Dabas aptieka dārzā - balanda

Kaut arī uz balandu lielākoties pierasts skatīties kā uz apgrūtinājumu, patiesībā tas ir sens dārza augs, kas nīdējamas nezāles slavu, šķiet, iemantojis tikai pēdējos simts gados. Katrā ziņā gan 19. gadsimta grāmatās, gan viduslaiku rakstos par balandu sacīti tikai labi vārdi. Ir saglabājušies pat dokumenti, kuros liecināts – pirms vairāk nekā tūkstoš gadiem ne vienkāršo ļaužu, ne bagātnieku virtuve nav bijusi iedomājama bez balandu ēdieniem un arī dzērieniem, proti, balandu sēklas kā vērtīga piedeva bērtas vīnā.

Balandas satur vērtīgas vielas, kas palīdz cilvēka organismā sakārtot vielmaiņas procesus, regulē gremošanas trakta darbību, nāk par labu aknām, plaušām un urīnpūslim. Balandu tēju un uzlējumu lieto asins tīrīšanai un asins sastāva uzlabošanai.

Balandas dēvē arī par spāņu salātiem un tautas spinātiem, jo tās patiešām var izmantot ēdienos tāpat kā salātlapas un spinātu lapiņas. Turklāt balandas ir krietni vien vērtīgākas par spinātiem! Izpētīts, ka, salīdzinot ar spinātu lapām, balandās ir trīsreiz vairāk C vitamīna, pusotras reize vairāk kālija, divreiz tik daudz kalcija un magnija.

Ja gribi audzēt balandas ēšanai, tad izvēlies pietiekami bagātīgu augsni saulainā vietā. Rēķinies, ka speciāli sētās balandas aug ātri – jau pēc mēneša tās varēsi ēst. Lai balandas nesāktu ziedēt, tās apgriež, kad sasniegušas 25–30 cm augstumu. Notiek līdzīgi kā ar baziliku – ja noplūc galotnītes, augs aug kuplumā.

Izvēlies šīs kultivēto balandu šķirnes

Mūsdienās izveidotas arī kultivētās balandu šķirnes dažādās nokrāsās, paredzētas audzēšanai dārzos. Tās izskatās arī gana dekoratīvi, jo lapas mēdz būt gan bālgani zaļas, gan dzeltenas, gan tumši sarkanas.

Lūk, mūsu veikalos redzētās kultivēto balandaugu sēklas:

● ‘Gartenmelde Rubinrot’ (ar sarkanīgām lapām);

● ‘Gartenmelde Mondseer’;

● ‘Gelbe Melde’ (ar dzeltenām lapām);

● ‘Bio-Saatgut ‘Gartenmelde’.