Cik mediķu saņēmuši Covid-19 vakcīnu? Vai pacientam jābaidās no nevakcinēta ārsta?

Saskaņā ar Veselības ministrijas informatīvo ziņojumu “Par prioritāri vakcinējamām personu grupām” veselības aprūpes sistēmā strādā 35 684 cilvēki – sākot ar ārstiem un medmāsām un beidzot ar veselības inspektoriem un medicīnas studentiem. Līdz marta sākumam (4. martam) no viņiem Covid-19 vakcīnu bija saņēmuši 7865, no kuriem otro poti - 4610. Tas nozīmē, ka šobrīd vismaz pirmo Covid-19 poti ir saņēmis apmēram katrs ceturtais medicīnas darbinieks, un viņu skaits ar katru dienu aug.

Veselības ministrijas preses sekretāre Sintija Gulbe Jauns.lv gan nemācēja pateikt, cik daudz veselības sistēmā strādājošo darbinieku atsakās no Covid-19 vakcīnas, jo “Latvijā vakcinācija pret Covid-19 ir brīvprātīga un šāda informācija netiek uzskaitīta”.

“Vakcīna nenovērš vīrusa pārnešanu”

Tomēr pacientus varētu interesēt, vai viņu ārstējošais mediķis ir vakcinēts? Ja nu pacients pēkšņi sasirgst ar Covid-19, viņš var uzskatīt, ka pie tā vainīga ir slimnīca, kurā strādā nevakcinēti dakteri? Vai šādos gadījumos pacients var vērsties pret medicīnas iestādi? To Jauns.lv jautāja vairāku slimnīcu pārstāvjiem.

Vispirms gan Sintija Gulbe norādīja: “Vakcinācija novērš Covid-19 infekcijas izraisītās saslimšanas smagumu. Šobrīd nav pietiekamu pierādījumu, ka vakcinācija novērstu vīrusa pārnešanas iespēju. Vakcinācijas būtība ir imunitātes iegūšana un kamēr joprojām liela daļa iedzīvotāju nav vakcinēti, ir jāievēro stingras epidemioloģiskās drošības prasības neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir vakcinēts vai nav.

Ja pacientam ir jebkādas sūdzības par saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, tad ir jāvēršas ar iesniegumu Veselības inspekcijā”.

Pirms vakcinācijas perioda slimoja 233 mediķi, tagad – tikai 35

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Komunikācijas daļas vadītāja Janita Veinberga: “23. februārī kopējais vakcinēto darbinieku skaits slimnīcā bija 1815 (kopā slimnīcā strādā ap 3000 darbinieku). Tātad aptuveni 70% ir vakcinēti. Ņemot vērā, ka Covid-19 pozitīvi ir bijuši (un šobrīd vēl ir 35 pozitīvi kolēģi) 492 darbinieki, varam teikt, ka šis ir skaits, kas vēl gaida uz savu vakcināciju, atbilstoši rekomendācijām ieturēt pauzi pēc pārslimošanas un vakcinēties nedaudz vēlāk. Šobrīd nav precīzu datu, cik no kolēģiem vakcinēties nevar vēl kādu veselības apsvērumu dēļ, cik ir neaktīvo darbinieku (piemēram, bērniņa kopšanas atvaļinājumā). Jebkurā gadījumā – mūsu kolēģu rindās ir arī tādi, kuri nogaida, kuriem ir daudz jautājumu un kuri šobrīd vakcinēties nevēlas. Visi darbinieki, kuri sākotnējā aptaujā norādīja, ka vēlas vakcinēties, ir saņēmuši poti. 

Joprojām notiek informējošais darbs slimnīcā. Mūsu slimnīcas profesori dalās savās zināšanās par vakcīnu drošumu – darāmā vēl ir daudz. Slimnīcas kolektīvs, zināmā mērā, ir visas sabiedrības spogulis – ne vienmēr zinātniskie dati un pierādījumi ir tie, kas palīdz izdarīt izvēli. Ļoti daudz no svara ir iejūtīga saruna, dialogs, vadītāja piemērs, kolēģu piedzīvotās/nepiedzīvotās sajūtas pēc vakcinācijas un iedrošinājums. Arī mēs esam tikai cilvēki – kāds ar savām bailēm, kāds ar nedrošību un satraukumu. Liels uzrunājošais faktors gan ir apkopotie dati par saslimstību personāla vidū. Ja decembrī, pirms vakcinācijas periodā ar Covid-19 slimoja 233 kolēģi, tad februārī tie vairs ir tikai 35 cilvēki. Šie dati apliecina, ka vakcinācijai ir nozīme un tas ļauj izvēli izdarīt arī šaubīgajiem. 

Vakcinācija ir brīvprātīga un nevar būt piespiedu kārtā iniciēta no darba devēja puses. Līdz ar to ārstniecības iestādēs strādājošām ārstniecības personām ir brīva izvēle izlemt, kā rīkoties šajā situācijā.

Saskaņā ar Pacientu tiesību likumu, pacientam ir tiesības uz atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu. Likumā noteikto tiesību vai no tām izrietošo interešu aizstāvēšanai persona var izmantot visus likumos paredzētos tiesību aizsardzības mehānismus, tai skaitā vērsties tiesā likumā noteiktajā kārtībā, kā arī ārpus tiesas ceļā, vēršoties Ārstniecības riska fondā. Vērtējot ārstniecības iestādes atbildību, tiek ņemts vērā ārstniecības kvalitātes uzraugošās institūcijas Veselības inspekcijas atzinums”.

Daugavpils slimnīca: ja situācija pasliktināsies, vakcinācijai jābūt obligātai

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Komunikācijas daļas vadītāja Dace Zaldāte-Rozentāle: “2. martā slimnīcā bija vakcinējušies 65% medicīnas personāla jeb 932 cilvēki, vēl 5% jeb 67 darbinieki gaida vakcinēšanos dažādu personīgu iemeslu dēļ. 

Bērnu slimnīca joprojām visiem darbiniekiem piedāvā iespēju pieteikties vakcinācijai un saņemt to. Daļa medicīnas personāla, tāpat kā citas sabiedrības grupas, šobrīd nogaida un vēl nav pieņēmuši gala lēmumu. Darbinieki nav oficiāli atteikušies no vakcinācijas, tādēļ datu par to, cik darbinieki neplāno vakcinēties, nav”.

Daugavpils reģionālās slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Gundega Gronska: “Šobrīd Daugavpils slimnīcā vakcinēti 30% medicīnas darbinieku - tas ir 357, no tiem 319 saņēmusi pirmo vakcīnas devu un 38 - otro. Lielākā daļa medicīnas personāla jau ir pārslimojuši Covid-19 un jāpaiet noteiktam laikam, lai varētu veikt vakcinēšanos. Savukārt diezgan liela daļa no darbiniekiem nevar veikt vakcinēšanos, jo ir vērā ņemamas kontrindikācijas.

Šobrīd ir ārkārtas situācija, bet tā nav kritiska un spējam nodrošināt medicīniskos pakalpojumus, bet, ja situācija dramatiski pasliktināsies, tad tas būs par pamatu, lai vērstos ar iniciatīvu pie atbildīgajām instancēm, lai vakcinēšanos pret Covid-19 medicīnas darbiniekiem noteiktu par obligātu.

Jāņem vērā arī tas faktors, ka iestājoties pacientam slimnīcā ar negatīvu Covid-19 testa rezultātu pēc otrreizējās testēšanas, kas notiek pēc dažām dienām, var uzrādīties pozitīvs testa rezultāts, jo vīrusa inkubācijas periodā testa rezultāti ir negatīvi un tikai pēc pāris dienām uzrādās vīrusa infekcija un testa rezultāts ir pozitīvs.

Tāpat jāņem vērā, ka inficēties ar vīrusu ir iespējams pacientam neievērojot slimnīcas iekšējos kārtības noteikumus - patvaļīgi atstājot nodaļu, lai dotos pastaigā vai tiktos ar radiniekiem ārpus slimnīcas teritorijas, kas ir liels risks inficēties ar vīrusu.

Pirms pacienta izrakstīšanas vienmēr tiek veiktas Covid-19 testa analīzes, lai pārliecinātos par pacienta veselības stāvokli. Ja tomēr attiecīgās instances ir apstiprinājušas, ka pacientam ticis nodarīts kaitējums, tad atlīdzība par kaitējumu tiek izmaksāta no Ārstniecības riska fonda līdzekļiem”.