Kā palīdzēt organismam pēc iespējas ātrāk uzveikt vīrusu?

Kas ietekmē mūsu imunitāti?

Ja šo vīrusu apkārt ir daudz, kā tas ir epidēmiju laikā, protams, saslimt var ikviens. Ja organismam ir laba aizsargreakcija – temperatūra ļauj uzveikt vīrusu trīs līdz piecu dienu laikā. Pat 39 grādus augsta temperatūra saslimšanas laikā var būt normāla. 

Ja vāji un saguruši jūtamies ilgāk, vīrusa uzbrukumam mūsu ķermenim var pievienoties bakteriālas infekcijas: iesnas, angīna, vidusauss iekaisums un citas saslimšanas. Bakteriālas saslimšanas liecina, ka organisma aizsargspējām pietrūkst resursu (vitamīnu un mikroelementu), lai uzturētu stipras un veselas imūnās šūnas. Arī ieildzis nogurums, nespēja koncentrēties, miega traucējumi un slikta apetīte var liecināt, ka organisma sistēmas netiek ar šo uzdevumu galā.

Hroniski iekaisīgi procesi novājina mūsu imūno sistēmu. Ja cilvēkam ir hroniskas saslimšanas, arī šādos gadījumos obligāti nepieciešams organisma rezerves papildināt ar uzturvielām, kas piedalās organisma aizsargsistēmu uzturēšanā.

Vakcīna – specifiskajai imunitātei, uzturs – nespecifiskajai

Specifisko imunitātes daļu mums vīrusa gadījumā nodrošina vakcīna, jo satur tā izraisa antivielu veidošanos. Savukārt nespecifisko imunitāti nodrošina organisma fiziskās aizsargbarjeras (piemēram, zarnu un elpceļu gļotādas). Lai fiziskās barjeras būtu spēcīgas, mums ir nepieciešams uzņemt visus organismam nepieciešamos vitamīnus un mikroelementus.

«Tāpat ir veikti pētījumi, kas apliecina noteiktu uzturvielu nepieciešamību specifiskās imunitātes stiprināšanai, lai veicinātu atbildes reakciju pēc vakcinācijas, tātad  - lai veicinātu vakcinācijas efektivitāti.» skaidro ortomolekulārās medicīnas ārste Antra Briede. 

Kā palīdzēt mūsu organismam?

«70% no imūnās sistēmas šūnām atrodas zarnu traktā. Neskaitāmi pētījumi liecina, ka cilvēka spēja pretoties ārējas vides faktoriem ir atkarīga no uzturvielu pietiekamības organismā. Ja cilvēks ikdienā ēd pietiekami daudz augu valsts produktu (tas ir, vismaz 5-7 porcijas jeb saujas dienā) un ja cilvēks ir jauns un vesels, viņam nav nepieciešams papildus lietot vitamīnus. Citos gadījumos ir vērts papildināt uzturvielu rezerves, bet ir jāievēro divi svarīgi principi,” stāsta daktere Briede.

Pirmais ir devu princips. Nav vērts lietot mazas vitamīnu devas ilglaicīgi. Tas ir, lietot vitamīnus katru dienu, bet mazākās devās nekā diennaktī ieteicamās. Šādi lietoti vitamīni paredzēti tikai ikdienas uztura papildināšanai, un mazām devām nav ietekmes uz cilvēka bioķīmiskajām sistēmām. Savukārt lielākas vitamīnu devas ietekmē vielmaiņu un atstāj noteiktu ietekmi uz cilvēka veselību.

Otrs princips – izvēlēties pareizas mikroelementu kombinācijas. Lietojot tikai atsevišķas uzturvielas (nevis pabarojot savu organismu ar visiem mikroelementiem, kas nepieciešami tā veselīgai darbībai), mēs pabarojam ķermeni ar atsevišķo uzturvielu, bet izsmeļam tā rezerves, lai šī uzturviela iesaistītos mūsu bioķīmiskajos procesos.

Efektīgu un bioķīmiski pamatotu vitamīnu un minerālvielu kompleksus piedāvā visaugstākās kvalitātes uzturvielu ražotājs Orthomol. Orthomol Immun kalpos kā ātrā palīdzība cilvēkiem ar hroniskiem iekaisīgiem procesiem, arī pēc staru vai ķīmijterapijas un tiem, kas bieži saaukstējas. Tā bagātīgajā sastāvā pietiekamās devās ir vitamīni, karotinoīdi, mikroelementi un citrusaugu bioflavonīdi, kas pastiprina lielās C vitamīna devas iedarbību.

Ilgstošākai lietošanai kursa veidā piemērotāks ir Orthomol Immun Pro*, kas bez vitamīnu kompleksa satur inulīnu un probiotikas. Tās ne tikai uzlabo zarnu trakta veselību, bet stimulē arī imūnšūnas.  

Savukārt Orthomol Immun Junior* rūpējas par bērnu veselību. Kad mazinās imunitāte, kas saņemta no mammas, bērni (piemēram, sākot iet dārziņā) slimo biežāk, jo uzturs vairs nenodrošina imūnšūnām nepieciešamos būvmateriālus. Imūnsistēma, sastopoties ar vīrusiem vai baktērijām, strādā bez apstājas, līdz ar to rezerves izsīkst, un tās ir nepieciešams papildināt.

Raksts tapis sadarbībā ar Orthomol