Miljons onkoloģijai no tabakas

1,1 miljonu eiro nav maz, bet īstenībā ir neliels piliens uz onkoloģisko pacientu vajadzību apmierināšanai. Šādu summu papildus jau iedalītajai, ir iespēja Finanšu ministrijai pārvirzīt no pārpildītā tabakas akcīzes nodokļa naudas onkoloģisko slimību ārstēšanai. To paredz pērn Saeimas apstiprinātā Likuma par valsts budžetu 2021. gadam 32. pantu. Tajā ierakstīts: “Ja 2021. gada faktiskie ienākumi no akcīzes nodokļa ieņēmumiem no tabakas izstrādājumiem pārsniedz attiecīgajam ceturksnim prognozētos ieņēmumus, finanšu ministram ir tiesības palielināt šajā likumā noteikto apropriāciju Veselības ministrijai onkoloģisko saslimšanu ārstēšanas nodrošināšanai.”

Varētu prasīt 1,1 miljonu

Uz sēdi uzaicinātā Finanšu ministrijas pārstāve Kristīne Bāra izstāstīja, kā veicies ar plāna izpildi. Gada pirmā ceturksnī izpilde bija ne pārāk sekmīga – izpildīts bija vien 93,6% no plāna un naudas izteiksmē pārrēķinot ieņēmumi bija mazāki par 3,3 miljoniem eiro. Savukārt otrajā ceturksnī bija plāns pārpildīts par 4,4 miljoniem eiro no plānotā. Rēķinot kopā, par pirmo pusgadu plāns tika pārsniegts par 1,1 miljonu. (izpilde 101,0%). Pirms gada, plānojot budžetu, bija prognozes par 3,6 miljonu eiro papildu finansējumu gadā.

Kontrabanda iegriež

Iespējams, tabakas akcīzes nodokli valsts varētu iekasēt sekmīgāk, ja nebūtu tik liels kontrabandas cigarešu īpatsvars. Pēc kompānijas Nielsen pētījuma pagājušā gada 4. ceturksnī nelegālo cigarešu paciņu īpatsvars bija palielinājies un sasniedzis 20,4 % cigarešu. Šā gada otrais ceturksnis rāda samazinājumu un ir 18,3%, pie tā, ka legālā tirgus apjoms ir saglabājies iepriekšējā līmenī. Tātad apmēram par katru piekto cigarešu paciņu nav samaksāti nodokļi un tā ir ievērojama naudas summa, kuru būtu iespējams novirzīt mūsdienīgai un ātrai onkoloģisko pacientu ārstēšanai.

Grūti prognozējami ienākumi

Lai gan ir cerības, ka akcīzes nodokļa ieņēmumi varētu pārsniegt plānu arī turpmāk un ieplūst arī onkoloģisko slimību ārstēšanas budžetā, tomēr bažas par šī plāna neizpildi pastāv. Tas savukārt Veselības ministrijas speciālistos raisa bažas.

“Nedrīkst aizmirst, ka dārgās pretvēža zāles jālieto kursu veidā un svarīgi, lai finansējums konkrētu pacientu ārstēšanai turpinātos arī gadījumā, ja tabakas akcīzes nodokļa iekasēšanas plāns netiktu izpildīts,” atgādina Sanita Janka.

Līdzekļu pārdale jāpieprasa

Rūpīgāk izlasot likumu, tur nav teikts, ka paredzētie līdzekļi noteikti un automātiski ieplūdīs onkoloģisko slimību ārstēšanai paredzētajā sadaļā. Tur rakstīts, ka šos līdzekļus var pieprasīt. Saeimas deputātu onkogrupa vienbalsīgi lēma sūtīt šādu pieprasījumu Finanšu un Veselības ministrijai un tas arī 16. septembrī tika izdarīts.

Tāpat arī lemts noskaidrot, kurā brīdī un kā tieši pārdalītie līdzekļi nonāks līdz konkrēto onkoloģisko slimnieku vajadzību risināšanai.

Mazs piliens lielām vajadzībām

Protams, šis 1,1 miljons eiro nav maza nauda, taču, salīdzinot ar vajadzībām onkoloģijai, tas ir mazs piliens. Saskaņā ar Veselības ministrijas izstrādāto Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu 2022. līdz 2024. gadam ieceru realizēšanai būs nepieciešami vismaz 380 miljoni eiro. Jau 2022. gadā paredzēts ap 120 miljonu eiro. 1,1 miljons eiro uz šī fona ir maz. Ļoti taupīgi vēl pārrēķinot šos līdzekļus, aprēķināts, ka nākamajam gadam vajadzētu vismaz 102 miljonus eiro, taču veselības ministrijas pārstāvji lēš, ka reāli nākamajam gadam šīm vajadzībām valsts varētu piešķirt vien 30, augstākais 40 miljonus eiro. “Vajadzības ir daudz lielākas kā visas iespējas,” skumji saka veselības ministrijas pārstāve Sanita Janka. “Zālēm vien nepieciešami 67 miljoni eiro. Ir sarežģīti izvēlēties kam dot un kam nedot. Mums ir svarīgas visas pacientu grupas.”

Dažādās vajadzības

Vairāki grupas dalībnieki minēja, ka svarīgi naudu novirzīt arī olnīcu vēža savlaicīgai ārstēšanai - mērķterapijai pacientēm ar pozitīvu BRCA1/2 mutāciju.

Saskaņā ar starptautiskajām vadlīnijām ārstēšana ar PARP inhibitorus saturošiem medikamentiem tiek uzskatīta par standarta terapiju, ko saņem pacientes visā Eiropā, arī Latvijā ir izvērtēta PARP inhibitoru klīniskā un izmaksu efektivitāte olnīcu vēža pacientēm, tomēr Nacionālais Veselības dienests ir radis iespēju apmaksāt 2. līnijas terapiju, savukārt 1. līnijas terapija ar olaparibu netiek nodrošināta. Tas nozīmē absurdu situāciju – pacientēm jāgaida, kad kļūs sliktāk, lai varētu saņemt ārstēšanu.

Arī plaušu vēža pacientiem nepieciešama gan moderna testēšana un atbilstoša ārstēšana. Tāpat arī aktuāli ir attīstīt biomarķieru izmeklēšanas attīstību plašākam onkoloģisko diagnožu spektram.

Jācīnās visās frontēs

Lai gan vajadzību ir ļoti daudz, tomēr lielas skaidrības par papildus finansējuma pagaidām nav. Vispirms ir jānoskaidro, cik īsti, kā un kad tiks pārdalīts finansējums.

Deputāts Artuss Kaimiņš emocionāli pauda sašutumu, ka Latvijā, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju ir tik liels kontrabandas cigarešu apjoms un valsts aktivitātes kontrabandas samazināšanā varētu dot jūtamu papildinājumu onkoloģisko slimību ārstēšanas budžetā.

“Deputātu grupa onkoloģisko pacienu atbalstam netapa tāpēc, lai dzenātos pēc viena vai diviem miljoniem eiro, kas neatrisina situāciju,” saka Evita Zālīte Grosa. Tā tika dibināta, lai taptu onkoplāns, kurā būtu pamatotas visas aktuālās vajadzības un lai mūsu grupas deputāti prasītu un sekotu, lai tiktu piešķirts atbilstošs finansējums. Sākoties nākamā gada valsts budžeta likuma apspriešanai, katram deputātam ir iespēja cīnīties par atbilstošu finansējumu onkoloģisko slimību ārstēšanai. Tajā skaitā arī prasot efektīvāku kontrabandas apkarošanu.

Raksts tapis sadarbībā ar Onkoloģijas centru.