Zāles ir, bet tās nedod - Kārļa ādas vēža stāsts par "nepareizo" slimības paveidu
Melanoma jeb ādas vēzis nav raksturīgs tikai sievietēm, kam patīk sauļoties. Tā var piemeklēt brašu vīru, kam jaunība ritējusi citā gadsimtā. Bet, patlaban ir gadsimts, kad daudzviet pasaulē šī kaite ir ārstējama, un, piemēram, Igaunijā šim vīram būtu vairāk cerību nekā dzimtajā Latvijā un tikai politiskas lemšanas dēļ.
Katram cilvēkam uz ķermeņa ir kāda dzimumzīme, citiem to ir pat ļoti daudz un ne vienmēr mēs šiem veidojumiem pievēršam uzmanību. Tomēr, dzimumzīmju regulārai apskatei ne tikai vizuāli, bet arī dermatologa kabinetā ir jābūt regulārai, jo nereti ādas audzējs – melanoma – sākas tieši kā vizuāla dzimumzīme.
Kārlis (vārds mainīts) ar melanomu saskārās apmēram pirms diviem gadiem, kad dzimumzīmi uz viņa muguras pamanīja sieva, kura mudināja iet pie ārsta, lai veidojumu uz ādas pārbaudītu. Skaidrs, ka šādā gadījumā sieva satraucas, nevis meklē trūkumus, un viņš atcerējās, ka savulaik apmeklējis pasākumu, kurā dermatologs stāstījis par melanomu un rādījis arī attēlus, kas Kārlim likušies ļoti līdzīgi viņa dzimumzīmei.
Cilvēks jau savu muguru bez īpašas vajadzības nepēta, tāpēc ir iespēja, ka ādas audzēji tiek pamanīti novēloti. Melanoma vīriešiem visbiežāk veidojas tieši uz muguras, savukārt sievietēm – uz kājām.
Kārlim sākumā bija aizdomas, ka savādais veidojums varētu būt piesūkusies ērce, bet, kad izrādījās, ka tā tomēr ir dzimumzīme, viņš devās pie speciālista “Veselības Centra 4” Dermatoloģijas klīnikā, kur tika diagnosticēta melanoma apmēram 1,5 cm lielumā.
Tālāk viss ritēja raiti - ģimenes ārsta norīkojums un pēc nedēļas – jau operācija Onkoloģijas centrā. Pirmā operācija Kārlim tika veikta pagājušā gada rudenī. Ņemot vērā, ka melanoma nebija sākuma stadijā, tika veikta vēl viena operācija – sargmezgla biopsija, lai precizētu slimības stadiju. Pēc tās precizēšanas pēkšņi kļūst daudz vairāk nezināmā, un nevis ārstiem nepieciešamo datu dēļ, bet Kārļa nodokļos uzturētās Latvijas valsts lēmumu dēļ.
Patlaban Kārlim ir 51 gads un viņš atzīst, ka uzticas ārstiem un medicīniskos terminos neiedziļinās. Pēc operācijas Kārlim regulāri jāveic dažādas pārbaudes, tajā skaitā pozitrona emisijas datortomogrāfijas izmeklējums un jāuzmana kopējais veselības stāvoklis, lai melanomai neiestātos recidīvs jeb atkārtošanās.
Tā kā Kārlim izmeklējumos netika konstatētas audzēja metastāzes un gēnu mutācijas melanomas biomarķieris (BRAF) bija negatīvs, tad pēc Latvijā esošajām melanomas ārstēšanas vadlīnijām, nekāda medikamentoza ārstēšana viņam nav paredzēta, lai gan citās valstīs, ieskaitot tuvākās kaimiņvalstis, neatkarīgi no pozitīviem vai negatīviem BRAF gēna rezultātiem, pacientiem tiek nozīmēta adjuvantā jeb profilaktiskā terapija.
Atšķirībā no kaimiņvalstīm Latvijā šādu terapiju pacients var izvēlēties apmaksāt pats, taču tas maksā tūkstošus un Kārlim nav tādu rezervju vai mantojuma. Tāpēc viņš patlaban nekādus papildu medikamentus nelieto, bet drīzumā gatavojas doties uz klīniku, lai veiktu pārējo dzimumzīmju pārbaudi un lūkotu, vai nav parādījušies jauni veidojumi uz ādas.
Vaicāts, kā varēja rasties melanoma, Kārlis, pēc savas, nu jau pacienta statusā kompetentās, saprašanas, pieļauj, ka visdrīzāk to ietekmējuši saules stari un faktors, ka viņam ir gaiša āda. Šovasar viņš maksimāli izvairījies atrasties saulē, pārsvarā dienā – vairāk zem jumta, ja nu pārskrējienā no mājas līdz automašīnai.
Tomēr mūsu gadsimtā vēzis ir hroniska slimība, Kārlis savu situāciju uztver mierīgi, jo izmainīt to pašu spēkiem nav iespējams, un dzīve turpinās. Pats atzīst, ka nevar taču visu laiku sēdēt pagrabā un kādreiz karstā laikā var uzvilkt arī šortus. Tāpat viņš ikdienā cenšas lietot sabalansētu uzturu, lai holesterīna un cukura līmenis turētos normas robežās.
Kārlis gan ir neizpratnē, ka mūsdienās, kad datus var pārsūtīt sekunžu laikā, gēnu testu paraugi pašam pacientam no slimnīcas nešus jānogādā laboratorijā un pēc tam tos nogādā ārstam speciālistam. Ja cilvēks dzīvo, piemēram, Krāslavā, tad viņam jābrauc ar sabiedrisko transportu vai jāmeklē kāds kurš viņu izvadā turp un atpakaļ. Arī Kārlis nedzīvo Rīgā, tādēļ šādi pārbraucieni ir metodiski jāplāno.
To varētu izdarīt daudz vienkāršāk un bez pacienta iesaistīšanas. Taču ir progress: pēdējās nedēļās šis jautājums ir atrisināts, un pacientam analīzes tiek veiktas Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Pataloģijas centrā, kas būtiski atvieglo Kārļa pieminēto analīžu loģistiku.
Melanomas ārstēšanas jautājumi bieži parādījušies presē, pamatojot to nepieciešamību dažādām pacientu grupām. Daudz jau ir panākts un diagnoze vairs neizskan kā nāves spriedums. Diemžēl pacientiem ar trešās stadijas slimību, kuriem BRAF mutācijas nav, valsts neapmaksā adjuvanto jeb profilaktisko terapiju, lai gan līdzīgas stadijas un smaguma pacienti ar mutāciju, var lietot valsts apmaksātu terapiju gada garumā un nozīmīgi samazināt iespēju, ka slimība atgriezīsies. To kā trūkumu konstatējusi SIA ”Veselības centrs 4” dermatoloģe un veneroloģe Lana Mieze, kura ir arī onkoloģe-ķīmijterapeite rezidentūrā Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcā.
“BRAF negatīvas melanomas gadījumā nav pieejama mērķterapija, bet tikai imūnterapija. Diemžēl ārsti ir situācijas ķīlnieki. Pasaulē ir melanomas zāles gan pacientiem, kuriem audzēja šūnās atrasta BRAF mutācija, gan BRAF negatīviem, kuriem šis mutācijas nav. Latvijā šobrīd valsts apmaksā adjuvanto terapiju pacientiem ar BRAF mutāciju, savukārt BRAF negatīviem pacientiem adjuvantā terapija nav valsts apmaksāta. Šī ir liela diskriminācija. Zāles pasaulē ir. Tās maksā tos pašus apmēram 3 – 4 tūkstošus par devu uz 21 dienu. Tas ir tas, kas mums trūkst,” pieredzē secinājusi melanomas pacientu atbalsta biedrības “Soli priekšā melanomai” dibinātāja un apvienības “Onkoalianse” dibinātāja Olga Valciņa.
