Svarīgākais par imunitāti. Skaidro medicīnas doktore Jeļena Eglīte
Imunitāte ir organisma neuzņēmība pret noteiktu slimības ierosinātāju, un to nosacīti var iedalīt iegūtā un iedzimtā. Piemēram, akūtu augšējo elpceļu vīrusu infekciju gadījumā nozīmīgāka ir iegūtā imunitāte, kas izstrādājas pret konkrēto vīrusu pēc izslimošanas vai vakcinācijas. Skaidro RSU Klīniskās imunoloģijas un imunoģenētikas starpkatedru laboratorijas vadītāja Dr. med. Jeļena Eglīte.
Tieši vīrusiem raksturīga vislielākā struktūras mainība, un līdz ar to ir maz iespēju, ka mums pret tiem izveidosies iegūtā imunitāte. Arī slimību izraisītāji mainās, pielāgojas jaunajiem apstākļiem un kļūst grūtāk apkarojami. Katram cilvēkam ir savas imūnsistēmas īpatnības, no kurām daļa ir ģenētiski nosacīta, bet daļa atkarīga no citiem faktoriem, tostarp no cilvēka vecuma.
Tiek uzskatīts, ka imūnsistēma nobriest līdz 6 gadu vecumam, bet aptuveni 25 gados tā sāk jau novecot. Ap 50 gadu vecumu imūnsistēmas līdzsvaru uztur atmiņas šūnas, kas uzkrājušas diezgan daudz informācijas par dažādiem slimību izraisītājiem, tos atpazīst un iedarbina nepieciešamos aizsargmehānismus.
Vienlaikus katra izslimotā slimība nedaudz vājina organismu, tāpēc ar gadiem var būt arvien grūtāk atlabt, piemēram, no saaukstēšanās slimībām. Ja saaukstēšanās kļūst biežākas, tā nereti ir pirmā pazīme, ka imūnsistēmai nepieciešams atbalsts.
Mēs visi zinām par veselīga uztura nozīmi iedzimtās imunitātes veicināšanā. Ja ēdienkarte ir pārdomāta un veselīga, tajā netrūkst ne svaigu dārzeņu un augļu, ne citu ieteicamo produktu, kāpēc tomēr nemitīgi jāslimo?
Te svarīga loma ir kuņģa un zarnu trakta mikrobiotam – vairāk nekā 1000 dažādu sugu mikroorganismu populācijai, kam ir liela nozīme cilvēka veselības uzturēšanā. Gremošanas trakts gādā par barības vielu uzsūkšanos, nodrošina fizisku, mikrobioloģisku un imunoloģisku barjeru, kas savukārt pasargā organismu no potenciāli bīstamām vielām un mikroorganismiem.
Tomēr ne vienmēr ar veselīgu uzturu spējam uzņemt visus nepieciešamos vitamīnus un mikroelementus, un tas negatīvi ietekmē imūnsistēmu un var veicināt lielāku uzņēmību pret infekcijām. Aizvien vairāk pētījumu liecina, ka mikroelementu uzņemšana pietiekamās dienas devās palīdz uzlabot imūnās atbildes reakciju un tādējādi veicina izturību pret infekcijām.
Ievēro!
● Par uztura bagātinātāju lietošanu ieteicams konsultēties ar savu ģimenes ārstu vai farmaceitu.
