Nacionālais veselības dienests: veselības aprūpes finansējums ir investīcija nākotnei
Ņemot vērā patlaban topošo Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu 2022.–2024.gadam jeb onkoloģijas plānu, ar uzsvaru uz šo jomu aicinājām komentēt zāļu un pakalpojumu izvēli un finansēšanu Nacionālā veselības dienesta (NVD) Ārstniecības pakalpojumu departamenta direktori Aldu Reiniku un Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktora vietnieci Zintu Rugāju.
NVD pārstāves akcentē, ka veselības aprūpes finansējums ir investīcija nākotnei gan tādā izpratnē, ka, investējot atbilstošā un kvalitatīvā ārstniecībā, tās tehnoloģijās un medikamentos, samazinās izdevumi ielaistām veselības problēmām un ar to saistītajai darba nespējai, gan tādā izpratnē, ka iedzīvotāji savlaicīgāk tiek atgriezti ekonomikas apritē, kurā tiek radītas vērtības un arī līdzekļi, kas atgriežas valsts budžetā. Turpinājumā par NVD organizēto kompensējamo zāļu sistēmu no globālas, Eiropas un Latvijas prioritātes - onkoloģijas - vajadzību skatpunkta.
Vairāki speciālisti sarunās ir akcentējuši, ka VM domnīcu rezultātā viena no prioritātēm ir identificēta tieši onkoloģisko medikamentu pieejamība kompensācijā. Kā NVD redz šīs prioritātes īstenošanu topošajā onkoloģijas plānā 2022.-2024.gadam?
Rugāja: Jauno inovatīvo medikamentu pieejamības uzlabošana ir viena no prioritātēm, taču, lai iekļautu jaunas zāles, nepieciešams papildus finansējums. Zāļu iegādes kompensācijas sistēmas budžets nav pietiekošs pieaugošā pacientu skaita nodrošināšanai ar kompensējamo zāļu sarakstā jau iekļautajām zālēm. Līdz ar to jaunu zāļu, tai skaitā inovatīvo zāļu, onkoloģijā kompensācijas iespējas ir ierobežotas un būtiski atkarīgas no piešķirtā finansējuma. Topošajā onkoloģijas plānā iekļauti arī pasākumi medikamentu pieejamības uzlabošanai, tai skaitā iekļauta informācija par nepieciešamo finansējumu.
Kāds šobrīd ir nepieciešamais finansējums, lai varētu iekļaut kompensējamo zāļu sarakstā tos medikamentus onkoloģijā, kas ir pieteikti iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā? Vai ir zināms nepieciešamā finansējuma apjoms tuvāko trīs gadu laikā, lai nodrošinātu jaunu medikamentu pieejamību onkoloģiskajiem pacientiem?
Rugāja: NVD pašreiz ir iesniegti un izvērtēti iesniegumi 30 jaunu zāļu ar jaunu vispārīgo nosaukumu onkoloģisko pacientu ārstēšanai. NVD ir aprēķinājis, ka, lai iekļautu inovatīvus onkoloģiskos medikamentus KZS, papildus nepieciešamie budžeta līdzekļi ir vismaz 28 mlj.EUR pirmajā iekļaušanas gadā.
Kādi ir kritēriji, atbilstoši kuriem NVD izvērtē kompensācijai pieteiktās zāles onkoloģijā, lai iekļautu tās kompensējamo zāļu sarakstā? Kuras ir prioritārās diagnozes, kuru ārstēšanai medikamenti iekļaujami KZS un kāpēc?
Rugāja: Lai NVD varētu uzsākt procesu par jaunu zāļu iekļaušanu Kompensējamo zāļu sarakstā, zāļu vai medicīnisko ierīču reģistrācijas apliecības turētājam (īpašniekam) vai viņa pilnvarotajam pārstāvim, vai zāļu vairumtirgotājam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim ir jāiesniedz NVD iesniegums kopā ar Zāļu valsts aģentūras (turpmāk – ZVA) atzinumu par zāļu izmaksu efektivitāti iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā. Pēc šāda atzinuma saņemšanas un ietekmes uz budžetu izvērtēšanas, var tikt lemts par jaunu zāļu kompensāciju no valsts budžeta līdzekļiem. ZVA atzinumā tiek apkopoti galvenie klīniskie ieguvumi no attiecīgo zāļu lietošanas, piemēram, dzīvildzes, slimības kontroles u.c. rādītāji, un galvenie ekonomiskie aspekti – zāļu vidējās izmaksas pacientam un papildu izmaksas par papildus iegūtu dzīves gadu vai kvalitatīvu dzīves gadu.
NVD lēmuma pieņemšanas procesā izmanto sekojošus kritērijus:
• Iesniegumu iesniegšanas hronoloģija;
• Medicīniskā nepieciešamība - nenoklātās vajadzības (unmet need), zāļu vieta attiecīgās slimības ārstēšanas shēmā, pacientu mērķa grupa;
• Zāļu terapeitiskā efektivitāte, salīdzinot ar citu pieejamo ārstēšanas veidu;
• Medikamenta vieta (punktu skaits) pēc prioritizācijas rīka piemērošanas;
• Atbilstība slimību ārstēšanas shēmām un starptautiskajām ārstēšanas vadlīnijām;
• Citu valstu veiktie zāļu vērtējumi;
• Ārstu profesionālo asociāciju ieteikumi/ prioritātes/ viedoklis par medikamentozās ārstēšanas prioritātēm, zāļu vietu terapijā un prioritārām pacientu mērķa grupām;
• Izmaksu efektivitātes novērtējums atbilstoši zāļu ekonomiskās novērtēšanas vadlīnijām;
• Ietekme uz budžetu;
• Ražotāja finansiālā līdzdalība izmaksu samazināšanā.
Neskatoties uz hronisku finanšu resursu trūkumu veselībai, tai skaitā arī kompensācijai, NVD katru gadu ir radis risinājumu uzsākt kompensāciju noteiktu onkoloģisko slimību pacientu grupu ārstēšanai (piemēram, krūts vēzis, plaušu vēzis, melanoma, prostatas vēzis). Vai šo diagnožu ietvaros zāļu nepieejamība ir atrisināta? Kuras ir tās pacientu grupas, kurām terapija joprojām nav pieejama dēļ resursu trūkuma?
Rugāja: Uz esošo brīdi Kompensējamo zāļu sarakstā onkoloģijā iekļauta inovatīva terapija, tai skaitā merķterapija un imūnterapija, pacientu ar metastatisku plaušu vēzi, zarnu vēzi, krūts vēzi (gan HER2 pozitīvs, gan HER2 negatīvs audzējs), prostatas vēzi, gastroenteropātisku audzēju, melanomu, tai skaitā acs melanomu, olnīcu vēzi (2.līnija), aknu vēzi, vairogdziedzera vēzi, kunģa vēzi, kā arī dažāda veida onkohematoloģiskiem audzējiem, ārstēšanai. Jaunie, inovatīvie medikamenti ir dārgi un tiem ir noteikti kompensācijas ierobežojumi, ņemot vērā pieejamos valsts budžeta līdzekļus. Esošajā brīdī zāļu iegādes kompensācijas sistēmā izrakstīšanas nosacījumi pacientu grupām noteikti, lai atvēlētā finansējuma ietvaros nodrošinātu 100% zāļu kompensāciju pēc iespējas lielākam pacientu skaitam un tie ir saskaņoti ar speciālistiem.
Nepietiekama finansējuma dēļ joprojām ir vairāku lokalizāciju audzēji, kuru ārstēšanai vispār KZS nav pieejama inovatīva terapija (piem., mīksto audu sarkoma, aizkunģa dziedzera vēzis, dzemdes kakla vēzis, olnīcu vēzis 1.līnija) vai arī netiek nodrošināta terapijas pēctecība (piem., pacientiem ar nesīkšūnu plaušu vēzi, aknu vēzi, krūts vēzi).
Ņemot vērā ierobežotos finanšu resursus, kad reāli piešķirtie papildu līdzekļi inovatīvo medikamentu kompensācijai onkoloģijā uz 2021.gadu ir vairāk nekā 10 reizes mazāki par reālām vajadzībām, kā šogad tiks definētas prioritātes 2022.gadam?
Rugāja: Lai nodrošinātu valsts apmaksātu terapiju pēc iespējas lielākam pacientu skaitam, NVD plāno nepieciešamo budžeta līdzekļu apjomu ne tikai inovatīvo medikamentu iekļaušanai, bet arī pacientu skaita pieauguma nosegšanai un kompensācijas apmēra palielināšanai, t.skaitā onkoloģijā. Aprēķini tiek iekļauti prioritāro pasākumu plānā un katru gadu tiek aktualizēts šim mērķim nepieciešamais papildus budžeta līdzekļu apjoms.
2021.gada budžeta likumā tika paredzēti finanšu līdzekļi plaušu vēža biomarķieru testēšanai no valsts budžeta līdzekļiem ar nākamās paaudzes sekvenēšanas gēnu mutāciju noteikšanas metodi. Kāds ir NVD redzējums par citu lokalizāciju pacientiem pieejamās biomarķieru testēšanas iespēju attīstīšanu, tai skaitā topošā Onkoloģijas plāna kontekstā? Kādas diagnozes būtu prioritāras? Vai ir veikti aprēķini par nepieciešamajiem budžeta līdzekļiem to iekļaušanai valsts apmaksāto pakalpojumu sarakstā?
Rugāja: Zāļu iegādes kompensācijas sistēmā inovatīvos medikamentus, tai skaitā personalizēto medicīnu, saņem pacienti ar plaušu vēzi, krūts vēzi, kolorektālo vēzi, ļaundabīgu ādas melanomu un noteiktām onkohematoloģiskām saslimšanām. Līdz šim kompensējamo zāļu sarakstā iekļaujot zāles, kuru lietošanai ir nepieciešama biomarķieru noteikšana, vai nu šo analīžu izmaksas tika iekļautas līgumos ar ražotāju, vai arī to nodrošināja valsts.
Alda Reinika: No šī gada 1.aprīļa ir uzsākta plaušu vēža biomarķieru testēšanai no valsts budžeta līdzekļiem ar nākamās paaudzes sekvenēšanas gēnu mutāciju noteikšanas metodi. Šobrīd vērtējam iespējas nodrošināt arī citiem pacientiem veikt biomarķieru testēšanu ar šo metodi. Prioritāri nākamās diagnozes būtu Olnīcu vēzis (C56), Kolorektālais vēzis (C18-C20) un provizoriski arī Limfoleikoze (C91.1). Šobrīd norit darbs pie aprēķinu veikšanas nepieciešamajam finansējumam dažādām lokalizācijām, kā arī diskutējam ar speciālistiem par to, vai biomarķierus nepieciešams noteikt tieši ar šo metodi vai izmantot jau pieejamos valsts apmaksātos izmeklējumus.
Ir dzirdēts apgalvojums, ka veselības aprūpes finansējums, tai skaitā zāļu apmaksa, ir investīcijas. Kāds ir NVD redzējums attiecībā uz šo apgalvojumu?
Rugāja: Tā ir sen zināma likumsakarība, ka lielu daļu no veselības aprūpes, darba nespējas un invaliditātes izdevumiem ir iespējams novērst, pacientiem savlaicīgi garantējot labu primāro aprūpi un efektīvus medikamentus.
Reinika: Veselības aprūpes finansējums pavisam noteikti ir investīcija nākotnei, jo viens no veselības aprūpes sistēmas uzdevumiem ir pēc iespējas ātrāk atgriezt cilvēku darba vidē, kā arī pagarināt viņa mūža ilgumu un kvalitāti. Šis ieguldījums atgriežas nodokļu veidā kā cilvēku veiktās iemaksas valsts budžetā.
Pēdējā laikā tiek daudz runāts par būtisku finansējuma palielinājumu veselības jomai un medicīnas nozarēm, taču, kā zināms, tā lielākā daļa ir saistīta ar pandēmijas izraisītām vajadzībām. Cik pamatoti ir cerēt, ka vēlāk kāda finansējuma daļa tiktu novirzīta onkoloģijai?
Reinika: Šobrīd finansējuma palielinājums veselības jomai ir saistīts ar pasākumiem pandēmijas apkarošanai un tās seku mazināšanai. Visi jaunie pasākumi tiek finansēts no Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kas ir īstermiņa risinājums. Jācer, ka, gatavojot nākamā gada valsts budžetu, tiks atrasts finansējums arī pasākumiem onkoloģijas jomā. Katrā gadījumā arī mēs dienestā šobrīd, veidojot jaunus pasākumu, pastiprināti vērtējam, vai ir kāda iespēja finansējumu jauniem pasākumiem rast uz kādu esošo pakalpojumu pārskatīšanas rēķina vai novirzīt no kādām neizpildēm, jo saprotam, ka izmaiņas un jauni pakalpojumi ir ļoti nepieciešami. Tomēr tās vajadzības ir sakrājušās un prasa lielu finanšu līdzekļu apjomu.
Plašāka informācija par onkoloģijas nozari www.onkologi.lv .
Jau iepriekš tika ziņots, ka vairāk kā 10 ārstu profesionālo organizāciju pārstāvji un onkoloģijas pacientu organizāciju pārstāvji nosūtījuši vēstuli Latvijas Valsts prezidentam Egilam Levitam, Latvijas Republikas tiesībsargam Jurim Jansonam, Latvijas Republikas Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, kā arī finanšu un veselības ministriem Par finansiāli pamatotu Onkoloģijas plānu 2022. – 2024.g. un nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu onkoloģijas pacientu ārstēšanai.
Raksts sadarbībā ar Onkoloģijas centru.
