Epidemiologs skaidro, kāpēc Latvijā situācija ar omikronu būs smagāka nekā citās valstīs

Trojanskis uzsver, ka hospitalizēto un mirušo dinamika ir diezgan atšķirīga starp valstīm: “Šo izskaidro tas, ko sauc par "immunity wall" (imunitātes siena), kas apraksta to, cik daudziem cilvēkiem ir kaut kāda aizsardzība pret infekciju un, galvenais, pret smagu slimības gaitu.”. 

Galveno uzsvaru epidemiologs liek uz vakcinācijas aptveri un izslimojušo skaitu. Proti, Lielbritānijā mazāk nekā 1% senioru nav nekādas aizsardzības pret Covid-19 (nav nedz vakcinēti, nedz izslimojuši), taču pie mums Latvijā tie varētu būt 12%, kas ir 12 reizes vairāk. Pēc Trojanska aplēsēm, Latvijā varētu būt ap 190 000 neaizsargāto cilvēku, no tiem aptuveni 85 000 varētu būt seniori, 

“Analizējot citu valstu saslimstības un nāvju līknes caur šo imunitātes sienas paradigmu izskaidro visas atšķirības,” uzsver epidemiologs. 

Viņš salīdzinājis Latvijas un Slovēnijas rādītājus Covid-19 izplatības ziņā, uzsverot, ka Slovēnijā ir par 10% mazāk vakcinēto nekā pie mums, un iedzīvotāju skaits ir līdzīgs, hospitalizācijas līkne neaug vispār.

Tam, viņa prāt, ir vairāki skaidrojumi –

1. Slovēnijā vakcinācijas aptvere senioru vidū ir krietni augstāka nekā Latvijā – tie ir 80% starp 60 gadus veciem cilvēkiem; 90% starp 70+ un vairāk nekā 50% jau ieguvuši balstvakcīnu. “Pirmajos divos viļņos slovēņu seniori mira daudz vairāk. Katru dienu ziņās bija šausmu stāsti par līķiem pansionātos. Kad parādījās vakcīnas, nekādi stāsti par čipiem nevarēja pārvarēt bailes, ko iesēja iepriekšējie viļni,” raksta Trojanskis. 

2. Atšķiras vecuma struktūra infekcijām. Slovēnijā seniori sastāda 5-7% no jaunajām infekcijām, tikmēr Latvijā smagākajos brīžos seniori sastādīja līdz 25% no infekcijām.

3. Visticamāk Slovēnija nav priekšā Latvijai omikrona izplatības ziņā, viņu testēšanas politika ļauj noķert pozitīvos gadījumus daudz ātrāk. 

Jau iepriekš Trojanskis “Twitter” vietnē publicējis matemātiskus modeļus un prognozes par epidemioloģisko situāciju valstī, balstoties uz ārvalstu pieredzi un pētījumiem. Jāpiebilst, ka vairākkārt epidemiologa teorētiskie modeļi jau piepildījušies realitātē.