Inficējas mediķi, slimnīcās trūkst gultu. Prognozē, ka pavisam drīz sāksies "pacientu šķirošana"

Feldmane norādīja, ka pašreiz notiekošais slimnīcās esot līdzīgs pagājušā gada tendencēm, saslimušo un stacionēto pacientu līknei pieaugot līdzīgos ātrumos un apjomos. 

Viņa prognozēja, ka oktobra vidū slimnīcās varētu būt 1100 Covid pacientu, bet oktobra beigās šis skaitlis pat varētu sasniegt 1500.

Šobrīd Latvijas slimnīcās ārstējas 490 Covid-19 pacientu, no kuriem 426 ir ar vidēji smagu, bet 64 ar smagu slimības gaitu.

800 pacientu robežu prognozē jau pēc nedēļas

Septembra sākumā eksperti prognozēja, ka mēneša beigās stacionēto Covid-19 pacientu skaits sasniegs 500. Jaunākie dati liecina, ka prognozes bijušas pietiekoši precīzas, raisot bažas, ka piepildīsies arī prognoze par ārkārtējās situācijas ieviešanu veselības aprūpes sistēmā.

Nepieciešamība ieviest ārkārtējo situāciju veselības aprūpē tikšot apspriesta tad, kad stacionēto pacientu skaits sasniegs 800, septembra sākumā sacīja Pavļuts. Tas nozīmētu ierobežojumus plānveida pakalpojumu sniegšanai un pacientu pārvešanu uz citām slimnīcām.

Eksperti prognozē, ka šī stacionēto pacientu skaita robeža tiks sasniegta ap 8. oktobri.

Kas mainīsies slimnīcās?

Pašlaik Covid-19 pacientu nodaļas atvērtas 10 slimnīcās – Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā, Liepājas reģionālajā slimnīcā, Vidzemes slimnīcā, Rēzeknes slimnīcā, Jelgavas, Jēkabpils slimnīcās, Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā, kā arī Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā.

Gatavojoties Covid-19 pacientu pieaugumam, viņu ārstniecībai pārprofilētas, no jauna izveidotas un atbilstoši aprīkotas vairāk nekā 1000 gultas vietas, iegādātas 260 dažādās medicīnas un dezinfekcijas iekārtas, kā arī uzsākti būvniecības un remontdarbi vairākās slimnīcās.

Veselības ministrijā informē, ka kopumā slimnīcās pieejami 8,8 tūkstoši gultas vietu, tomēr jāņem vērā, ka palīdzību jāsniedz arī pacientiem citu akūtu slimību gadījumos.

Līdzīgi kā tas bija aizvadītā gada nogalē, pakāpeniski Covid-19 pacientu ārstniecībā gatavojas iesaistīt arvien vairāk III, II un I līmeņu un specializētās slimnīcas.

Tiek plānotas pacientu plūsmas izmaiņas – pēc nepieciešamās palīdzības saņemšanas augstāka līmeņa slimnīcā, pacientu tālākai ārstēšanai nogādājot uz zemāka līmeņa slimnīcu, kā arī palielināti mājas aprūpes pakalpojumi.

Jau šobrīd Neatliekamais medicīniskās palīdzības dienests pacientus nogādā tuvākajā pieejamajā ārstniecības iestādē. Tas nozīmē, ka, piemēram, terapijas vai ķirurģijas profila pacients no Rīgas var tikt stacionēts arī Pierīgā esošajās slimnīcās - Ogrē, Tukumā, Jūrmalā - nevis universitātes slimnīcā un pacients nevar izvēlēties stacionāru.

Tāpat iespējams plānveida stacionāro pakalpojumu pakāpenisks samazinājums, slimnīcām primāri nodrošinot neatliekamo, akūto un Covid-19 pacientu veselības aprūpi. Nepieciešamības gadījumā plānots piesaistīt papildu cilvēkresursus un privātā sektora veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus.

Kādus pakalpojumus slimnīcas nedrīkst pārtraukt?

Kā norādījis Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders, līdzīgi kā iepriekšējā Covid-19 uzliesmojuma laikā slimnīcas nedrīkst pārtraukt:

• pakalpojumus, lai nodrošinātu terapijas nepārtrauktību - ķīmijterapiju, bioloģiskos medikamentus, orgānu aizstājējterapiju;
• staru terapiju;
• veselības aprūpes pakalpojumu hematoloģijā;
• metadona un buprenorfīna aizvietojošo terapiju;
• pacientu veselības aprūpi, kuriem jāturpina vai jāpabeidz stacionārā neatliekamā kārtā uzsākta ārstēšana;
• invazīvo kardioloģiju;
• invazīvo radioloģiju;
• onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte;
• veselības aprūpes pakalpojumi saistībā ar šādu slimību grupu ārstēšanu - onkoloģija, HIV/AIDS, tuberkuloze, psihiatrija, lipīgās ādas slimības un seksuāli transmisīvās slimības;
• traumatoloģiju;
• akūtās un subakūtās rehabilitācijas pakalpojumus personām, kurām šī pakalpojumu atlikšana var radīt invalidizācijas risku vai darbaspēju zaudēšanu, tai skaitā bērniem, kuriem rehabilitācijas pakalpojumu atlikšana saistīta ar ievērojamu funkcionēšanas traucējumu pasliktināšanos.

Īpaši kritiski situācija izskatās Vidzemes slimnīcā

Veselības ministrs 1.oktobrī plāno doties vizītē uz Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcu (PSKUS), kur tiksies ar slimnīcas vadību un mediķiem, kā arī uz vietas iepazīsies ar paveikto, gatavojoties Covid-19 pacientu skaita pieaugumam.

Šobrīd PSKUS ārstējas vairāk nekā 50 Covid-19 pacientu. Pēdējās nedēļas laikā slimnīcā vērojams pacientu skaita pieaugums, ik dienu uzņemot vidēji septiņus līdz 10 šīs slimības pacientus.

Tomēr PSKUS nav tā slimnīca, kurā situācija rādās kritiskākā. 

Vidzemes slimnīcā ar 29. septembri, epidemioloģiskajai situācijai pasliktinoties un pieaugot pacientu plūsmai, Covid-19 pacientu ārstēšanai pieejamo gultu skaits tika palielināts līdz 40 gultām, t.sk., 3 reanimācijas profila.

No 6. septembra, kad Vidzemes slimnīca atsāka ar Covid-19 saslimušo pacientu uzņemšanu, par Covid-19 pacientu nodaļu jau tika pārprofilēta viena Terapijas nodaļa ar 27 gultām un 3 reanimācijas gultām. Tagad par Covid-19 pacientu gultām pārprofilētas vēl 10 terapeitisko pacientu gultas citā Terapijas nodaļā.

Neprognozē infekcijas izplatības samazināšanos

Veselības ministrijas pārstāve Feldmane arī norādījusi, ka šobrīd neredz faktorus, kas varētu samazināt infekcijas izplatību.

Smagi slimo Covid-19 pacientu skaits un arī no šīs slimības mirušo skaits divu nedēļu laikā ir dubultojies.

Viņa uzsvēra, ka šāda situācija radusies un saistāma ar to, ka Latvijā nav pietiekama vakcinācijas aptvere.

Lai gan valdība šonedēļ pieņēmusi jauno Covid-19 regulējumu, kas paredz arī jaunus ierobežojumus cilvēkiem bez Covid-19 sertifikāta, daudzi speciālisti norāda, ka tas stāsies spēkā pārāk vēlu, neatslogojot veselības aprūpes sistēmu.

Sasniedzot 1100 stacionētos Covid-19 pacientus, slimnīcām vajadzētu pārplānot pakalpojumu sniegšanu, nodrošinot pamatā neatliekamo palīdzību, sacīja Feldmane.

Vai trešā vakcīnas deva paglābtu?

Pēdējā laikā novērota satraucoša tendence, pieaugot arī ar Covid-19 inficējušos medicīnas darbinieku skaitam.

Zināms, ka 2020. gada beigās situācija izvērtās kritiska - ar Covid-19 inficējušies bija vairāk nekā 1000 mediķu, bet vēl gandrīz 1500 nevarēja strādāt, jo bija inficēto kontaktpersonas vai atradās pašizolācijā.

Jācer, ka šogad šāda situācija neatkārtosies, jo tagad ir pieejamas Covid-19 vakcīnas, turklāt, iespējams, tiks apstiprināta trešā vakcīnas deva medicīnas darbiniekiem.

Imunizācijas valsts padome norādīja, ka netiekot izslēgts, ka veselības aprūpes sistēmā var tikt pieļauta balstvakcinācijas devas saņemšana tiem darbiniekiem, kam ir ilgstoša saskarsme gan ar Covid-19 pacientiem, gan pacientiem, kas nav vakcinēti pret Covid-19, un līdz ar to ir augsts profesionālā un lokālā uzliesmojuma risks.

Ņemot vērā, ka ārstniecības personas bija tā sabiedrības grupa, kurus vakcinēja kā pirmos, un ka noteiktas veselības aprūpes personas var tikt pakļautas ilgstošai ekspozīcijai ar SARS CoV-2 vīrusu, pastāv lielāka iespējamība inficēties, kā rezultātā vienlaikus liels skaits veselības aprūpes personu nespēs veikt savus profesionālos pienākumus, skaidro IVP.

Pērn ārkārtas situācija medicīnas sistēmā Latvijā tika izsludināta 10. decembrī.