Kas ir pandēmijas blakne - kovidsomnija?
Sabiedrības veselība Covid-19 pandēmijas laikā ir pamatīgi iedragāta, no vīrusa un ar to saistītajiem kaitējumiem cieš arī psihiskā veselība. Ieviesies pat jauns termins – kovidsomnija, ar to saprotot pandēmijas tieši un netieši izraisītus miega traucējumus: bezmiegu, miegainību, diennakts ritma traucējumus.
Par to, kā pandēmija ietekmē miega paradumus, iztaujājām nejaušus garāmgājējus. Vairums no viņiem apliecināja, ka vīrusa izplatības un īpaši mājsēdes laikā viņu miega paradumi ir mainījušies. Dziļāku izpratni par šo problēmu meklējām pie speciālistiem. Kā skaidroja BKUS Epilepsijas un miega medicīnas centra speciāliste Marta Celmiņa, cilvēki, kas izslimojuši Covid-19, vēl ilgu laiku pēc atveseļošanās var saskarties ar traucētu miegu, jo šī nav tikai elpceļu slimība – tā skar arī smadzenes un citus orgānus.
Miegs ir dinamisks process, kas nepieciešams tādēļ, lai ķermenis augtu, attīstītos, atjaunotos. Dziļā miega laikā atjaunojas šūnas, izdalās augšanas hormons, savukārt REM (seklā jeb ātrā) miega fāzē, kurā mēs sapņojam, attīstās smadzenes. Arī vielmaiņas produktu izvadīšana no organisma parasti notiek miegā.
To, cik dziļā miegā gulēsim un kā jutīsimies no rīta, ietekmē dažādi faktori, bet īpaši svarīgi ir tas, kā pavadīta iepriekšējā diena. Pēc produktīva, ar pozitīvām emocijām piepildīta dienas cēliena arī miegs būs spēcinošs un dziļš. Tomēr ilgstoši traucēta miega apstākļos ieteicams vērsties pie speciālista – neirologa, psihiatra vai psihoterapeita.
Par psihiskās veselības problēmām var liecināt ne tikai bezmiegs, bet arī pārmērīga gulēšana un miegainība. Psihoterapeite Ināra Vārpa uzsver, ka pārāk ilga gulēšana un nevēlēšanās izkāpt no gultas liecina par vairīšanos no problēmām un var būt saistīta pat ar depresiju un citām nopietnām kaitēm. Plašāk par miega kvalitāti un ieteikumiem miega higiēnas uzlabošanai aicinām uzzināt videosižetā.
