Trojanska jaunākās prognozes: kāds varētu būt saslimstības "pīķis", un cik inficēto, iespējams, būs slimnīcās
Februāra otrajā pusē slimnīcās vienlaikus varētu atrasties vairāk nekā 4500 cilvēku, mikroblogošanas vietnē "Twitter" prognozes tuvākajam mēnesim ieskicējis Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas speciālists epidemiologs Ņikita Trojanskis.
"Slimnīcās vienlaikus atradīsies ap 4770 cilvēku. Datumu grūti noteikt, ņemot vērā to, ka hospitalizācijas attīstīsies novēloti. Visticamāk, ap 23. februāri. Visticamāk, ka mainīsies stacionēšanas algoritmi - cilvēki mirs mājās, tāpēc tik augstu skaitli arī varam nepiedzīvot," raksta Trojanskis.
6/
— Ņikita Trojanskis (@nikitatr1) January 26, 2022
Slimnīcās vienlaikus atradīsies 4767 cilvēki. Datumu grūti noteikt, ņemot vērā to, ka hospitalizācijas attīstīsies novēlotāk. Visticamāk ~23. februāris. Visticamāk mainīsies stacionēšanas algoritmi - cilvēki mirs mājās, tāpēc tik augstu skaitli arī varam nepiedzīvot.
Publicējot dažādus aprēķinu scenārijus, viņš raksta, ka vislabākajā gadījumā slimnīcās tāpat atradīsies virs 2500 cilvēku.
8/
— Ņikita Trojanskis (@nikitatr1) January 26, 2022
Var redzēt, ka vislabākajā gadījumā pēc mūsu prognozēm slimnīcās tāpat atradīsies virs 2500 cilvēku.
Tāpat viņš skaidro, ka iepriekš saslimstība prognozēta labi, bet drīz sāks atšķirties testēšanas kapacitātes dēļ. Trojanskis arī piebilst, ka iepriekš tika prognozēta lielāka hospitalizācija jau tagad, bet to varot izskaidrot ar faktu, ka inficējas gados jauni cilvēki.
"Ap Valentīndienu tiks sasniegts saslimstības "pīķis", kad pozitīvu testu saņems ap 27 tūkstošiem cilvēku. Modelī prognozējam tikai apstiprinātos testus. Patiesais infekcijas skaits būs lielāks," prognozi ar bāzes scenāriju izsaka epidemiologs.
5/
— Ņikita Trojanskis (@nikitatr1) January 26, 2022
Bāzes scenārijs ar citu Y-ass skalu. Tā turpinoties ap Valentīna dienu tiks sasniegts saslimstības pīķis, kad pozitīvu testu saņems 27k cilvēku. Modelī prognozējam tikai apstiprinātos testus. Patiess infekcijas skaits būs lielāks pic.twitter.com/v6U0Il9uGW
Epidemiologs norāda, ka ir pret lokdaunu, jo tagad tas būtu "kontrproduktīvi gan epidemioloģiski, gan ekonomiski".
"Šeit ilustrācija, kā izskatās modeļa prognozes, ja pirms nedēļas līdz februāra beigām tiktu ieviesta mājsēde. Pēc atcelšanas hospitalizācijas un saslimstība atkal uzietu gaisā," raksta Trojanskis, pievienojot ilustrāciju.
9/
— Ņikita Trojanskis (@nikitatr1) January 26, 2022
Esmu pret lokdaunu, jo tagad tas būs kontrproduktīvi gan epidemioloģiski, gan ekonomiski.
Šeit ilustrācija, kā izskatās modeļa prognozes, ja pirms nedēļas līdz februāra beigām tiktu ieviesta mājsēde. Pēc atcelšanas hospitalizācijas un saslimstība atkal uzietu gaisā. pic.twitter.com/YDF4SYlIIc
Viņš uzskata, ka ir nepieciešami stingrāki ierobežojumi, kas samazinātu kontaktēšanos par vismaz 30%, un norāda, ka jāsāk ar jomām, kas skartu ekonomiku vismazāk:
- jāaptur interešu izglītība;
- iekštelpu sportu treneriem un pulciņu vadītājiem jāmaksā dīkstāves pabalsti.
Trojanskis uzskata, ka šādā gadījumā skolu darbiniekiem un audzēkņiem būtu vieglāk, jo nebūtu nemitīgi jātestējas un jādodas karantīnā.
"Skolotājiem arī bail par savu veselību. Kāpēc 16-18gadnieki tagad nevarētu pāriet uz attālinātajām mācībām," jautā epidemiologs.
Viņš turpina, paskaidrojot, ka tagad situācija atšķiras no tās, kad dominējošais bija delta variants: "Oktobrī, kad tika pieņemts lēmums par mājsēdi, es iestājos par to, ka lokdauna laikā skolas varētu būt vaļā, jo tad skolas nebija tik nozīmīgi perēkļi. Man arī ir svarīgi, lai bērni pēc iespējas mācās klātienē, bet omikrona laikā noteikumi ir citādi."
Epidemiologs skaidro, ka ar interešu pulciņiem, sportu un vidusskolu gan neesot pietiekami, lai novērstu krīzi slimnīcās.
15/
— Ņikita Trojanskis (@nikitatr1) January 26, 2022
Ar interešu pulciņiem, sportu un vidusskolu nav pietiekami, ja gribam novērst krīzi slimnīcās. Man ļoti žēl šo teikt, un es nekad nesaku lightly priekšlikumus, kas negatīvi ietekmēs ekonomiku.
Trojanskis ar grafiku palīdzību dalās divos scenārijos, kā situācija izvērstos, ja ierobežojumi tiktu ieviesti 3. februārī uz 30 dienām vai 10. februārī uz 30 dienām, piebilstot, ka agrāka ieviešana novērš nāves, hospitalizācijas un efektīvāk placina līkni. "Septiņas dienas ātrāk ieviesti ierobežojumi samazina vienlaicīgas hospitalizācijas par sešiem simtiem. Domāju, ka tas būs būtiski."
13/
— Ņikita Trojanskis (@nikitatr1) January 26, 2022
Kā parasti ar ierobežojumiem - agrākā ieviešana novērš nāves, hospitalizācijas un efektīvāk placina līkni. Divi grafiki parāda, kā izskatīsies situācija, ja 30% efektīvie ierobežojumi tiek ieviesti:
⭕️3. februārī uz 30 dienām
⭕️10. februārī uz 30 dienām pic.twitter.com/uhfp4VQuKc
Jau iepriekš Trojanskis “Twitter” vietnē publicējis matemātiskus modeļus un prognozes par epidemioloģisko situāciju valstī, balstoties uz ārvalstu pieredzi un pētījumiem. Jāpiebilst, ka vairākkārt epidemiologa teorētiskie modeļi jau piepildījušies realitātē.