"IKEA" veikaliem Baltijā mainījušies īpašnieki; jaunā vadība stāsta, kas turpmāk mainīsies mēbeļu tirgotāja ikdienā

Tikko ir paziņots, ka "Inter IKEA Group" iegādājusies mēbeļu tirgotāja "IKEA" mazumtirdzniecības uzņēmumus Baltijas valstīs. Kādēļ tika pieņemts šāds lēmums?

Deniss Balslevs (D.B.): Daudzus gadus "Inter IKEA Group" piederēja tikai viens veikals Delftā, Nīderlandē. Visi pārējie "IKEA" mazumtirdzniecības veikali ir "IKEA" franšīzes ņēmēju pārziņā. Bet mēs domājām, ka kādu dienu būtu jauki vairāk iesaistīties valstīs ar pilnu daudzkanālu tirdzniecības biznesu, saprotot, kas notiek visā valstī, ne tikai Delftas veikalā. Tad radās šāda izdevība, jo viens no franšīzes ņēmējiem paziņoja, ka uzņēmumā notiek paaudžu maiņa, sākās dialogs [par tālāko sadarbību], un tad mēs nodomājām, ka tā ir fantastiska iespēja, jo Baltijas valstis ir ļoti aizraujoša vieta, kurā mēs varam ienākt, gan lai mācītos, gan mēs jau piedalāmies piegādēs, tāpēc mēs redzējām ieguvumu no pilnas darbības ķēdes. Trīs Baltijas valstīs mums ir lieli veikali, mums ir klientu apkalpošanas vietas, mums ir tiešsaistes tirdzniecība. Tāpēc mēs domājām, ka tas varētu būt ļoti interesanti.

Te arī jāuzsver, ka nevis mēs devāmies pie Baltijas "IKEA" franšīzes uzņēmuma, bet gan viņi nāca pie mums un teica, ka mēs vēlamies mainīt īpašumtiesības, jo vēlamies, lai notiktu paaudžu maiņa. Viņi teica, esam vadījuši "IKEA" biznesu 30 gadus, laiks domāt par kaut ko citu.

Vai tas arī nozīmē, ka "Inter IKEA Group" varētu iegādāties citus veikalus no uzņēmumiem, kas pašlaik strādā ar "IKEA" franšīzi?

D.B.: Jā, ja radīsies pareizās iespējas. Es gan nedomāju, ka mēs pirksim atsevišķus veikalus, bet tad tā būtu darbība visā valstī, kuru mēs pārņemtu. Bet, godīgi sakot, nav tā, ka mums tagad kaut kas tāds būtu plānots. Šī ir pirmā reize, kad mēs kaut ko tik lielu darām, un tagad esam daudz ko iemācījušies visā šajā procesā, ko tas nozīmē un kā jūs novērtējat "IKEA", kad tas nonāk tirgū. Bet, protams, ja franšīzes ņēmējs vēlas pārdot biznesu, viņš to nevar darīt bez sadarbības ar mums kā franšīzes turētājiem. Un šoreiz mēs nolēmām iesaistīties paši.

Vai jūs varat atklāt darījuma vērtību?

D.B.: Nē, tas ir konfidenciāli. Bet šis ir bijis ilgs process, lai saprastu, kāda ir patiesā vērtība, iegādājoties "IKEA" ar trim lielajiem veikaliem, ar piecām klientu apkalpošanas vietām, ar tiešsaistes biznesu un ar zīmolu. Protams, mums pieder zīmols, bet zīmolam ir vērtība arī šeit, Baltijā. Tāpēc tas ir bijis garš ceļojums, lai pēc iespējas godīgāk nonāktu pie cenas, un mēs par to esam pilnībā vienojušies ar pārdevēju.

Pēteris Grīnbergs (P.G.): Turklāt darījums nav tikai par finanšu daļu, tas ir arī par mūsu darbiniekiem, jo mums Baltijā ir gandrīz pusotrs tūkstotis darbinieku.

Vai jūsu darbiniekiem kaut kas mainīsies?

P.G.: Mēs neparedzam, ka būs kādas būtiskas izmaiņas īpašnieku maiņas rezultātā. Mēs joprojām darbosimies efektīvi, mēs joprojām strādāsim, lai attīstītu kolēģu zināšanas, prasmes utt. Īpašnieku maiņa tikai paver durvis vēl lielākām iespējām. Tās nav nekas cits kā pozitīvas pārmaiņas, attīstība uz augšu.

D.B.: Mēs "IKEA" esam 25 000 cilvēku, un līdz ar to tā ir ienākšana lielākā ģimenē, kas dod arī vairāk iespēju mums visiem kopā. Tāpēc es domāju, ka šorīt [13.decembrī] tas tika ļoti labi uzņemts. Viņi, protams, zināja par notiekošo procesu, bet mēs varam teikt, ka šodien ir pirmā diena, kad notiek darbs ar jaunajiem īpašniekiem.

Darbiniekiem gan vienmēr, kad mainās īpašnieki vai vadība, ir bažas, vai nesekos atlaišanas vai kaut kas tamlīdzīgs.

D.B.: Nē, mēs esam teikuši, ka nekas nemainīsies. Manuprāt, ļoti svarīgi ir arī tas, ka mēs nemainīsim menedžmenta struktūru. Mēs ļausim vadībai darīt to, ko tā ir darījusi pēdējos gadus ļoti veiksmīgi. Jā, vecā valde atkāpsies un būs jauna valde, bet uzņēmums tiks vadīts, kā esam to darījuši iepriekš, un tas ir bijis ļoti veiksmīgi. Tiks iecelta jauna valde, kas atbalstīs līdzšinējo uzņēmuma vadību.

P.G.: Tas tikai paver jaunas iespējas abās pusēs. No "Inter IKEA Group" perspektīvas tas nozīmē, ka tagad varēs darboties pilnā ciklā no ražošanas līdz mazumtirdzniecībai. Tas nozīmē, ka iespēja mācīties ir gan "Inter IKEA Group", gan Baltijas valstu darbiniekiem.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka par "IKEA" pārvaldītāja Latvijā SIA "Paul Mason Properties" un nekustamo īpašumu pārvaldītāja SIA "Verus Praedium" vienīgo īpašnieci šogad decembrī kļuvusi Nīderlandē reģistrētā "FE Baltic". Tas nozīmē, ka juridiskajā struktūrā nekas nemainīsies un "IKEA" biznesu Latvijā turpinās vadīt SIA "Paul Mason Properties"?

P.G.: Jā, "Paul Mason Properties" saglabājas, jo mēs negribētu pārlieku visu sarežģīt. Tas tikai nozīmētu, ka daudziem vietējiem partneriem un līgumiem būtu jāpāriet uz jaunu uzņēmumu. Tādēļ viss paliek kā līdz šim.

Tāpat juridiskā struktūra nemainās Igaunijā un Lietuvā?

P.G.: Jā, tas ir tieši tāpat.

Cik ilgs bija šī darījuma izvērtēšanas process?

D.B.: Tie bija seši astoņi mēneši. Mēs nekad iepriekš to nebijām darījuši. Tās ir trīs dažādas valstis, trīs dažādas regulācijas, mēs paši esam Nīderlandē. Tāpēc tas ir bijis ilgs process, kurā mums tajā, kā visu izdarīt labākajā veidā, palīdzēja gan finanšu, gan juridiskie konsultanti, gan vietējie speciālisti.

Vai viegli bija panākt konkurences uzraugu piekrišanu, jo jūs tirgū esat liels spēlētājs?

D.B.: Apstiprinājumu mēs gaidījām no augusta līdz pat šim brīdim, jo piekrišana bija jādod ne tikai Baltijas valstu, bet arī Eiropas Savienības regulatoram. Tas arī ir bijis ceļojums.

P.G.: Turklāt tas nav process, ko jūs paši kaut kā varat ietekmēt. Jūs iesniedzat dokumentāciju, un tad ir gaidīšanas laiks.

D.B.: Bet es arī domāju, ka tas ir labi mums visiem kā dažādu valstu pilsoņiem, ka ir kāds, kas pārbauda, vai neviens uzņēmums nekļūst pārāk liels un nepārņem pārāk daudz tirgus. Tāpēc mēs pilnībā pieņemam, ka bija šis gaidīšanas laiks no augusta līdz decembrim, lai saņemtu galīgo apstiprinājumu.

Vai kaut kas mainīsies "IKEA" pircējiem vai sadarbības partneriem?

P.G.: Ja nu vienīgi uz labo pusi.

D.B.: Klienti sniedz ļoti labas atsauksmes par "IKEA" darbību Baltijas valstīs. Bet, protams, es ceru, ka mēs kopīgi domāsim par jaunu attīstību, bet galvenais uzsvars noteikti nebūs mainīt to, ko mēs šodien darām. Tātad mēs turpināsim. "Inter IKEA Group" mēs esam izstrādājuši "IKEA" koncepciju, un, manuprāt, mums ir ļoti labs piemērs tam, kā tam vajadzētu izskatīties. Tādēļ no klientu viedokļa raugoties, mūsu uzdevums ir nodrošināt labu pieredzi. Es nedomāju, ka mūsu pircējiem vajadzētu redzēt lielas pārmaiņas īpašnieku dēļ, viņiem ir jāredz pārmaiņas mūsu uzņēmējdarbības attīstības dēļ.

P.G.: Mūsu prioritāte ir parādīt "IKEA" piedāvājuma atbilstību cilvēkiem, kas dzīvo Latvijā, atbilstību vietējām vajadzībām. Es ticu, ka mēs to saglabāsim vai pat vēl vairāk uzsvērsim.

D.B.: Tas, ko mēs noteikti turpināsim darīt, ir domāt, kā mēs varam nodrošināt pieejamību. Mums Baltijā ir trīs lieli veikali, bet mums ir arī piecas klientu apkalpošanas vietas, un, iespējams, nākotnē mums būs pieci mazāki veikali vai desmit mazāki veikali. Tas būs tas, ko jūs sastapsiet arī citās valstīs. "IKEA" attīstīja savu tirdzniecības koncepciju no lieliem veikaliem ārpus pilsētām, uz kuriem ir jābrauc ar auto. Tagad mēs ienākam pilsētās, mēs cenšamies atrast jaunus formātus, lai būtu pieejami cilvēkiem. Tas ir ļoti svarīgi. Es domāju, ka tagad tas arvien vairāk parādīsies arī šeit.

P.G.: Pašlaik mums ir trīs lieli veikali katrā valstī pie galvaspilsētām, papildus tam Lietuvā ir trīs klientu apkalpošanas punkti, jo Lietuvas galvaspilsēta atrodas nomaļus un ir lielāki attālumi, Latvijā klientu apkalpošanas vieta atrodas Liepājā, Igaunijā - Tartu. Savukārt nākamajā vasarā Pērnavā tiks atvērts pirmais mazā formāta "IKEA" veikals Baltijas valstīs. Mēs vienmēr meklējam attīstības iespējas, mēs vienmēr meklējam, kā mēs varam kļūt pieejamāki, būt tuvāk.

D.B.: Mēs no mūsu franšīzes partneriem esam dzirdējuši, ka daudzās valstīs var strādāt ar mazākiem veikaliem, tādēļ mēs esam dažādojuši veikalu formātus. Pasaulē ir liela vajadzība pēc veikaliem, kas atrodas tuvāk pircējiem, bet ne visur ir vajadzība pēc 30 000 kvadrātmetru lielveikaliem. Tāpēc mēs esam spēruši lielu soli no tā, kāds "IKEA" ir bijis, uz to, kur mēs vēlamies būt nākotnē.

Vai jūs saskatāt iespējas arī Latvijā veidot maza formāta veikalus?

P.G.: Mēs nekad nesakām "nē". Iespējas ir. Mēs izvērtējam iespējas, un, ja kāda parādās mūsu priekšā, mēs noteikti to izmantosim.

Kā jūs vērtējat līdzšinējo sniegumu Baltijā? Vai ir sasniegti tie mērķi, kas bija, "IKEA" ienākot?

D.B.: Es domāju, ka var teikt, ka pat vairāk nekā sasniegti.

P.G.: Ja mēs paskatāmies uz laiku pirms sešiem gadiem, kad "IKEA" veikalu atvēra Latvijā, mēs bijām, es teiktu, varbūt pārāk pieticīgi, novērtējot to, kas Latvijā varētu notikt. Šis nenoliedzami ir bijis veiksmes stāsts. Ja mēs runājam par šodienas situāciju, mēs esam rentabli, un "Inter IKEA" izmanto šo iespēju, jo tas ir veiksmīgs uzņēmums. Galu galā neviens taču nevēlas pirkt mironi un tad to mēģināt reanimēt. Mēs esam veiksmīgs uzņēmums, mēs darām daudzas lietas kolēģu labā, gadu no gada mēs pierādām, ka esam efektīvi.

D.B.: Es domāju, ka ir redzama attīstība no viena veikala katrā valstī uz vairākām klientu apkalpošanas vietām, tagad būs mazā izmēra veikals. Tāpēc es domāju, ka visās trijās valstīs ir notikusi ļoti laba attīstība, kopš pirms 12 gadiem "IKEA" franšīze ienāca Baltijā.

Cik liels apgrozījums "IKEA" ir Igaunijā, Latvijā un Lietuvā?

P.G.: Mēs nesen esam noslēguši finanšu gadu, kas beidzas augustā un sākas septembrī, gada pārskats ir iesniegts Valsts ieņēmumu dienestam, bet tas vēl nav publicēts. Ja runājam par 2023. un 2024. gadu, es varu pateikt, ka gadu no gada mēs esam bijuši diezgan līdzīgā līmenī. Ja mēs runājam par jauno finanšu gadu, kas ir sācies, mēs jau redzam, ka tendence ir nedaudz labāka kā iepriekšējā gadā.

D.B.: Mēs esam samazinājuši cenas par 10%, kas nozīmē, ka apgrozījuma pieauguma līnija, protams, nav tik stāva, bet mēs redzam, ka tagad mēs pārdodam vairāk produktu nekā pagājušajā gadā. Tas mums kā "IKEA" ir ļoti svarīgi, jo tas nozīmē, ka radām labāku ikdienas dzīvi daudziem cilvēkiem. Mēs apzināmies, ka daudzās valstīs apgrozījuma ziņā aizvadītais finanšu gads ir bijis salīdzinoši nemainīgs, bet pārdoto vienību skaits ir palielinājies, un tas bija mūsu mērķis.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Baltijas valstīs bija ļoti augsti inflācijas rādītāji, kas krietni pārsniedza inflāciju citās Eiropas valstīs. Kā jūs to jutāt savos veikalos?

P.G.: Protams, ka tas ietekmēja ne tikai mūs. Mūsu emocionālā saistība ar šo notikumu ir arī daudz lielāka nekā varbūt Rietumeiropā vai vēl tālāk. Tāpēc uz to laiku, kad sākās karš, jā, mēs izjutām nelielu ietekmi uz apmeklējumu un apgrozījumu. Bet tas bija loģiski, jo cilvēki mainīja savu fokusu un nebija svarīgi, vai es nomainu virtuves galdu, bet gan, kā es rūpējos par savu ģimeni. Tāpēc tas ir pilnībā saprotams. Bet atgūšanās bija diezgan ātra. Mēs arī runājām ar Denisu par to, mēs esam labākie grūtos laikos. Kad sākās inflācijas kāpums, mēs gājām pretējā virzienā, samazinot cenas vairāk nekā 2000 produktu Baltijā, lai atbalstītu vietējo sabiedrību.

Kas ir visvairāk pirktā preču kategorija?

P.G.: Mums ir dažas ikoniskas preces, ko mēs pārdodam. Iespējams, ka gandrīz katrs pircējs iziet no veikala ar "IKEA" zilo iepirkumu somu. Bet apjoma ziņā es teiktu, ka vispirktākie ir "IKEA Oftast" kolekcijas trauki, kas katrs varbūt maksā vien 60-70 centus gabalā.

D.B.: Tāpat ļoti pieprasīti ir guļamistabas piederumi, sākot no matračiem un beidzot ar gultas veļu. Tā ir ļoti spēcīga "IKEA" piedāvājuma joma.

P.G.: Tāpat noteikti ir jāpiemin virtuve. Parasti ir jāpasūta projekts, tad virtuves mēbeles ir jāizgatavo un tad, iespējams, pēc trim vai četriem mēnešiem varbūt es saņemu savu virtuvi. Šeit "IKEA" šodien jūs plānojat, un rīt no rīta vai varbūt šovakar saņemat savu virtuvi un rīt vai parīt tā tiek uzstādīta. Tā ir mūsu privilēģija.

D.B.: Es domāju, ka virtuves mums tiešām ir fantastisks produkts. Mēs paši redzam, kā virtuves mēbeļu tirdzniecības bizness aug daudzās valstīs. Un es domāju, ka mums ir ļoti labs produkts par to cenu, par kādu mēs to pārdodam. Ja jūs izejiet ārā un paskatieties, kādas cenas ir pie daudziem konkurentiem, tad es domāju, ka mēs šajā jomā esam ļoti spēcīgi. Tāpat mūsu virtuvēm ir 25 gadu garantija.

Kādēļ, jūsuprāt, virtuves kļūst tik populāras?

P.G.: Tā ir pieejamība, un tas ir veids, kā jūs varat kombinēt un papildināt virtuvi. Lielāko daļu mūsu virtuves skapīšu var pielāgot, pievienot. Var gadīties, ka jūs nojaucat kādu sienu mājā, jūsu ģimene kļūst lielāka, un tad jūs varat virtuves mēbeles pievienot, papildināt. Tātad tā ir elastība, pieejamība, cenas pieejamība un piegādes laiks.

D.B.: Mēs daudzu gadu laikā esam auguši, un ir skaidrs, ka virtuves plāna izveidošanā ir vajadzīga palīdzība. Jūs to nevarat izdarīt pats, un mums ir plānošanas rīki, lai mēs varētu apsēsties un uzzīmēt, kā virtuves iekārta iederēsies jūsu daudzdzīvokļu mājas dzīvoklī, un mēs varam redzēt, ka tas cilvēkiem nozīmē daudz. Un pēdējais, kas jāpievieno, ir pakalpojumi, jo ļoti daudzi cilvēki nevēlas paši uzstādīt virtuves iekārtu. Šajā jomā mēs gadu gaitā esam auguši un tagad varam teikt, ka esam ļoti spēcīgi - ne tikai Baltijā, bet daudzās Eiropas valstīs.

Tomēr kā ir ar to pašu pieejamību, jo, piemēram, manu draugu lokā nesen bija gadījums, ka virtuves iekārtai bija vajadzīgi trīs skapīšu moduļi, no kuriem divi bija pieejami, bet uz trešo būtu jāgaida?

D.B.: Tā ar virtuvēm diemžēl gadās, jo to iekārtās ir tik daudz detaļu, kas jāsavieno kopā. Parasti viss ir labi, bet mums ir arī klienti, kuri saskaras ar situācijām, par kurām mēs neesam lepni, ka mums nav vienas detaļas vai arī mēs domājām, ka mums tā ir, bet tās noliktavā tomēr nav. Bet es domāju, ka liela daļa mūsu klientu ir ļoti apmierināti.

Vai Baltijas valstīs ir redzamas atšķirības no citām Eiropas valstīm tajā, ko pircēji izvēlas?

P.G.: Es nedomāju, ka ir lielas atšķirības, ja mēs runājam par ģimenes mājokļa iekārtošanu, ar to saprotot guļamistabas, vannas istabas, virtuves. Ir dažas nianses, kas atšķiras, piemēram, dienvidu valstīs, jo, kamēr mums pusgadu dārzā ir sniegs, tur ir lielākas iespējas uzturēties dārzos vai uz balkoniem.

D.B.: Baltijas valstīs mēs pārdodam vairāk dīvānu gultas nekā, piemēram, Ziemeļeiropā, jo šeit pilsētās ir diezgan izplatīti nelieli dzīvokļi, tādēļ bieži cilvēki domā, kā ekonomēt platību un vienu mēbeli izmantot gan kā dīvānu dienā, gan gultu naktī.

Tomēr pārsteigums, manuprāt, ir tas, ka mājas iekārtojums daudzviet pasaulē ir ļoti līdzīgs. Jūs varat teikt, ka ASV, Āzija, Eiropa ir ļoti atšķirīgas, bet tik lielu atšķirību vairs nav, kad mēs runājam par mājas iekārtojumu, jo mēs pārdodam vienus un tos pašus produktus visur pasaulē.

Pandēmijas laikā bumu piedzīvoja tiešsaistes tirdzniecība. Cik daudz "IKEA" preču jūs pārdodat tiešsaistē un cik veikalos uz vietas?

P.G.: Ja mēs runājam tieši par Latviju, tad mēs joprojām augam, skaitļi gadu no gada mainās, un mēs vēl nevaram runāt par to, ka tiešsaistes tirdzniecībā būtu iestājusies stabilitāte. Mēs tiešsaistes tirdzniecības platformu ieviesām tieši pirms pandēmijas, un tādā ziņā es varu teikt, ka tas ļoti palīdzēja gan mūsu pircējiem, gan darbiniekiem.

Ja mēs runājam globāli, tad varam teikt, ka tiešsaistes tirdzniecība vidēji veido 25%.

D.B.: Savukārt, ja mēs kā piemēru minam Lielbritāniju, tad šodien tie jau ir 50%. Tātad mēs esam piedzīvojuši lielas, lielas pārmaiņas. Es strādāju Vācijā pirms Covid-19, un mums tiešsaistes tirdzniecībā bija 7-8%, bet pēc Covid-19 mēs nonācām pie 26%. Tātad var teikt, ka daudzās valstīs bija liels bums, bet pēc tam šis apjoms globāli stabilizējās pie 25-26%. Pārējais apjoms tiek iegādāts veikalos.

P.G.: Pircēju uzvedība mainās, jo mainās pasaule. Mēs redzam, ka izaugsme ir, bet gadu no gada tā ir svārstīga.

Kā tas varētu attīstīties nākotnē?

D.B.: Ja par globālajām tendencēm, tad mēs paši gatavojam sevi tam, ka būs runa par 40%. Tomēr tas neietver tikai tīra veida iepirkšanos internetā. Mēs redzam, ka aug arī to cilvēku skaits, kuri preces izvēlas interneta veikalā, bet saņemt tās ierodas paši uz vietas. Šāda tendence arī ir augoša. Tāpēc izaugsme ir gaidāma arī tādēļ, ka tiešsaistē parādās dažāda veida iespējas un pakalpojumi, lai klienti varētu izvēlēties, kas ir ērtāk viņiem.

Tomēr kopumā ir jāsaka, ka īsā laikā ir notikušas ļoti lielas pārmaiņas un svarīgi ir saprast, ko tas nozīmē mūsu uzņēmējdarbības veidam.

Kā jūs vērtējat konkurenci Baltijas valstīs?

P.G.: Mēs sevi īsti nesalīdzinām ar konkurentiem, mums ir svarīgi mūsu pašu biznesa plāni un mēs fokusējamies uz to.

D.B.: Tomēr protams, ka mēs sekojam līdzi tam, ko dara konkurenti, ko viņi piedāvā, kādas ir viņu cenas, kādi ir viņu pakalpojumi. Mēs zinām, kas notiek tirgū.

Ar cik Baltijas vietējiem ražotājiem "IKEA" sadarbojas pašlaik, un kā tas mainīsies nākotnē?

D.B.: Mums ir aptuveni 20 sadarbības partneri Baltijā un mēs domājam, ka nākotnē to skaits varētu pieaugt, jo mums Baltijā ir ļoti profesionāli un labi partneri. Mums tiek gatavoti gan produkti pilnībā, gan to daļas. Protams, ka mēs šos izstrādājumus pārdodam ļoti daudzās valstīs, ne tikai Baltijā.

P.G.: Ja mēs runājam par Latviju, tad vairāk tiek gatavots preču sortiments bērniem, kā arī koka detaļas mēbelēm. Tomēr visvairāk sadarbības partneru Baltijā mums ir Lietuvā, kur tiek gatavotas virtuves mēbeles.