Vai vakcinēšanās pret Covid-19 hroniskiem pacientiem tiešām ir droša?
Hronisko slimību pacientu veselība Covid-19 pandēmijā cieš dubultsmagi – gan tāpēc, ka pastāv augstāks risks smagai Covid-19 norisei, gan saistībā ar ierobežoto pieeju veselības aprūpes pakalpojumiem, kam potenciāli var būt ilgtermiņa sekas uz veselību.
Analizējot jaunākos datus par vakcīnu drošumu īpašām iedzīvotāju grupām, tostarp cilvēkiem ar hroniskām slimībām, pētnieki uzsver – vakcinācija pret Covid-19 ir kopumā efektīva un droša augsta riska grupu iedzīvotāju aizsardzībai pret smagu Covid-19 norisi un mirstību no šīs infekcijas.
Jau kopš pandēmijas sākuma viens no pētniekus un sabiedrību interesējošajiem jautājumiem ir smaga slimības norise un komplikācijas riska grupām. 2020. gada augustā publicētā sistemātiskajā pārskatā zinātniskajā žurnālā Journal of Medical Virology par Covid-19 slimības klīniskajiem raksturlielumiem, riska faktoriem un iznākumiem, kurā tika iekļauti 212 atsevišķi pētījumi no 11 valstīm un reģioniem, t.sk., ASV, Ķīnas, Dienvidkorejas un Itālijas, secināts, ka smagas Covid-19 gaitas riska faktori ir imūnsupresija (novājināta imūnsistēmas darbība), ļaundabīgie audzēji, cukura diabēts un cerebrovaskulāras jeb smadzeņu asinsvadu slimības. Pacientiem ar smagu Covid-19 slimības gaitu, salīdzinājumā ar pacientiem, kas piedzīvoja vidēju vai vieglu slimības norisi , tika konstatētas būtiskas atšķirības hronisko slimību esamībā – pacientiem ar smagu slimības gaitu biežāk bija arteriālā hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens (35,9% gadījumos, salīdzinot ar 14,5% vidējas vai vieglas slimības gaitas gadījumā), cukura diabēts (20,1% gadījumos, salīdzinot ar 6,2% vidējas vai vieglas slimības gaitas gadījumā), kā arī hroniskas plaušu, nieru, sirds slimības un ļaundabīgi audzēji.
Imūnsupresija, diabēts un ļaundabīgi audzēji tika minētas kā slimības, kas visciešāk saistītas ar smagu Covid-19 norisi, savukārt, lielāks vecums, vīriešu dzimums, diabēts un hipertensija ir būtiski saistīti ar augstāku mirstības risku, secina zinātnieki. Tāpēc personas ar blakusslimībām un smagu Covid-19 norisi ir rūpīgi jānovēro, kā arī īpaša uzmanība būtu jāpievērš tieši infekcijas profilakses pasākumiem pacientiem ar hroniskām slimībām.
Cits, 2020. gada otrajā pusē publicēts sistemātisks pētījumu apskats zinātniskajā žurnālā Biological Research for Nursing padziļināti aplūkoja sirds un galvas smadzeņu asinsvadu slimību jeb kardiovaskulāro un cerebrovaskulāro slimību saistību ar smagu Covid-19 gaitu un mirstību. Apkopojot 31 pētījuma informāciju no Ķīnas, ASV, Itālijas, Spānijas un piecām citām valstīm, secināts, ka pacientiem ar sirds un galvas smadzeņu asinsvadu slimībām ir aptuveni trīs reizes lielāks risks piedzīvot smagu Covid-19 infekcijas norisi, nekā pacientiem bez šīm slimībām, kā arī aptuveni 5,6 reizes lielāks Covid-19 izraisītas nāves risks. Turklāt minētais pētījums atklāj, ka pacientiem ar cerebrovaskulārām slimībām ir lielāka slimības smagas norises un nāves iespēja, nekā pacientiem ar sirds un asinsvadu slimībām. Izvērtējot pandēmijas sākumā veiktu pētījumu par sirds un asinsvadu sistēmas slimību saistību ar Covid-19 mirstību, Amerikas Mediķu asociācijas kardioloģijas zinātniskajā žurnālā Cardiology publikācijā secināts, ka pacientiem ar hroniskām sirds un citām blakus slimībām ir lielāks risks infekcijas rezultātā iegūt miokarda jeb sirds muskuļa bojājumus, kas savukārt nozīmīgi saistās mirstību.
Neraugoties uz augstajiem smagas Covid-19 gaitas un nāves riskiem hronisko slimību pacientu vidū, arī šajā sabiedrības grupā novērojama vilcināšanās ar lēmumu pieņemšanu saistībā ar vakcināciju pret Covid-19, pamatojot to ar satraukumu par vakcinācijas riskiem tieši hronisko slimību dēļ. Pētījumā, kas veikts 2021. gada sākumā ASV, konstatēts, ka 33% dalībnieku bija bažas par vakcīnu drošuma jautājumiem, savukārt 27% – par efektivitāti. Šā gada novembrī publicētajā vakcīnu efektivitātes un drošuma izvērtēšanas pētījumā, kurā vakcīnu drošuma dati tika apkopoti no 26 atsevišķiem pētījumiem, t.sk., ietverot hronisko slimību pacientus, secināts, ka kopējais dažādu vakcīnu blakusparādību biežums ir 1,4%, taču smagas blakusparādības konstatētas 0,4 gadījumos uz 10 000 iedzīvotāju. Eiropas Zāļu aģentūra nodrošina nepārtrauktu vakcīnu drošuma uzraudzību un veic ikmēneša drošuma jautājumu analīzi. Saskaņā ar jaunāko izvērtējumu visas Eiropas Savienībā reģistrētās vakcīnas uzskatāmas par drošām.
