Kas īsti ir ivermektīns, ko reklamē antivakseri?

Arī Latvijā veterinārārsti atraidījuši ne vienu vien lūgumu izsniegt ivermektīnu – nevis zirgam vai govij, bet cilvēkam. Pagrīdes tirgū redzēti piedāvājumi, kur prasa 12 eiro par vienu tableti.

Oficiāla cena aptiekās atkarībā no iepakojuma un aktīvās devas daudzuma ir no divarpus līdz nepilniem četriem eiro. Izskanējis, ka Talsos kāda sieviete, pirms potēties pret kovidu, lietojusi ivermektīnu. Nav skaidrs, vai viņa iedomājās, ka vakcīnā ir tārpi, bet pēc pašārstēšanās bija slikti, taču vainoja poti.

Mēģene nav cilvēka organisms

Sazvērnieki klāsta, ka Covid-19 viegli izārstēt ar šīm brīnumzālēm, tikai to neļauj darīt ļaunie, kuru pavadā iet visas pasaules ārsti. Kā tad ir īstenībā?

Kad pasaule pagājušā gada sākumā tikko iepazinās ar jauno infekciju, pret to nebija ne zāļu, ne vakcīnu, un ārsti sāka izmēģināt dažādus medikamentus. Ievērojami lielāko daļu atzina par nederīgiem gan blakņu, gan neefektivitātes dēļ.

Izmēģinājumi notika arī ar veterinārmedicīnā lietoto pretparazītu līdzekli ivermektīnu. Sākumā to izmēģināja laboratorijas apstākļos in vitro (mēģenē), lai apturētu Covid-19 izraisošā SARS-Cov2 vīrusa vairošanos. Ivermektīns pamatīgi traucēja vīrusa iedzimtības materiāla RNS pavairošanās procesam, un mēģenē vīrusus izdevās veiksmīgi iznīdēt.

Tomēr viena nelaime – ja cilvēka organismā panāktu atbilstošu ivermektīna koncentrāciju, tas vienkārši nogalinātu pacientu. Zinātnieki izteica domu, ka ivermektīnu varētu iesmidzināt plaušās, taču šī doma tā arī neguva turpinājumu.

Cilvēkam nekaitīgā deva bija 30 līdz 40 reižu zemāka par to, kas varētu dot efektu. Otrs riskantais faktors – ja ivermektīns spēj radīt tik daudz kļūdu vīrusa RNS, tad cik saudzīgas šīs zāles būs pret cilvēka iedzimtības materiālu – nukleīnskābēm?

Galu galā – mēģenē vīrusu var iznīdēt arī ar benzīnu vai kanalizācijas cauruļu līdzekli, taču būtu neprāts to lietot iekšķīgi pret infekciju.

Daudzviet pasaulē pandēmijas sākumā ārstiem nebija aizliegts izmantot ivermektīnu, taču pamazām tas pazuda no vadlīnijām Covid-19 ārstēšanai, jo eksperti atzina to par neefektīvu.

Pola Marika protokoli

Savu popularitātes devu ivermektīnam piešķīra amerikāņu profesora, Austrumvirdžīnijas medicīnas skolas plaušu un intensīvās terapijas nodaļas vadītāja Pola Marika protokoli.

Viņš diezgan skrupulozi aprakstīja, kādas zāles, vitamīni un uztura bagātinātāji jālieto dažādās slimības fāzēs, ieskaitot inkubācijas periodu. Tāpat – kāda veida skābekļa terapija izmantojama, arī gulēšanas pozas, kas veicina veseļošanos. Lai būtu efekts no viņa ieteiktās ārstēšanas, precīzi jālieto fāzei atbilstošā ārstēšana. Viena no vielām, kas parādās vairākās fāzēs, ir ivermektīns, kam gan ir piezīme – fakultatīvi, tātad nav obligāti.

Līdztekus zālēm liela uzmanība pievērsta C, B1 un D vitamīniem, cinkam, magnijam, melatonīnam, kverticīnam (rutīnam). Visam šim zāļu, vitamīnu un uztura bagātinātāju kokteilim kopā ar precīzu pārējo ārstēšanu bija labs efekts.

Tomēr, ja pats ārsts atzinis ivermektīnu par fakultatīvi lietojamu, visticamāk, tam nav lielas nozīmes. Atsevišķi lietots ivermektīns neuzrādīja nekādu pozitīvu ietekmi, bet kā maza ārstēšanas un zāļu kokteiļa sastāvdaļa ir būtībā neizvērtējama.

Arī Latvijā ārsti ir lasījuši Marika protokolus, daudz ko pēc izvērtēšanas ņēmuši vērā, bet, izpētot pieejamo informāciju par ivermektīnu, secinājuši, ka šīs būs vienīgās zāles, ko pacientiem nedos. Nepatīkamu blakņu ivermektīnam ir daudz, ieskaitot acu problēmas, sirdsklauves, galvassāpes, caureju, tūskas.

Kas īsti ir ivermektīns?

Latvijā tāpat kā daudz kur pasaulē ivermektīns ir veterinārās recepšu zāles pret gremošanas trakta apaļtārpiem, plaušu apaļtārpiem, sirdstārpiem, spindelēm, kašķi, utīm un citiem parazītiem. ASV to atļauts lietot arī cilvēkiem parazitāro slimību ārstēšanai, bet pārsvarā izmanto liellopiem, zirgiem, aitām un cūkām.

Ivermektīns ir inde – atrod organismā parazītus un nogalina tos, kritiski pastiprinot bremzēšanas procesus to nervu sistēmā un paralizējot. Cērmju kāpuriem tas tik ļoti atslābina rīkles muskuļus, ka padara neiespējamu barošanos un izraisa bojāeju, kā arī nelabvēlīgi ietekmē parazītu spēju vairoties.

Ivermektīnu nedrīkst lietot kopā ar nomierinošām zālēm. Arī pacientiem, kam ir caurlaidīgāka hematoencefaliskā barjera, ivermektīns, iekļūstot smadzeņu asinsritē, var izraisīt nepatīkamus efektus. Protams, šo ārstēšanu nedrīkst veikt ne grūtniecēm, ne zīdošām māmiņām. Nogalinātie parazīti var veidot sacietējumus un augoņus.

Veterinārijā ivermektīnu nedrīkst dot slaucamajām govīm un citiem piena lopiem, kuru pienu paredzēts tuvāko 28 dienu laikā izmantot pārtikā.

Veterinārārsti arī zina, ka ivermektīns var būt nāvējošs kollijiem, šeltijiem, citām līdzīgām suņu šķirnēm, arī bobteiliem un dzīvniekiem ar baltām kājām. Indīgums ir atkarīgs no organisma iedzimtās spējas tikt ar to galā, tajā skaitā arī cilvēkiem.

Jūs neesat ne govs, ne zirgs!

Pēc profilaktiskas ivermektīna lietošanas vai cerot, ka ar to var izārstēt Covid-19, ASV Oklahomas slimnīcās nokļuva vairāki pacienti. Oklahomas ārsts Džeisons Makelijs BBC norādījis, ka nelielas ivermektīna devas ir apstiprinātas lietošanai cilvēkiem, bet ne Covid-19 ārstēšanai. “Jūs bez receptes nevarat iegādāties šīs zāles, jo tās var būt bīstamas,” sacīja Makelijs, piebilstot, ka cilvēki, kas pārdozē šīs zāles, vēl vairāk apgrūtina slimnīcu darbu šajā jau tā pārslogotajā laikā.

Ivermektīna lietošana ASV kļuvusi tik izplatīta, ka Pārtikas un zāļu pārvalde nāca klajā ar brīdinājumu: “Jūs neesat zirgs! Jūs neesat govs!” Makelijs atklāj, ka pacienti, kuri lietojuši šīs zāles, ieradušies slimnīcā ar vemšanu, muskuļu sāpēm un pat redzes zudumu. “Daži cilvēki, kuri lietojuši nepiemērotas devas, ir nonākuši sliktākā stadijā nekā tad, ja būtu slimojuši ar Covid-19,” Makelijs paudis raidorganizācijai KFOR.

"ABC News" vēstīja, ka saindēšanās kontroles centri saņēmuši palielinātu zvanu skaitu saistībā ar ivermektīna lietošanu. Misūri Saindēšanās centrs vien saņem no 40 līdz 50 zvaniem un ziņām dienā vairāk nekā pirms pandēmijas.

Reisi uz zirgu fermu no Braitonbīčas

ASV ziņu raidījumos jau pierasta pa ekrāna apakšu skrejošā josla, kas aicina nelietot ivermektīnu un brīdina par saindēšanās iespēju. Tomēr daudzi nav pierunājami nedarīt muļķības. Tā vietā, lai iegūtu īstus medikamentus oficiālā ceļā, viņi vēršas pie veterinārārstiem, pieprasa zirgu attārpošanas zāles un droši tās lieto.

Braitonbīčā, Ņujorkas rajonā, kur lielā skaitā mīt no PSRS un Krievijas izbraukusī publika, katru dienu braucienam ar mikroautobusu uz kādu zirgu fermu pulcējas cilvēki, kas šādā veidā tiek pie ivermektīna.

Acīmredzot, ticot sazvērestības teorijām, riskēt ar savu veselību un dzīvību daudziem šķiet gudrāk nekā klausīt ārstus un potēties ar pārbaudītām vakcīnām.