Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Daugavpils reģionālās slimnīcas Infekciju slimību nodaļas infektoloģe Iveta Jukšinska. (Foto: Publicitātes)

Pacients tik ļoti kaunas par savu diagnozi, ka ārsts ir spiests aiziet uz aptieku un nopirkt viņam zāles

Runā speciālists
2021. gada 1. decembrī 06:06 2021. gada 1. decembrī 06:06
  Jauns.lv
Saistībā ar HIV sabiedrībā valda ļoti liela stigmatizācija gan pašu pacientu un viņu ģimenes locekļu vidū, gan mediķu lokā. Daudzi joprojām domā, ka patiess ir mīts, ka ar HIV inficējas tikai prostitūtas un narkomāni. Diemžēl, kaunoties no savas diagnozes un baidoties atklāt to līdzcilvēkiem, daļa HIV pozitīvo pacientu pat nevēlas iet uz aptieku pēc vajadzīgajām zālēm.

Daugavpils reģionālās slimnīcas Infekciju slimību nodaļas infektoloģe Iveta Jukšinska intervijā portālam Jauns.lv sacīja, ka pirmo reizi HIV Latvijā parādījās 1987. gadā. Pirmie inficētie bija homoseksuāli vīrieši: "Tie bija pirmie mūsu atklājēji, bet pamazām tas aizgāja heteroseksuālu ceļu."

Vai tiešām tikai homoseksuāļi un narkomāni?

2001.gadā inficēšanās ar HIV Latvijā sasniedza nebijušu pīķi un gada laikā atklāja vairāk nekā 800 jaunu saslimšanas gadījumu. Pārsvarā šie cilvēki bija narkomāni. "HIV sāka izplatīties narkomānu vidū. Tas notika diezgan ātri."

Saistībā ar šiem notikumiem HIV pozitīvie cilvēki ieguva stigmu, ka tā ir tikai homoseksuāļu un narkomānu slimība. Minot par piemēru Frediju Merkuriju, vairums ļaužu HIV saistīja ar homoseksuāļiem.

"Diemžēl visu citu cilvēki atmet, bet principā mēs redzam, ka patlaban HIV izplatās heteroseksuālā ceļā, respektīvi, ar parasto seksu parastiem cilvēkiem," ārste teica.

"Chemsex" vēl nav atnācis līdz Latvijai

Viņa norādīja, ka Latvijā valda demokrātija un brīvība, tādējādi brīvās seksuālās attiecības var būt saistītas ar inficēšanos ar HIV. Tiesa, labi, ka Latvijā situācija nav tik traka kā Anglijā un Spānijā, kur iecienīts "Chemsex" - nepazīstami cilvēki noīrē dzīvokļus, sapulcējas kopā, lieto narkotikas un nodarbojas ar seksuālām orģijām. "Domāju, ka diemžēl pēc desmit gadiem šī kultūra atnāks arī pie mums."

Kad ārvalstu kolēģi stāstījuši par HIV un "Chemsex" izplatību citās valstīs, mūsu mediķi bijuši pārsteigti. "Es vēl tādu neesmu dzirdējusi, bet varbūt pie mums arī kaut kas tāds notiek."

Daudzi nemaz nezina, kas ir HIV

"Manuprāt, cilvēki ir diezgan maz informēti [par HIV], it sevišķi jaunā un vecākā paaudze. Daudzi no vecākās paaudzes vispār nezina, kas ir HIV," Jukšinska teica un skaidroja, ka vecākiem cilvēkiem sekss nav aktuālākā nodarbošanās, taču arī viņi mēdz inficēties ar HIV.

"Diemžēl redzam, ka arī vecākā paaudzē (virs 50 gadu vecuma) ir infekcijas gadījumi."

Seksuālā izglītība - vecāku rokās

Savukārt jaunākās paaudzes pārstāvjiem trūkst zināšanu par HIV, jo viņiem nenotiek pilnvērtīgas veselības mācības skolās. Tādējādi seksuālā izglītošana un informācija par seksuāli transmisīvām slimībām pamatā ir uz vecāku pleciem.

"Ir jautājums, cik izglītoti ir vecāki un cik atklāti viņi var parunāt ar bērniem par visām seksuāli transmisīvām slimībām?" Kopumā var secināt, ka ne visi vecāki ir izglītoti par šiem jautājumiem tā, lai par to kvalitatīvi runātu ar saviem bērniem. Jauniešiem būtu vajadzīga kvalitatīva izglītība šajā jomā. Pozitīvi, ka ar to nodarbojas biedrība "Papardes zieds", bet kopumā ar to nepietiek.

Agras seksuālās attiecības bez zināšanām

Ārste pauda uzskatu, ka skolās vajadzīga veselības mācība. Iespējams, par šiem jautājumiem varētu runāt arī bioloģijas stundu laikā, kad skolēni mācās par cilvēka ķermeni. 14-15 gadus veciem jauniešiem par to jau vajadzētu zināt, īpaši ņemot vērā to, ka daļa jauniešu ļoti agri sāk seksuālo dzīvi. Kādreiz jaunieši seksuālās attiecības parasti sāka vēlāk.

Lai gan patlaban jauniešiem ir pieejams internets, kur var atrast visa veida informāciju, tomēr viņiem jau skolā būtu jāsaprot, kas ir sekss, seksuāli transmisīvās slimības un HIV. To vajadzētu apgūt skolas laikā, it īpaši ņemot vērā to, ka pēc vidusskolas daudz jauniešu dodas studēt augstskolās un dzīvo tālāk no vecākiem, kuri vairs nevar tik daudz kontrolēt jauniešu dzīvē notiekošo. "Skolā ir jāieliek zināšanas."

Bailes atklāt citiem, ka ir HIV pozitīvi

Jukšinska atzina, ka stigmatizācija saistībā ar HIV ir gan pašu pacientu, gan viņu ģimenes locekļu vidū: "Ne visi pacienti atklāj pat savai ģimenei, ka viņi ir HIV pozitīvi. Diemžēl tāpat stigmatizācija ir medpersonālam."

Pacientiem mēdz būt bail atklāt citiem cilvēkiem, ka viņi ir HIV pozitīvi. Viņiem ir arī kauns pastāstīt par to.

"HIV stigmatizācija ir tik stipra! Man tikko atsūtīja pētījumu, kurā atklāts, ka pie mums cilvēki vēl domā, ka HIV var noķert pirtī, kopā mazgājoties, no dzīvnieku kodumiem." Sabiedrībā pat cirkulē mīti, ka ar HIV pozitīvu cilvēku nedrīkst sarokoties.

Nav jābaidās no HIV slimniekiem

"Stigmatizācija ir diezgan stipra. Tā vairāk ir no nezināšanas," ārste teica un atzina, ka cilvēkiem nebūtu jābaidās no HIV slimniekiem, ja vien negrasās stāties seksuālās attiecībās ar viņiem. Turklāt jāzina, ka tad, ja HIV pozitīvs cilvēks saņem medikamentus un viņa vīrusa slodze nav nosakāma, tad viņš nevar nodot vīrusu tālāk.

Tādējādi ar šo cilvēku var būt seksuālas attiecības bez bažām inficēties ar HIV. Ir daudz pētījumu, kas pierāda, ka HIV pozitīvs cilvēks, kas saņem medikamentus un kura vīrusa slodze nav nosakāma, nevar nodot vīrusu tālāk citiem ļaudīm.

Salīdzina ar cukura diabētu

Ja cilvēks zina savu statusu, kontrolē situāciju, lieto medikamentus, tad viņa dzīve var būt pilnvērtīga. Daktere saviem pacientiem min HIV salīdzinājumu ar cukura diabētu, kura gadījumā zāles arī ir jālieto visu mūžu. Arī lietojot medikamentus visu mūžu, no cukura diabēta ir komplikācijas.

"Ar HIV ir gandrīz tas pats variants, bet komplikāciju ir daudz mazāk nekā cukura diabēta gadījumā. Mēs esam ārsti, ar kuriem pacients ir kopā visu dzīvi, bet nav tā, ka ir jāiet pie ārsta katru mēnesi. Mēs tiekamies vienu reizi trijos mēnešos, līdz ar to kāds pacients var izstāstīt arī citas problēmas, jo daudz pacientu pakāpeniski uzticas ārstam."

Baidās pat aiziet uz aptieku pēc zālēm

Kopumā HIV stigmatizācija ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc mums Latvijā ir tik liela HIV izplatība: "Es domāju, ka stigmatizācija neļauj cilvēkam aiziet līdz ārstam."

"Stigmatizācija ir ļoti, ļoti liela. Dažreiz ir gadījumi, kad es pat uz aptieku eju pacienta vietā, jo viņš baidās [atklāt savu diagnozi citiem]."

Mīts, ka nevar radīt bērnus

Daktere norādīja, ka HIV pozitīvi ļaudis var arī plānot ģimenes pieaugumu un radīt bērnus. "To visu viņi var darīt. Viņiem ir tāda pati pilnvērtīga dzīve, kāda tā ir citiem cilvēkiem, bet tikai ar tabletēm."

Viņa piekrita, ka cilvēki, kuriem ir cukura diabēts, savu diagnozi tik ļoti neslēpj, bet HIV slimnieki ir spiesti paturēt kaiti kā savu noslēpumu. Cukura diabēts var būt iedzimts vai iegūts bērnībā, bet par HIV ir iespaids, ka tas tikai narkomāniem un prostitūtām. "Protams, cilvēki baidās atklāt šo visu."

Latvija - melnā topa līdere

Jukšinska pastāstīja, ka pēdējos gados Latvijā fiksēja vairāk nekā 300 jaunu HIV gadījumu ik gadu, līdz ar to Latvija ierindojās 1.vietā Eiropā pēc jaunatklāto infekciju skaita. Tiesa, patlaban Latviju šajā melnajā topā apsteidz Malta. Visvairāk HIV gadījumu ik gadu tiek atklāti Rīgā un Pierīgā, bet Latgalē tā nav tik liela problēma.

Latvijā arī bija viens no augstākajiem līmeņiem pēc atklātajām AIDS stadijām. Tas nozīmē, ka pie mums daudz infekcijas gadījumu atklāj pārāk vēlu un ka pacienti nav līdzestīgi. "Diemžēl redzam, ka daži pacienti, pat zinot savu statusu, neārstējas un inficē citus. Tā arī ir, kaut arī par citu cilvēku inficēšanu ir kriminālatbildība." Negatīvi vērtējams tas, ka daļa iedzīvotāju bezatbildīgi nedomā ne par savu, ne līdzcilvēku veselību.

Kāpēc tik daudz cilvēku inficējas ar HIV?

Ar ko skaidrojama augstā HIV un AIDS izplatība Latvijā? Ārste atbildēja, ka ļoti maz cilvēku piedalās HIV skrīningā, piemēram, to pārbauda tikai grūtniecēm, donoriem, tuberkulozes pacientiem un ļaudīm, kas sāk lietot īpašus medikamentus.

Līdz ar to var būt tā, ka cilvēki ir HIV pozitīvi, bet viņi paši par to nezina un nemana nekādas veselības problēmas.

Dažiem akūtajā fāzē var būt tikai caureja, augsta temperatūra, kakla sāpes un citi simptomi, kas var pēc laika pāriet. "Pēc tam cilvēks var entos gadus dzīvot ar savu HIV pozitīvo statusu, nejūtot neko. Tas nenozīmē, ka cilvēks biežāk slimo ar saaukstēšanās un citām slimībām. Nē, tā nav!"

Var būt tā, ka tikai pēc vairākiem gadiem cilvēkiem beidzot atklāj HIV. Piemēram, par to var aizdomāties, ja vairākkārt mēnesī parādās it kā nepamatoti augsta temperatūra. Bet parasti ar temperatūras paaugstināšanos cilvēki nepārbaudās uz HIV - padzer vienkāršas zāles, paveseļojas mājās un turpina dzīvot tālāk.

Ģimenes ārsts kaunas izteikt minējumu par HIV

HIV analīzes var nozīmēt ne tikai speciālists, bet arī ģimenes ārsts. Taču mēdz būt, ka ģimenes ārsti baidās piedāvāt pacientiem doties uz HIV analīzēm, jo pacienti var padomāt, ka ģimenes ārsts viņus uzskata par prostitūtām vai narkomāniem.

Ģimenes ārsti var baidīties aizvainot un apvainot savus pacientus, piedāvājot viņiem veikt HIV testus. "Apvainošana ir nezināšanas dēļ."

Mīlas trijstūri kā seriālos

Strādājot ar HIV pacientiem, īpaši noķerot viņus akūtās situācijās, ārste jautā cilvēkiem, kur viņi varētu būt inficējušies. Potenciālo inficētāju skaits parasti ir ļoti šaurs un visbiežāk tie ir seksuālie partneri.

Piemēram, kādam vīrietim ir divas partneres: sieva un mīļākā, no kurām viena ir HIV pozitīva. Var būt arī tā, ka sievietei ir divi partneri: vīrs un mīļākais, no kuriem viens ir inficējies ar HIV.

Dzīves situācijas ir ļoti dažādas, bet mēdz būt arī seriālu cienīgi gadījumi un visa veida mīlas trijstūri. "Visu laiku sanāk tāda "Santa Barbara"," daktere teica un piebilda, ka, ja kāds no mīlas trijstūra ir inficējies, viņš parasti aplaiž arī pārējos. Ja viens partneris no mīlas trijstūra nesaslimst, tas ir uzskatāma par ļoti veiksmīgu stāstu.

Palīdzība pieejama ne tikai Rīgā

Vērtējot atbalstu HIV pozitīvajiem cilvēkiem, daktere atzina, ka tas ir diezgan labs. Kādreiz HIV slimniekiem no visas Latvijas vajadzēja braukt uz Rīgu, kur Latvijas Infektoloģijas centrā varēja saņemt medikamentus, bet tagad to ir iespējams izdarīt arī ārpus galvaspilsētas. Pacienti var izvēlēties saņemt medikamentus pie jebkura Latvijas infektologa.

Speciālie medikamenti HIV pacientiem ir valsts apmaksāti. Arī par analīzēm nav jāmaksā.

"HIV statuss ir konfidenciāls. Neviens ārsts par to nestāsta tālāk citiem. Tikai tik, cik pacients pats izstāsta citiem." Tiesa, HIV pacientiem ir jāparakstās, ka viņi par savu infekciju pabrīdinās ķirurgus, zobārstus un citus speciālistus, kas viņiem sniegs medicīnisko palīdzību, kā arī neinficēs citus.

Īpaša biedrība HIV inficētajiem

HIV un AIDS slimniekus atbalsta arī biedrība AGIHAS. Biedrības pārstāvji jau 28 gadus strādā, lai HIV un AIDS skartajiem cilvēkiem būtu vairāk iespēju, spēka un izredžu arī pēc diagnozes uzzināšanas dzīvot kvalitatīvu, aktīvu un jēgpilnu dzīvi.

Plašāku informāciju par biedrību un tās sniegtajām atbalsta iespējām var uzzināt šeit: www.agihas.lv.

"Man viss ir kārtībā, tāpēc zāles nedzeršu!"

Neskatoties uz mediķu, medikamentu un analīžu pieejamību un to, ka valsts gandrīz visu apmaksā (tostarp uzturēšanos slimnīcās), daļa pacientu ir nelīdzestīgi. Viņi nelieto medikamentus, neskatoties uz to, ka viņi ir HIV pozitīvi. Kāpēc tā? "Tas ir ļoti labs jautājums," ārste atbildēja un minēja vairākus izplatītus domāšanas veidus, piemēram, es ļoti labi jūtos, man viss ir labi, es neslimoju.

Diemžēl šādi domājoši pacienti bieži vien laicīgi neārstējas un ātrāk sasniedz AIDS stadiju. Ja viņi būtu regulāri lietojuši medikamentus, viņi nenonāktu līdz AIDS stadijai (smagām infekcijas saslimšanām).

Turpmākais atkarīgs no mums pašiem

Runājot par nākotnes perspektīvām, Jukšinska atzina, ka tās lielā mērā atkarīgas no cilvēku izglītošanas un plašākas skrīninga programmas, kas ļautu atklāt inficēšanos savlaicīgāk. Vajadzētu palielināt pacientu līdzestību un panākt to, ka HIV pozitīvie ļaudis vairāk lieto atbilstošus medikamentus.

Daļa pacientu saka: "Es ļoti labi jūtos, kāpēc man dzert tabletes?" Ļaudis nevēlas dzert zāles, uzskatot, ka tikai tad, kad būs lielāki veselības sarežģījumi, parunās ar ārstu un tos risinās. Diemžēl tad jau var būt par vēlu... Par nelaimi, daļa cilvēku neizprot HIV būtību.

Ēšana no vienas karotes nebeigsies ar HIV!

Savukārt, lai samazinātu stigmatizāciju, vajadzētu veicināt izpratni un izglītošanu - par HIV būtu jārunā ne tikai 1.decembrī, kas ir starptautiskā HIV diena, bet arī regulāri skolās ar skolēniem un medicīnas iestādēs ar mediķiem.

Mums visiem būtu skaidri jāzina, ka ar HIV nevar inficēties, sarokojoties, apkampjoties, ēdot no vieniem traukiem un karotes, dzerot no vienas pudeles, pabučojoties un citās ikdienišķās situācijās. "No tā nevar inficēties! Izglītošana ir visa pamatā," ārste atgādināja.

Publicitātes materiāls tapis sadarbībā ar AGIHAS – atbalsta biedrība cilvēkiem, kuri dzīvo ar HIV un ar GlaxoSmithKline atbalstu

Citi šobrīd lasa

Soctīklos popularitāti ieguvis kaķēns Kefīrs, kurš sver tikpat, cik divgadīgs bērns
Mūžībā devies bijušais Garkalnes novada mērs Bauze-Krastiņš
Internetā par kosmiskām cenām tirgo biļetes uz Dailes teātra izrādēm ar Holivudas zvaigzni Malkoviču 2