Kāpēc ādu nedrīkst pārsauļot? Saules nodarītais posts var atspēlēties pēc daudziem gadiem
foto: Shutterstock
Atrasties saulē drīkst, taču neilgi (līdz 20 minūtēm), un tam jāatrod piemērotākais laiks, kad UV starojums nav tik agresīvs – dienas pirmajā pusē līdz pulksten 11 vai pēcpusdienā pēc 16.
Esi vesels

Kāpēc ādu nedrīkst pārsauļot? Saules nodarītais posts var atspēlēties pēc daudziem gadiem

"100 Labi Padomi"

"Vai tiešām atrašanās saulē ir tik kaitīga? Ārsti visu laiku biedē ar ādas vēzi. Mums taču jau tā saules ir tik maz, tādēļ gribas to izbaudīt," raksta žurnāla "100 Labi Padomi" lasītājs. Atbild dermatoloģe Linda Kapteine-Veita.

Mēs, ārsti, tiešām nepārtraukti brīdinām par pārmērīgas sauļošanās risku, jo 90 % gadījumu viens no iemesliem, kas ierosina melanomu (ļaundabīga ādas slimība, kas attīstās no šūnām melanocītiem), ir ilgstošs saules vai cits UV starojums. UVA un UVB stari izraisa tiešu un netiešu šūnu DNS bojājumu. Ir ātri augošās melanomas, kas jau 3–4 mēnešu laikā sasniedz lielu izmēru, un ir lēni augošās melanomas, kas ādas virsmā attīstās gadiem ilgi, līdz tiek atklātas. Tas nozīmē, ka saules nodarītais posts uzkrājas un var atspēlēties pēc daudziem gadiem. Piemēram, ja bērnībā un jaunībā esat bieži apdeguši saulē, ādas ļaundabīgie veidojumi var parādīties pusmūžā vai vēl vēlāk. Būtiski – melanoma var attīstīties jebkurā ādas vietā, ne tikai tajās vietās, kas pakļautas saulei. 

Atrasties saulē drīkst, taču neilgi (līdz 20 minūtēm), un tam jāatrod piemērotākais laiks, kad UV starojums nav tik agresīvs – dienas pirmajā pusē līdz pulksten 11 vai pēcpusdienā pēc 16. Vienmēr, ejot ārā, ir jālieto saules aizsargkrēms ar SPF50. Tas ļauj saņemt saules pozitīvo lādiņu un aizsargāt ādu no nevēlamā starojuma.

Riskam saslimt ar melanomu visvairāk pakļauti: cilvēki ar gaišu ādu; ja bijuši bieži saules apdegumi, īpaši bērnībā; cilvēki, kuriem ir daudz dzimumzīmju, ja ir samērā lielas dzimumzīmes ar neregulārām robežām, nelīdzenu virsmu; tie, kuru radiniekiem ir konstatēta šī slimība; tie, kuri slimojuši ar citu ādas audzēju – bazaliomu vai plakanšūnu vēzi; tie, kuri pārmērīgi sauļojas.

Zināšanai!

● Pašlaik Latvijā ir aptuveni 2000 melanomas pacientu, ik gadu ap 200 cilvēku ar šo diagnozi sastopas pirmo reizi. Ģenētikai nozīme ir tikai 10 % melanomas gadījumu.

● Kā diagnosticē melanomu? Galvenā metode ir ādas vizuāla apskate, ko papildina dermatoskopija – ar speciālu aparātu, izmantojot polarizēto un nepolarizēto gaismu, apskata veidojuma struktūru desmitkārtīgā, pat simtkārtīgā palielinājumā.

Tēmas