Kāpēc svarīga balstvakcinācija un arī turpmāka piesardzības ievērošana?
Neskaitāmi pētījumi pārliecinoši apliecina vakcīnu nozīmi inficēšanās un smagas slimības gaitas riska mazināšanā, tomēr, dominējot SARS-CoV-2 vīrusa Delta paveidam, kā vakcinētiem, tā nevakcinētiem cilvēkiem konstatētā līdzīgā SARS-CoV-2 vīrusa slodze (vīrusa daudzums noteiktā bioloģiskā materiāla tilpumā) liek vaicāt – cik lielā mērā vakcinācija ierobežo vīrusa pārnesi un izplatību? Arvien vairāk pētnieku sliecas domāt, ka balstvakcinācija palīdzēs kontrolēt vīrusa transmisiju, kā arī novērst inficēšanās gadījumus, saka Anda Ķīvīte-Urtāne, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras asociētā profesore, Sabiedrības veselības institūta direktore.
Lielbritānijā veiktais pētījums “Vakcinācijas pret SARS-CoV-2 vīrusu ietekme uz Alpha un Delta variantu transmisiju” ir pirmais pētījums, kurā specifiski un fokusēti mēģināts noskaidrot, cik labi vakcīnas pasargā no SARS-CoV-2 vīrusa Delta paveida pārneses. Tiesa, pētījuma rezultāti kopš septembra beigām ir pieejami tikai manuskripta (angliski – preprint) formātā un nav vēl vadošo zinātnieku recenzēti, akceptēti un publicēti starptautiskā citējamā izdevumā, un līdz ar to nav saistoši klīniskajā praksē. Tomēr tie liek domāt par to epidemioloģiski trauslo situāciju, kurā visi šobrīd dzīvojam.
Augstākminētā pētījuma secinājumi palielina zinātnieku izpratni par vakcīnu efektivitāti Delta paveida izplatības ierobežošanā. Tomēr pēc Kalifornijas Universitātes infekcijas slimību pētnieka Marma Kilpatrika (Marm Kilpatrick) domām, “vienlaikus ir un nav iepriecinošas.” Proti, pētījums liecina, ka cilvēkiem, kuri ir inficējušies ar vīrusa Delta paveidu, bet kuri ir vakcinējušies, ir mazāka iespēja nodot vīrusu tuvām kontaktpersonām, nekā tiem, kuri nav vakcinējušies. Diemžēl šis no transmisijas pasargājošais efekts ir relatīvi neliels un 3 mēnešus pēc vakcinācijas kursa pabeigšanas mazinās.
Iepriekšējos pētījumos tika atklāts, ka, neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir vai nav vakcinējies, ar vīrusa Delta paveidu inficējušos cilvēku degunā ir aptuveni vienāds vīrusa ģenētiskā materiāla daudzums, kas varētu liecināt, ka abas grupas ir vienlīdz infekciozas. Savukārt citi pētījumi rāda, ka vakcinētiem cilvēkiem, ir mazāka iespēja izplatīt vīrusu – proti, salīdzinājumā ar nevakcinētajiem, vīrusu daudzums vakcinēto cilvēku nazālajās uztriepēs ir mazāks un krītas ātrāk.
Šī, jaunākā, pētījuma ietvaros no 2021. gada janvāra līdz augustam – laika periodā, kad par dominējošo lomu sacentās vīrusa Alfa un Delta paveidi, tika analizēti dati par 95 716 ar SARS-CoV-2 inficētiem cilvēkiem un 139 164 viņu tuvākajām kontaktpersonām. Autori atklāja – lai arī vakcīnas sniedz aizsardzību pret inficēšanos un vīrusa tālāko pārnesi, Delta paveids šo efektivitāti ir mazinājis. Ja vīrusa Delta paveidam tomēr izdodas ‘pārraut’ pilnībā vakcinētas personas imunitāti, iespēja, ka šī persona ‘nodos’ vīrusu kādam citam, ir teju divas reizes lielāka, nekā Alfa varianta gadījumā. Nemaz nerunājot par to, ka arī inficēšanās risks ar vīrusa Delta paveidu ir lielāks, nekā ar vīrusa Alfa paveidu.
Pētījumā tika konstatēts, ka vakcīnu pozitīvā ietekme uz vīrusa Delta varianta transmisijas ierobežošanu diemžēl laika gaitā sarūk. Iespēja, ka cilvēka, kurš inficējies 2 nedēļas pēc AstraZeneca vakcīnas saņemšanas, tuvai nevakcinētai kontaktpersonai būs pozitīvs COVID-19 tests, bija 57%. Savukārt 3 mēnešus vēlāk šī iespēja jau pieauga līdz 67%.
Vīrusa transmisijas iespējas pieaugums tika konstatēts arī Pfizer/BioNTech vakcīnas gadījumā – vīrusa Delta paveida pārneses risks drīz pēc vakcinācijas bija 42%, bet ar laiku palielinājās līdz 58%. Pētījuma līdzautors, Oksfordas Universitātes epidemiologs Deivids Eirs (David Eyre) žurnālā Nature norāda, ka šie rezultāti, iespējams, izskaidro to, kāpēc, “neraugoties uz plašo vakcinācijas aptveri, Delta paveida transmisija joprojām turpinās.”
Kā atzīst pētījuma autori, Delta varianta izplatība ir veicinājusi SARS-CoV-2 vīrusa infekcijas ‘dzīvotspēju’ pat valstīs ar augstu vakcinācijas aptveri. Proti, infekcijas tālākās izplatības cēlonis ir arī tie cilvēki, kuri inficējušies, neraugoties uz to, ka ir vakcinējušies. Pēc viņu domām balstvakcinācija palīdzēs kontrolēt vīrusa transmisiju, kā arī novērst inficēšanās gadījumus.
Jāsecina, ka šis pētījums tikai kārtējo reizi apliecina vīrusa Delta paveida īpaši augsto lipīgumu un to, ka vīrusa pārneses ierobežošanā sabiedrībā bez vakcinācijas joprojām svarīgi ir arī mums visiem labi zināmie piesardzības un higiēnas pasākumi. Tas nozīmē, ka no inficēšanās sevi jāsargā arī vakcinētiem cilvēkiem. Bet, galvenais, atcerēsimies – vakcīnas izcili pilda savu galveno uzdevumu, proti, samazina smagas slimības gaitas, hospitalizācijas un nāves risku. Par to liecina arī Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati par oktobra mēnesi – 87,4% mirušo nebija vakcinējušies vai pabeiguši vakcinācijas kursu.
