Bērnu slimnīca cukura diabēta pacientiem šobrīd apmaksās glikozes monitorēšanas sistēmas
Bērnu slimnīcā rasta iespēja novirzīt 450 000 eiro I tipa cukura diabēta pacientiem nepieciešamo mūsdienīgu glikozes monitorēšanas sistēmu iegādei, pateicoties Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātu atbalstam. Tās izmanto, lai ilgstoši un droši sekotu cukura līmeņa svārstībām pacienta asinīs, iegūstot veselības uzturēšanai būtiskus datus. Finansējums ļaus palīdzēt aptuveni 300 pacientiem, tomēr ilgtermiņa atbalstam valstiskā mērogā vēl tiek meklēti risinājumi, portālu Jauns.lv informēja BKUS Komunikācijas daļas vadītāja Dace Zaldāte-Rozentāle.
“Diemžēl diabēts ir slimība, ar kuru pacientiem ir jādzīvo visu mūžu. Apzinoties, ka pozitīva pacienta pieredze uzlabo ārstniecības rezultātus, Bērnu slimnīcā redzam, cik daudz uzlabojumi vēl ir iespējami. Mēs esam gandarīti par to, ka kopā ar diabēta pacientu ģimenēm, sākotnēji ar Bērnu slimnīcas fondu un tagad arī Saeimas Sociālo darba lietu komisiju kopīgi esam raduši iespēju sniegt praktisku atbalstu un tādējādi atvieglot šo mazo pacientu ikdienu. Mēs ticam, ka izcils ārstniecības rezultāts nav iespējams bez mūsdienīgas, uz ģimeni vērstas pakalpojumu attīstīšanas, un ceram šāda veida atbalstu reiz sniegt arī ilgtermiņā,” pauž Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Zane Straume.
Diagnoze “I tipa cukura diabēts” pacienta un viņa ģimenes ikdienā ievieš lielas korekcijas. Slimības rezultātā cilvēkam neizstrādājas hormons insulīns, kura uzdevums organismā ir nodrošināt glikozes (visbiežāk dēvēta arī par cukuriem) kā ogļhidrāta vielu maiņu. Ja tas nenotiek, cukuri nenonāk līdz organisma šūnām un uzkrājas asins plūsmā, bet šūnas paliek bez enerģijas avota. Tas var izraisīt potenciāli dzīvību apdraudošu stāvokli, tāpēc I tipa diabēta pacientiem ārkārtīgi rūpīgi ir jāseko līdzi glikozes līmeņa svārstībām savās asinīs – tam ir jābūt balansā.
“I tipa diabēta pacientiem var palīdzēt tikai ar insulīna ievadīšanu zemādā. Taču, kā daudzu neārstējamu slimību gadījumā, ļoti būtiska ir arī pacienta līdzestība, izprotot savu slimību un insulīnu lietojot pareizi. Šāda glikozes monitorēšanas sistēma ir daudz saudzīgāka, salīdzinot ar citām kontroles metodēm, kas līdz šim ik dienu prasīja veikt 6-10 dūrienus pirkstā. Ar tās palīdzību nosaka uztura un fiziskās slodzes ietekmi uz glikozes līmeni, sistēma fiksē visas glikozes līmeņa svārstību epizodes. Tā darbojas un nepārtraukti fiksē datus līdz pat 14diennaktīm. Reizi 2 nedēļās bērna augšdelma zemādā tiek ievadīts neliels sensors, kas nepārtraukti nolasa glikozes līmeni starpaudu šķidrumā. Tuvinot nolasīšanas iekārtu sensoram, ekrānā parādās aktuālais glikozes līmenis un bultiņa ar tendenci – nemainīgs, tuvākā laikā pazemināsies vai paaugstināsies. Tātad – 6-10 dūrienu vietā katru dienu, viens dūriens 14 dienās. Katram pacientam mēnesī nepieciešami 2 šādi monitori, ko tagad varēsim kompensēt ar Bērnu slimnīcas līdzekļiem,” komentē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Endokrinoloģijas profila virsārste, bērnu endokrinoloģe Iveta Dzīvīte-Krišāne.
Atbalsta sistēma pacientu ģimenēm darbosies, līdz tiks izlietota visa tai paredzētā summa. Vienlaikus Bērnu slimnīca cer uz ilgtermiņa sistemātisku risinājumu valsts mērogā. Vairāk informācijas par to, kā pieteikties glikozes monitorēšanas sistēmu kompensācijai gan tad, ja sistēma jau tiek lietota, gan tad, ja nepieciešams lietošanu uzsākt, var atrast Bērnu slimnīcas mājaslapā.
