5 produkti, kurus ēdot, uzlabojas garastāvoklis

Kakao

ir bagātīgs minerālvielu un antioksidantu avots. Pētījumu par kakao ir diezgan daudz un tie liecina, ka kakao īpašības veicina ne tikai laimes hormonu veidošanos, bet arī labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmas veselību. Resveratrols, kas atrodams kakao sastāvā, ir spēcīgs antioksidants, turklāt veicina endorfīnu izdalīšanos un serotonīna līmeņa paaugstināšanos (serotonīns ir viela, kas atbild par garastāvokli, un, izrādās, līdz pat 95% serotonīna tiek saražots kuņģa un zarnu traktā. Līdz ar to uzturs, kas bojā zarnu veselību vai nenodrošina zarnu traktu ar nepieciešamajām vielām, var tikt vainots pie samazināta serotonīna līmeņa un attiecīgi sliktākas pašsajūtas).

Uzturā var iekļaut vai nu tīru kakao pulveri un pievienot to ēdieniem, vai ēst tumšo šokolādi, kas satur daudz kakao.

Treknas zivis, rieksti, sēklas un eļļas, piemēram, linsēklu vai kaņepju eļļa, nodrošina optimālu Omega 3 daudzumu uzturā. Pastāv uzskats, ka Omega 3 taukskābes ietekmē serotonīna darbību smadzenēs un tādējādi uzlabo pašsajūtu.

Protams, arī visi augļi, ogas un dārzeņi, kas satur daudz antioksidantu, nāks garastāvoklim tikai par labu. Ir pētījumi, kuros atklāta saistība starp oksidatīvo stresu smadzenēs un vieglām depresijas pazīmēm vecāka gadagājuma cilvēkiem. Tā kā antioksidanti cīnās ar brīvajiem radikāļiem, to nelabvēlīgā ietekme uz smadzenēm varētu tikt samazināta, un garastāvoklis uzlabotos.

Ir arī dažādi uztura bagātinātāji, kas var palīdzēt samazināt sagurumu un pesimismu.

Uztura bagātinātāji veselīgākam zarnu traktam un priecīgākam noskaņojumam

•    D3 vitamīns – to varētu saukt par saulaināko uztura bagātinātāju, jo tas ir vitamīns, kas dabīgi sintezējas ādā saules gaismas ietekmē un var padarīt skatu uz dzīvi saulaināku. D3 ir hormonam līdzīga darbība, un tas piedalās serotonīna izstrādes aktivizācijā. Patiesībā D vitamīna receptori atrodas arī smadzeņu daļā, kas atbildīga par trauksmes un depresijas rašanos.

•    Probiotikas – labās baktērijas, kas rūpējas par imūnsistēmas normālu darbību. Tā kā mūsu veselība pārsvarā balstās uz optimālu zarnu trakta darbību, arī psiholoģisku saslimšanu gadījumos pārmaiņas bieži vien ieraugāmas tieši tur. Teorētiski, uzlabojot zarnu mikrofloru, smadzenes varētu tikt informētas, un depresijas pazīmēm vajadzētu mazināties. Īsāk sakot, ja zarnu trakts jutīsies labi, arī pats cilvēks jutīsieties labāk.

•    Omega 3 taukskābes varētu dēvēt par pretiekaisuma uztura bagātinātāju. Tā kā lielākajā daļā gadījumu veselības problēmās vainojams iekaisums, Omega 3 taukskābes ir vitāli svarīgas. Turklāt, ja Omega 6 pārsvars uzturā ir ievērojami lielāks (kā visbiežāk arī ir), Omega 3 taukskābes vajadzētu uzņemt proporcionāli vairāk.

•    Enzīmi palīdzēs kārtīgi sagremot barību un padarīs vieglāku uzturvielu uzsūkšanos. Stresa apstākļos gremošanas sistēmas darbība mēdz pieklibot, tāpēc enzīmi palīdzēs uzņemto pārtiku labāk sadalīt un nodrošinās organismu ar tam nepieciešamajām vielām.

•    C vitamīns tiek dēvēts par stresa un trauksmi mazinošu preparātu. Tas ir antioksidants, kam ir īpaša loma stresa hormona kortizola izdalē. Respektīvi, ja C vitamīna trūkst, kortizola izdale var palielināties, tas var palēnināt virsnieru dziedzeru darbību un veicināt iekaisuma veidošanos. Tas viss savukārt var radīt ievērojamu nespēku.

•    B grupas vitamīni tiek uzskatīti par enerģijas devējiem. Kad  cilvēkiem ar depresijas pazīmēm deva B grupas vitamīnu uztura bagātinātājus, tie izjuta enerģijas pieplūdumu. Piemēram, B6 vitamīns kopā ar triptofānu (aminoskābi) organismā sekmē serotonīna veidošanos.

•    Multivitamīni apgādā organismu un smadzenes ar minimālu vitamīnu un minerālvielu daudzumu, kas nepieciešams normālai organisma darbībai.

Vitamīnus iesaka lietot brokastīs vai ēdienreizes laikā, lai palielinātu to uzsūkšanās spēju.

Žurnāls "Ko Ārsti Tev Nestāsta" / Foto: Shutterstock