Karīnai, kura pēc vakcinēšanās sirgst ar polineiropātiju, konsīlijs tāpat lemj par labu balstvakcīnai
Karīna Miezāja ir starp tiem cilvēkiem, kas ik dienu spiesti sadzīvot ar vakcīnu radītajām blaknēm. Lai gan sievietei radītais veselības kaitējums atzīts par būtisku, ārstu konsīlijs lēmis, ka trešā pote nav atliekama, vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma".
Pagājuši astoņi mēneši kopš fotogrāfe Miezāja saņēma savu otro "Pfizer"/"BioNTech" poti. Sākumā sievietei tirpa roka, vēlāk kļuvis grūti staigāt. Pēc tam nonākusi arī slimnīcā.
Meklējot iemeslus pēkšņajai saslimšanai, uzstādīta diagnoze "polineiropātija". Tā ir autoimūna slimība, kas izpaužas ar sāpēm un tirpām pēdās un plaukstās. Cēloņsakarību ar vakcināciju atzinusi arī Zāļu valsts aģentūra.
"Ar to sadzīvot ir faktiski neiespējami. Tu vari par to censties nedomāt, bet tu nevari nedomāt to, ko tu jūti. Tas nav tā, ka tu centies nedomāt par kaut ko sliktu. Tās domas nevar vienkārši novērst," LTV norāda Miezāja.
Reizēm sieviete nevarot arī strādāt. Un šādos nopietnos gadījumos valsts solījusi izmaksāt kompensācijas. Top īpašs mehānisms, kuru iedarbināt, tā solīja šī gada sākumā. Bet Miezāja vēl gaida, kad vispār varēs pieteikties.
"Ja mēnesis jau ir šogad pagājis un vēl nav saprotams, kurš to izdarīs, tad es saprotu, ka tas noteikti nebūs ne nākamajā, ne aiznākamajā mēnesī. Tāpēc, ka nekas nevirzās," norādīja sieviete.
Veselības ministrijā mierina, ka drīz noteikumi būšot gatavi. Tad tos nodošot sabiedriskajai apspriešanai. Maksimālā kompensācijas summa būšot 142 tūkstoši eiro.
Miezājai februārī beigsies vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņš. "Vakcinēties man ir bail. Es neticu, ka kāds ar blaknēm ietu un ļautu sev durt. Nu nē! Un tai pašā laikā man ir vajadzīgs sertifikāts, lai es varu strādāt," viņa norādīja.
Cilvēkiem, kuriem ir aizdomas, ka vakcīnas var radīt dzīvībai un veselībai bīstamas blaknes, jāvēršas kādā no lielo slimnīcu konsīlijiem.
Miezājai uz to bija ģimenes ārsta nosūtījums. Konsīlijs Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) lēma, ka viņai tāpat vajag vakcinēties. Tiesa, nevis ar ziņneša vakcīnām, kādas ir "Pfizer" un "Moderna", bet gan ar kādu no vīrusa vektora vakcīnām: "Johnson & Joshnson" vai "AstraZeneca".
"Šīm vakcīnu grupām tās vielas, kas izraisa, piemēram, alerģiskas reakcijas, atšķiras. Līdz ar to, ja pacientam ir bijusi nopietna reakcija vai blaknes pēc viena veida, mēs iesakām otra veida vakcīnu grupu. Protams, mēs nevaram nevienam 100% apgalvot, ka tagad no šī nekad nekas nenotiks," LTV skaidroja RAKUS Covid-19 konsīlija vadītāja Sniedze Laivacuma.
Līdz šim ģimenes ārsti uz konsīlijiem Rīgas Austrumu slimnīcā un Stradiņa slimnīcā nosūtījuši vairāk nekā 600 pacientu. Austrumu slimnīcā konsīlijs 29 gadījumos lēmis ļaut vakcināciju atlikt, bet Stradiņa slimnīcā vien astoņās reizēs.
Zāļu valsts aģentūrā saņemti vairāk nekā 3000 ziņojumi par blakusparādībām saistībā ar vakcināciju pret Covid-19.
