Jaunie Covid-19 rekordi: vai nepieciešama mājsēde, un kas zināms par omikronu?

Vai nepieciešama jauna mājsēde?

Par to, vai plašās infekcijas izplatības dēļ vajadzētu jaunu mājsēdi ieviest, Kroiča norādīja, ka pie pašreizējiem datiem, cik cilvēku nonāk slimnīcā, tas nebūtu nepieciešams. "Bet lieta ir arī tāda, ka mums joprojām ir daudz nevakcinēto. Īpaši riska grupas."

Viņa skaidroja, ka daudzi neiet pēc padoma pie ārsta, vai vakcinēties, bet gan pie kaimiņiem. "Man kaimiņš teica: "Nevakcinējies. Jo cita kaimiņiene ar trombu nonāca slimnīcā. Zini, viņai pirms sešiem mēnešiem bija vakcīna. Noteikti, ka tas trombs ir ar to saistīts." Šis ir vislabākais pasts, kas strādā. Tur vairs nevajag ne ģimenes ārsta konsultāciju, neko citu... Tā ir tā skumjā ziņa, kādā veidā izplatās šī informācija. Un noteikti, ka kaimiņam ticēs vairāk, jo viņš taču teica."

Arī Žentiņa uzskata, ka šobrīd mājsēdi nav nepieciešams ieviest. Tā būtu nepieciešama, ja slimnīcas atkal sāktu pārpildīties. "Ja slimnīcas kļūs pārpildītas, tad es domāju, ka nekas cits arī neatliks. Pārpildītas slimnīcas ar Covid-19 pacientiem nenozīmē, ka tikai citi Covid-19 pacienti nevar dabūt medicīnisko palīdzību. Tas nozīmē to, ka arī pacienti ar regulārām slimībām, faktiski ar jebko - arī ar apendicītu vai iekaisušu žultspūsli - nevar dabūt palīdzību. Tas varētu būt kritērijs mājsēdes ieviešanai."

Kā skaidri zināt, ka tas ir omikrons nevis "parasta saaukstēšanās"?

Komentējot, kā tieši atpazīt jauno omikrona variantu, Skruze norādīja, ka skaidri var zināt tikai ar testu. "Ja ir jautājums, kā atpazīt omikronu, tad tikai laboratoriski testējot. Pēc klīniskiem simptomiem simtprocentīgi to atpazīt nevar. Ja cilvēkam ir slikta pašsajūta un kāds no saslimšanas simptomiem, tad viņam ir jāpaliek mājās, jāievēro izolācija drošības labad."

Kādas ir sekas pēc Covid-19 izslimošanas?

Skruze skaidroja, ka lielāks risks saslimt ar tā saukto garo Covid-19 ir vecākiem cilvēkiem. "Vecuma grupā no 18 līdz 20 gadiem garais Covid-19 ir ap 10% cilvēku, bet vecuma grupā virs 70 tas jau pieaug līdz 20-30% saslimušo. Jo cilveks vecāks, jo risks uz garo Covid-19 ir augstāks. Augstāks risks ir arī sieviešu dzimuma pārstāvēm. Tāpat arī tiem cilvēkiem, kas pirmajā savā Covid-19 slimošanas nedēļā piedzīvo vairāk simptomu."

Tikmēr uz jautājumu, vai ir tādi, kas pēc ilgāka laika sūdzas par ilgtermiņa sekām, Žentiņa apstiprināja, ka to ir dzirdējusi no kolēģiem. "Man pašai grūti par to spriest, jo mēs nodarbojamies tikai ar Covid-19 ārstēšanu. Bet no citiem kolēģiem esmu dzirdējusi, ka, jā, ir cilvēki, kas atgriežas stacionārā pēc Covid-19 pārslimošanas ar dažādām problēmām."

Viņa arī paskaidroja, ka šobrīd par omikronu vēl zināms samērā maz. "Zināms tas, ka šis variants saasina hronisko slimību norisi. Un līdz ar to pacienti iestājas jau ar sirds mazspējas vai nieru dekompensāciju. Tas, protams, norāda, ka šie pacienti vēlāk var nonākt jau tajās nodaļās, kur ārstē konkrētās slimības. Pagaidām šo pacientu nav tik ļoti daudz, lai pārējās nodaļas būtu pārslogotas."

Vai vajag vakcinēt bērnus?

Lai arī bērni un jaunieši slimo lielākoties viegli, tomēr Kroiča akcentēja, ka ASV Slimību kontroles un profilakses centrs publicējis datus, ka ir risks tikko omikrona pārslimojušajiem, kas ir jaunāki par 18 gadiem, 30 dienu laikā pēc inficēšanās saslimt ar diabētu. "Redziet, omikrons ir jauns. Mēs vēl daudz nezinām. Ja tagad saka, ka bērni slimo viegli... Jā, vienam paveiksies, vienam nē. Es palieku pie tā, ka arī bērni ir jāvakcinē. Tad cilvēki ir labāk pasargāti."

Savukārt komentējot balstvakcīnas nepieciešamību pieaugušajiem, viņa norādīja, ka tie, kas ir saņēmuši revakcināciju, slimnīcā faktiski nenonāk vispār. "Ja nonāk, tad tie ir tiem, kuriem ir jau smagas imūndeficīta problēmas."