Dzīves un darba krustcelēs: kā miegs ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti?
Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju cieš no sliktas miega kvalitātes, savukārt vēl piektdaļa no rīta joprojām jūtas noguruši, liecina IKEA veiktais pētījums. Lai organisms varētu pilnvērtīgi funkcionēt, cilvēkam ir nepieciešams pietiekams un kvalitatīvs miegs. Kas notiek ar mūsu ķermeni, kad guļam, un kādas problēmas var rasties, ja miegs tiek atstāts novārtā, skaidro ārste un miega eksperte Natālija Bērziņa.
Eksperte stāsta, ka labs un pietiekams miegs ir viens no pamatnosacījumiem, kas veido cilvēka dzīves kvalitāti – tas palīdz stiprināt cilvēka imūnsistēmu, uzlabo kognitīvās spējas, kā arī piedalās citos veselībai kritiskos procesos, piemēram, muskuļu atjaunošanā, sirds un asinsvadu sistēmas stiprināšanā un vielmaiņas regulācijā.
“Ja esam neizgulējušies, tad dienas laikā jūtamies miegaini, samazinās koncentrēšanās spējas, domāšana kļūst lēnāka, arī garastāvoklis biežāk mainās. Tāpat cilvēkiem, kas slikti vai par maz guļ, ir lielāks risks saskarties ar tādām veselības problēmām kā depresija, trauksme un panikas lēkmes, kā arī pieaug risks saskarties ar dažādām sirds un asinsvadu saslimšanām. Tāpēc, lai laikus novērstu potenciālas veselības problēmas, ir būtiski atpazīt un saprast nekvalitatīva miega cēloņus,” stāsta Natālija Bērziņa.
Kā norāda IKEA veiktā iedzīvotāju aptauja, tad biežākais neizgulēšanās un sliktas miega kvalitātes iemesls Latvijas iedzīvotāju vidū ir stress (57%) un domas par darbu vai citiem pienākumiem (44%). Teju puse cilvēku atzīst, ka miega trūkums negatīvi ietekmē viņu darba produktivitāti, bet 43 % nekvalitatīvs miegs pasliktina garastāvokli.
Miega ilgumu nosaka cilvēka vecums
Pieaugušam cilvēkam gulēšanai ir jāvelta 7 - 9 stundas diennaktī, taču miega ilgums var atšķirties atkarībā no vecuma posma. Tā, piemēram, zīdaiņiem ir jāguļ 14 - 17 stundas, skolas vecuma bērniem 9 - 11 stundas, pusaudzim 8 - 10 stundas, bet senioriem 7 - 8 stundas.
“Protams, kā jau visur, arī nepieciešamā miega ilgumā var būt izņēmumi, jo būs cilvēki, kuri labi jutīsies tikai pēc 10 stundu miega, taču ir arī tādi, kam pilnībā pietiek ar sešu stundu miegu. Tāpēc svarīgi uzmanību pievērst ne tikai miega ilgumam, bet arī kvalitātei – ja miegs ir slikts, cilvēks nejutīsies izgulējies arī pēc astoņu stundu miega,” piebilst eksperte.
Produktivitāte uz miega rēķina ir īslaicīga
Mūsdienās ļoti aktuāls jautājums ir par dzīves, darba un miega līdzsvaru. Miega eksperte iesaka noteikt savas robežas un laiku, kas tiek veltīts darbam, bet kas – atpūtai, tostarp fiziskajām aktivitātēm - un laiku, ko pavadām ar ģimeni, draugiem. Turklāt jāņem vērā fakts, ka, līdzsvarotas dzīves aspekti ir cieši saistīti un ietekmē cits citu. Proti, neveltot pietiekami daudz laika atpūtai un veselīgam miegam, cilvēks nevar efektīvi funkcionēt darbā, kā rezultātā rodas papildu satraukums, kas, savukārt, var sākt negatīvi ietekmēt cilvēka miegu, tādējādi radot tādu kā apburto loku.
Turklāt, dzīvojot sabiedrībā, kur augstā godā tiek turēta produktivitāte, cilvēki nereti izjūt spiedienu paveikt vairāk īsā laika periodā, piemēram, no darba devēja, vai citādi sastopas ar augstu konkurenci, kas jāiztur, lai gūtu panākumus. Nereti tieši miegs ir tas aspekts, ko cilvēks upurē, lai sasniegtu savus mērķus un ambīcijas.
Eksperte norāda, ka šādi attaisnojumi negulēšanai ir viens no ātrākajiem ceļiem uz bezmiegu vai citiem miega traucējumiem. Ir veikti pētījumi, kuru rezultātā secināts, ka darbaholisms tiek saistīts ar sliktāku miega kvalitāti, palielinātu miegainību dienas laikā un noguruma sajūtu jau no paša rīta. Protams, bezmiega attīstībai var būt vēl virkne citu iemeslu, piemēram, ilgstošs stress personīgajā dzīvē vai veselības problēmas. Jebkurā gadījumā ietaupījums uz miega rēķina ir īslaicīgs – līdz laikam, kad organisma spēki būs izsīkuši.
“Lai arī nav vienota viedokļa par to, cik stundas cilvēkam būtu jāstrādā, bet cik jāvelta atpūtai, var vadīties pēc principa, ka darbam, dzīvei un miegam būtu jāvelta līdzīga diennakts daļa, t.i. aptuveni 8 stundas katram. Svarīgas ir arīfiziskās aktivitātes vismaz 30 minūtes dienā, darba organizācija, nestrādāšana pēc oficiālā darba laika beigām, atvaļinājuma dienu izmantošana, pusdienu pārtraukuma izmantošana pusdienām un atpūtai un, protams, pilnvērtīgs miegs 7-9 stundu garumā,” iesaka miega eksperte.
