam – jūtu, emociju, savas gribas formulēšana, lai cilvēks pats spētu pie tā nonākt. Mans uzdevums labākajā gadījumā nav pateikt priekšā, kā rīkoties konkrētā situācijā, vai prognozēt, kā būs pēc pusgada, bet palīdzēt cilvēkam pašam nonākt pie atbildēm. Es varu viņu motivēt, atbalstīt, uzklausīt, jo ne visu var izrunāt ar pazīstamu cilvēku. Darbam ar sevi jānotiek katru dienu un visu dzīvi. Kā vecajā teicienā – ka Rīga nebūs gatava nekad, tāpat ir ar mums. Laiki mainās, un mums jāiet tiem līdzi, jābūt gataviem jauniem uzdevumiem, pārbaudījumiem, kritumiem, lai pēc tam atkal spētu piecelties. Iesaku katram atrast savu cilvēku, kurš uzklausīs, pabīdīs, ieteiks un aizvedīs. Mūsdienās cilvēki ir ļoti ātri, informācija mainās strauji, un nav laika ieklausīties savās sajūtās. Mans ieteikums ir pievērsties sev, analizēt savu attieksmi, kļūdas, piemēram, komunikācijā ar apkārtējiem, varbūt kādam ir vieglāk tās piefiksēt pierakstot – dariet tā, ja tas palīdz. 

Ļoti aktuāla šajā laikā ir arī naudas maģija – ņemot vērā to, ka divus gadus darbs daudzās sfērās tika nobremzēts. Pozitīvi, ka tas piespiedu kārtā daļai sabiedrības ir licis kustināt smadzenes. Un arī es no savas puses varu palīdzēt. Daudzi it kā redz savu mērķi, bet, lai to sasniegtu, cilvēka enerģētika jāiekustina, lai kaut kas viņa dzīvē sāktu virzīties uz priekšu. 

Ko vēl šajā laikā esmu novērojusi – cilvēki lūdz aizsardzību – caur rituālu, kāda amuleta, formulas izveidošanu. Jābūt uzmanīgam – ar ko tu dzīvo, ar ko draudzējies, kam uzticies, atveries… Skan vienkārši, bet ne vienmēr ir viegli to izdarīt. Jāsaprot – itin visam, kam ejam cauri, ir savs uzdevums – lai mēs ko apjaustu, saprastu, mācītos. Man kā redzīgākam cilvēkam ir vēlme pasargāt – kā mātei bērnu, laikus iesakot, kā izvairīties no problēmām. Cilvēki citiem dara daudz ļauna. Ja nepatīk kolēģis, panāk, ka viņu atlaiž. Pret sevi vērstu nepatiku cilvēks var just arī ģimenē – teiksim, no brāļasievas vai tantes vīra utt., arī tad var veikt aizsardzības rituālus, lai tev netiek klāt.

Cilvēki jūtas apdraudēti?

To var saukt par aizsardzības pozīciju – nekas vēl nav noticis, bet cilvēks jau meklē risinājumu. Bet nereti tie ir arī konkrēti draudi no citiem. 

Trauksmē, kas valda apkārt un katrā no mums, garīgā imunitāte kļūst trausla un cilvēks ievainojams – gan garīgi, gan fiziski?

Tieši tā. Noslogota nervu sistēma atstāj negatīvas sekas it visā. 

Ja saki, ka atkarība ir kļuvusi gandrīz par normu, saprotu, ka cilvēks pie tevis vēršas ar citu problēmu…?

Kāpēc atkarība rodas – jo cilvēks normālā apziņas stāvoklī nejūtas komfortabli. Esot pie skaidra prāta, jādomā par pienākumiem, problēmām, viņš kļūst uzvilkts, nervozs un izvēlas smēķēt, lietot alkoholu, spēlēt azartspēles vai ko nu kurš, tā saņemot savu devu laimes hormona. Viņš izvēlas mainīt apziņu vienkārša iemesla dēļ – lai justos mierīgāk. To būtu vēlams nomainīt pret veselīgu dzīvesveidu – sportošanu, kustībām, zināšanu apguvi, meditāciju, bet no pieredzes varu teikt, ka esam ļoti atšķirīgi, var teikt, tūkstoš cilvēku un tūkstoš viens variants. Pat informācija katrā no mums nogulsnējas citādi. Ir tādi, kuri lēkā, skrien – skaties un nesaproti, no kurienes viņos šī enerģija, bet var būt, ka arī tā ir aizsardzības pozīcija? Vai gluži otrādi – cilvēks izskatās bezspēcīgs, bez idejām, interesēm, bet ar savu iekšējo pasauli varētu būt, piemēram, rakstnieks. 

Vai uzskati, ka kaut kas ir izkustināts vispārējā pasaules enerģētikā?

Tā, kā bija agrāk, vairs nebūs nekad. Visi gribam atgriezties pie normālas dzīves… Bet kas kuram ir normāls. Katrā ziņā būs citādi. Varbūt ažiotāža, kas apkārt ir sacelta, kādam ir devusi pamatīgu sitienu pa pakaļu... 

Daudzi stāsta, ka pārskatījuši savu dzīvi. 

Tas liek piebremzēt, pievērsties sev, un daļa sabiedrības tā arī dara, bet ir cilvēki, kuriem jaunie apstākļi sagādā stresu. Kurš no šīs situācijas iznāks kā uzvarētājs, pagaidām nav atbildams. Par to, vai ir kas mainījies kopējā pasaules enerģētikā – domāju, noteikti. Var just, ka tā ir sakustināta. Notiek cilvēku atlase, varbūt acu atvēršana, kāda īstenībā ir šī pasaule. 

Un kāda tā ir – tu zini? 

(Nopūšas.) Emocijas, ko cilvēks var piedzīvot, ir ļoti skaistas, bet pati dzīve… ir cīņa. Reizēm – ļoti skarba. Ir nepārtraukti jāvirzās, jādomā, jādominē, jāatļaujas, jāriskē – šim rožu dārzam ir arī ērkšķi. Jūtu, uz ko viss iet, būs tādi, kuriem no šīs situācijas būs ieguvumi, bet pārsvarā cilvēki ir naivi, neuzdrīkstas, labāk paklusēs, nevis pateiks, ko domā. It kā cenšamies slēpt savu viedokli, emocijas, bet kāpēc? 

Kāds ir tavs novēlējums cilvēkiem? 

Es aicinātu šo globālo stopkadru izmantot savā labā, pievērst uzmanību, atvēlēt laiku, lai izprastu savas domas, sajūtas, vairāk atļautos riskēt, noticētu sev. Novēlu klausīt sirdsbalsij. Informācijas plūsma, kas mūs sasniedz, brīžiem ir degradējoša. Es, piemēram, ziņas neskatos, nelasu un jūtos ļoti labi. Mēs jau tāpat to uzņemam negribot, jo fonā tas visu laiku ir. Sliktā informācija mūsos nosēžas kā duļķes – jāsaprot, vai tev ir noderīga, ko ar to iesākt. Vai gribat zināt, kā tikt pie skaistas, pašpietiekamas un ārēji patīkamas enerģijas? Pavisam vienkārši – rūpējoties par to. 

Kristīnes Brīnumas kontakti: tālr.: +371 27272788.