Patologi: onkoloģijas izraušanās no apburtā loka būs veltīga bez finansējuma

Kā aktualitāti ceļā uz modernu personalizēto medicīnu Valdis Miķelsons atzīmē jaunumu, ka no šā gada 1. aprīļa arī mūsu valstī, pateicoties Veselības ministrijai un arī parlamentam, tiks apmaksāta molekulārā izmeklēšana. Sākuma posmā tā būs tikai plaušu vēzim. "Klīniskie speciālisti uzskata, ka tas būtu aktuāli arī citām nozoloģijām jeb audzēju veidiem, ne tikai plaušu vēzim, bet vismaz lai tas sākums varbūt ir plaušu vēzis, un tā ir ļoti apsveicama iniciatīva gan no Saeimas, gan no ministrijas puses, bet mūsu priekšlikumi būs to turpināt, un, ja to sarakstu skatīsies reizes trīs gadā, tad būtu labi, ja, piemēram, no 1.jūlija tas būtu papildināts arī ar citām nozoloģijām, ne tikai plaušu vēzi. Jo ir virkne citu audzēju veidu, kam arī gaida šos pašus izmeklējumus," uzskata Patoloģijas centra vadītājs.

Izslēgšanas loks ir pārrauts

Pieminot apburto loku, viņš skaidro, ka ļoti būtisks apstāklis ir tas, ka jebkurai diagnostikai ir jābūt tai sekojošai terapijai, un šajā gadījumā nelaime pagaidām ir tāda, kad diemžēl 2. līnijai tam pašam plaušu vēzim nav valsts apmaksātas terapijas. Tas nozīmē, ka pacients uzzina, kāda viņam ir audzēja mutācija, uzzina, ka viņam ir tādas un tādas izmaiņas, un viņam būtu nepieciešami tādi un tādi medikamenti, lai viņš turpinātu ārstēšanu, taču - izmeklējumu valsts apmaksā, bet medikamenti diemžēl neseko līdzi. Šī mērķa terapija mēdz izmaksāt no 10 līdz 100 tūkstošiem eiro gadā, un ir jautājums, ko pacients darīs? Viņš uzzinās, ka viņam ir attiecīga mutācija, bet tikai no izmeklējuma vieglāk nepaliek.

"Piemēram, ja jums uztaisa kājai rentgenu un jūs saprotat, ka jums ir lauzta kāja, tad ar rentgenu vien nepietiek, un sanāk tā, ka jums jādzīvo ar lauztu kāju tālāk. Šai gadījumā valsts tagad apmaksā diagnostiku, bet neapmaksā terapiju. Situācija sanāk smaga, taču tik un tā vēlos paslavēt Veselības ministriju un parlamentu, ka vismaz šādā veidā tas apburtais loks ir jālauž, jo tagad vairs nebūs iespējami tādi argumenti, ka, ja mums nav apmaksātas zāles, kam mums vajag diagnostiku, un otrādi - ja mums nav diagnostikas, kāpēc mums apmaksāt zāles. Vismaz vienā posmā ir noticis kaut kāds lūzums, apburtais loks ir pārrauts, gaidīsim nākošo soli, kad tiks apmaksāta arī terapija," skaidro V. Mīkelsons.

Sergejs Isajevs dalās vīzijā, ka "nākotnes patoloģijas laboratorijai ir pieejamas mūsdienu tehnoloģijas, tai skaitā gan standarta patoloģijas izmeklējumi, gan molekulārās patoloģijas izmeklējumi, lai noteiktu audzēja specifiskās vielas dažādiem ļaundabīgiem audzējiem. Tāpat arī digitālā patoloģija, kas dod iespēju visas šīs noteiktās audzēju vielas noteikt un analizēt, datus var apkopot, uzglabāt, atbilstoši arhivēt un nepieciešamības gadījumā veikt arī konsultāciju ar ārzemju references centriem".

Kas attiecas uz biomarķieriem, Valdis Miķelsons rezumē, ka diskusija par tiem rit jau kādu laiku, un arī šajā gadījumā mēs nevaram runāt par personalizētu medicīnu tikmēr, kamēr valsts nav apmaksājusi šos marķierus. "Ja mēs runājam par personalizēto medicīnu, tad dažādiem cilvēkiem ar vienu un to pašu diagnozi - vai tas ir plaušu vēzis, melanoma vai cita diagnoze - būs dažādas terapijas, kuras ir dārgas. Tāpēc ir lietderīgi un ir nepieciešams samaksāt 200 - 300 eiro par šo analīzi, tādā veidā uzzinot konkrēti, vai pacientam organismā ir noteiktā mutācija un vai pēc tam dārgā terapija būs vai nebūs mērķtiecīgi veikta. Šīm divām lietām ir jābūt noteikti saistītām - lai mēs varētu vienlaikus apmaksāt biomarķierus, ir jēgpilni uzturēt kompensācijas sarakstu, un otrādi - ja mums ir kompensētas zāles, tad noteikti jābūt kompensētiem arī šiem marķieriem.

Onkoloģijas plānam jābūt aktuālam

Latvijas Patologu asociācijas vadītājs informē, ka patologi aicina Onkoloģijas plānu mērķēt uz tā saucamo šūnu personalizēto terapiju, tas ir, uz metodēm, kas ļauj noteikt audzēja šūnas, specifisku audzēja vielu klātbūtni, kas sekmē personalizētu audzēja diagnostiku. "Tās ir molekulārās patoloģijas metodes, kas ir dažāda veida sekvenēšanas metodes un in situ hibridizācijas metodes, Kas mums ļauj noteikt specifiskas audzēju šūnu vielas," skaidro Sergejs Isajevs.

Saistībā ar paneļu diagnostiku S. Isajevs informē, ka pašlaik jau ir ieviests panelis plaušu audzēju diagnostikai, kur līdztekus audzēja morfoloģiskajam veidam tiek noteikti audzēja specifiskie marķieri, kas ļauj plaušu audzējam izvēlēties atbilstošu ārstēšanu. "Un mēs uzsākām arī veidot paneļus dažādu solīdo audzēju diagnostikā ar imūnhistoķīmijas metodi. Un, tikko būs pieejami arī citi izmeklējumi, paneļi tiks papildināti ar citām metodēm," skaidro Isajevs.

Šai ziņā viņš pauž cerību attiecībā uz Onkoloģijas plānu, kurā kā prioritātes izvirzās dažāda veida jaunas diagnostikas metodes un vairāku medikamentu, kas ir paredzēti audzēju personalizētai diagnostikai, apmaksa, tāpat arī jaunu metožu patoloģijā ieviešana, tai skaitā arī digitālajā patoloģijā. "Īstenojot šādu jauno plānu, mēs būsim ļoti daudz pavirzījušies uz priekšu onkoloģisko slimību diagnostikā un ārstēšanā, kas mums ļaus sasniegt arī augstu references līmeni Eiropā," rezumē Latvijas Patologu asociācijas vadītājs.

Valdis Miķelsons apkopo, ka "mums ir svarīgi nodrošināt patoloģiskās diagnostikas modernizāciju, uzlabojot izmeklējumu laboratoriju darba kvalitāti un organizāciju, un, protams, kā jebkurā plānā šeit nāk līdzi finansējums, jo, tikko mēs saskaramies ar stāstu par jaunas sistēmas vai jaunu algoritmu ieviešanu, tad tam seko gan cilvēresursi, gan tehnika, gan diagnostikas instrumenti, līdz ar to arī šai sadaļai finansējums varbūt ir pats aktuālākais, jo, lai mēs nodrošinātu nepieciešamos patohistoloģiskos un molekulāros izmeklējumus atbilstoši starptautiskajām vadlīnijām, te ir jāievieš virkne jaunu diagnostikas metožu - gan to pašu ģenētisko, gan somatisko mutāciju noteikšanu, gan arī cita veida testēšanas".

"Un, lai mēs tiešām ietu vienā elpā ar to, kas notiek pasaulē, tam būtu jābūt saskaņā gan ar Eiropas Medicīniskās onkoloģijas biedrības (ESMO) vadlīnijām, gan ar Pasaules Veslības organizāciju, kas ir tās vadošās vadlīnijas, kas ir saistītas ar šo nozari," piebilst Patoloģijas centra vadītājs.

Dienaskārtībā - vēža centra izveide

V. Miķelsons uzskata, ka cilvēkresursi ir vēl viena smaga tēma. "Ja mēs esam iegājuši gēnu un šūnu līmenī, tas, protams, prasa atbilstošu kvalifikāciju, un šeit bez patologiem noteikti ir jābūt arī gan molekulārās bioloģijas speciālistiem, gan biofiziķiem, kurus, cik es saprotu, universitāte sagatavo, bet ir jāpārzina šī sfēra, un uzreiz, beidzot skolu, cilvēks to vēl nav pienācīgi iemācījies. Šādi cilvēki ir pieprasīti visā pasaulē, un, ja mēs arī viņu izmācam, tad, lai viņš neaizbrauktu prom uz ārzemēm, šeit ir jābūt attiecīgai algai gan šim biofiziķim, gan molekulārās bioloģijas speciālistam, gan arī ārstam-patologam," skaidro Miķelsons.

"Ir vēl cita lieta - reti gadījumi vai smagāki gadījumi, un, lai tādos nekļūdītos, mums ir svarīgi ievērot tādu kā četru acu principu, par ko mēs esam daudz runājuši arī domnīcā. Tas nozīmē, lai tādu īpašu gadījumu, kādi mēdz būt sastopami regulāri, paskatās nevis tikai viens ārsts, bet arī otrs, un ideālā gadījumā to paskatās otrs ārsts ārzemju klīnikā. Īpaši nozīmīgi tas būtu reto vēžu gadījumos. Un arī šeit mēs atkal atgriežamies pie naudas," akcentē Patoloģijas centra vadītājs.

Valdis Miķelsons uzskata, ka ļoti svarīgs jautājums ir arī par Eiropas vēža centru akreditāciju... "Mēs šādu ceļu ejam. Gan Igaunijā, gan Lietuvā šādi centri jau ir attīstīti, akreditēti, bet mums diemžēl tas vēl nav noticis. Droši vien paies vairāki gadi, jo tur, ja nemaldos, ir jāizpilda kādas 83 prasības, no kurām kādas trīs vai četras bija saistītas tieši ar patoloģiju, bet daudzas - ar citām nozarēm. Līdz ar to, lai panāktu akreditāciju un sasniegtu šos standartus, mums atkal būs vajadzīgi finanšu resursi, jo šādi satandarti prasa investīcijas," pauž V. Miķelsons, atgādinot, ka galvenais šai visā ir pacients.

Digitālā patoloģija - nākotne tagadnē

Nākamais, ko nepieciešams attīstīt un kas ir īpaši aktuāli šajos laikos, ir tā saucamā digitālā patoloģija. Tā ir automatizēta morfoloģijas attēlu analīze reālā laika posmā, kas, piemēram, ļauj veikt konsultāciju sarežģītākajos gadījumos. Uz šīm metodēm arī ir balstīta digitālās patoloģijas pilnveidošana, par nākotnes vajadzībām pauž S.Isajevs.

"Mēs cieši sadarbojamies arī ar citām slimnīcām un profesionālajām asociācijām, tai skaitā - ļoti cieši ar Latvijas Onkologu asociāciju un Latvijas Ķīmijterapeitu asociāciju, lai kopīgi saskaņotu tās metodes, kuras ir nepieciešams ieviest klīniskajā praksē, lai nodrošinātu pacientiem atbilstošu diagnostiku un turpmāk arī specifisku ārstēšanu, kas arī būtu atbilstoši Eiropas vadlīnijām," skaidro Patologu asociācijas vadītājs.

RAKUS Patoloģijas centra vadītājs Valdis Miķelsons izpratnei aicina šo procesu nedaudz salīdzināt ar radiologiem. "Radiologi no tām filmām, kuras skatās pret gaismu, pirms kādiem četriem gadiem pārgāja uz digitālu formātu, ieviešot digitālo radioloģisko izmeklēšanu. Es domāju, ka tas notiks arī patoloģijā. Vai tas notiks nosacīti vienā dienā, kā tas notika radiologiem, grūti pateikt, jo patoloģijā ir sava specifika, un ir jārisina, kur šos datus uzglabāt. Šādi dati patlaban aizņem diezgan lielus gigabaitus, un es nebūšu IT cilvēks, kurš varētu precīzi pateikt," skaidro V. Miķelsons.

"Mēs gadā apmēram 200 000 "stiklus" izmeklējam, un, ja mēs tos glabājam digitālā formātā, tad, atšķirībā no radiologu attēliem, tas nav parastais divdimensiju skeneris vai fotogrāfija JPG formātā, bet gan tas ir 3D skeneris. Tāds mums patoloģijas centrā ir, mēs to esam iegādājušies, jo arī izmantojam. Līdztekus apjomīgu datu uzglabāšanas platformai būtu nepieciešami visiem patologiem jaudīgi ekrāni. Ja lētākais mikroskops maksā 5000 eiro, tad atbilstošs ekrāns ir varbūt nedaudz lētāks - no 3000 līdz 5000 eiro, taču tas ir ievērojami dārgāks par parasto datora displeju. Tas nozīmē, ka faktiski ir jānomaina visa šī "flote", kas atkal ir investīcijas," rezumē V. Miķelsons.

"Kas attiecas uz izmeklēšanu šūnu un gēnu līmenī, šo digitālo patoloģiju mēs jau tagad izmantojam, jo ir daudzas izmeklēšanas metodes, piemēram, tāda in situ hibridizācijas metode, kurā ar mikroskopu var novērot tikai dažas stundas, jo šis "stikliņš", latviski sakot, izdziest. Tur ir fluorescenta zonde, kas spīd tikai dažas stundas - ļoti ierobežotu laiku, un, ja mēs gribam saglabāt šo attēlu arhīvam, lai apskatītu vēlāk, mēs to, protams, digitalizējam jau tagad. Visu, kas ir saistīts ar molekulāro gēnu izmeklēšanu, to mēs darām jau šodien. Vai pāriesim rutīnā, tas ir atkarīgs no nosacījumiem, ko es iepriekš minēju," skaidro Patoloģijas centra vadītājs.

Materiāls sadarbībā ar Latvijas Onkologu asociāciju