Latvijā no skujām gatavo dzērienu imunitātei
Latvijas mežu bagātība ir ne tikai kokmateriāli, bet arī skujas. Diemžēl lielākā daļa šā materiāla pie mums netiek izmantota un pēc cirsmu izstrādes zarus vienkārši sakrauj kaudzēs – pēc skuju nobiršanas tos pārstrādā šķeldā. Tomēr ir vismaz viena ražotne, kur no skujām top dzēriens imunitātes stiprināšanai, konfektes pret kakla iekaisumu, ēteriskās eļļas gaisa aromatizēšanai.
Tā ir akciju sabiedrība "Biolat", kas atrodas Salaspilī, Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" paspārnē. Padomju laikos Silava bija viena no vadošajām meža nozares pētniecības iestādēm gan izstrāžu tehnoloģijas, gan koksnes ķīmijas jomā. Līmenis bijis gana augstu novērtēts, un deviņdesmito gadu sākumā pat gatavoti lieli plāni attīstībai.
Nozarē ievilka ar pirmo balli
"Biolat" valdes priekšsēdētājs Ernests Moisejs pēc profesijas ir konstruktors un saskarē ar meža nozari nonācis 1975. gadā, projektējot meža izstrādes iekārtu mezglus: “Kad nonācu mežu sistēmā, biju pārsteigts par to atmosfēru un auru, kas bija darbinieku vidū. Kad aizgāju uz pirmo mežu darbinieku balli, mani tā paķēra viss tas latviskums, ka uzreiz pateicu – viss, nekur citur vairs darbu nemeklēšu. "Silava" tajā laikā bija tāds nozares monstrs, ka pie mums pat sarīkoja starptautisku kongresu, un vadošo meža izstrādātāju valstu pārstāvji par mūsu tehnoloģiju līmeni nevarēja vien nobrīnīties.”
Astoņdesmito beigās bija jau ielieti pamati jaunas ražotnes būvniecībai un iegādātas arī dažādas iekārtas, taču valsts neatkarības sākuma laika krīze tam pārvilka krustu. Tomēr 1993. gadā vairāki uzņēmīgi cilvēki nolēma šim mantojumam mēģināt atrast praktisku izmantojumu. Tas arī ir izdevies, un nelielā ražotne sekmīgi darbojas. Visai produkcijai ir Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktie sertifikāti.
Pa piecdesmit gramiem tukšā dūšā
No piedāvātā klāsta galvenā un arī pieprasītākā prece ir hlorofila dzēriens "Hofi" un karameles "Silvasept" – šie uztura bagātinātāji nopērkami arī aptiekās. Dzēriens ir īpaši pieprasīts tieši rudens un ziemas mēnešos – tas uzlabojot organisma imunitāti un asins sastāvu, arī vielmaiņu.
Dzērienu speciālisti iesaka to lietot katru dienu pa piecdesmit gramiem tukšā dūšā, un mēneša norma pusotra litra pudelē ir nopērkama vidēji par 15 eiro. Interesanti, ka aptuveni pusi saražotā "Hofi" eksportē uz Lietuvu, kur to pat pārlej speciālās eglīšu izskata stikla pudelēs. Nelieli daudzumi nonāk arī dažās citās Eiropas valstīs.
Karameles labi palīdzot iekaisumu gadījumā, bet svarīgi tās uzsākt lietot, kad slimības pazīmes tikko parādījušās. "Biolat" ražo arī poliprenolu, uzskatāmu par tīrvielu, kas organismā darbojas šūnu līmenī un īpaši palīdz organismam tikt galā ar sekām, ko izraisa apstarošana vēža ārstēšanas gaitā. Ir arī speciāls produkts, kas domāts augu aizsardzībai un augšanas uzlabošanai – tas gan nebūs tik efektīvs kā parastā ķīmija, toties nekaitīgs.
Meža smarža pirtij un mājai
Ēteriskajām eļļām ir visai plašs izmantojums. “Pirtī ejot, tās var iepilināt ūdenī, ko lej uz akmeņiem – elpošanai ļoti noderīga lieta. Mazgājot grīdu, var pieliet ūdenim, un istaba smaržos vēl vismaz pāris dienas. Arī tualetē, ūdens rezervuārā, var izmantot un tikt vaļā no smakas. Maziem bērniem gulēšanas laikā uz spilvena var nolikt mazliet samitrinātu vates tamponiņu. Tāpat arī svečturos ar sildāmo virsmu – atšķirībā no visiem ķīmiskajiem dezodorantiem tas ir absolūti dabisks produkts, un efekts būs tāds pats kā pēc pastaigas mežā. Ne velti kādreiz visas sanatorijas būvēja priežu mežos. Tā ir dabas viela, kas ir jāizmanto,” stāsta Moisejs.
Produkcija noliktavā neaizkavējas, jo apjomi tomēr nav īpaši lieli – piemēram, hlorofila dzērienam aptuveni četras tonnas mēnesī. Ražošanas specifika ir tāda, ka skuju pārstrādi kvalitatīvi var veikt tikai ziemā, jo karstā laikā tās ļoti ātri kļūst nelietojamas. Hlorofila pastu ražo speciālā cehā Piltenē, un tā jauda arī ir ierobežota, tāpēc dažos ziemas mēnešos jāsaražo izejvielas visam gadam.
Uzņēmuma apgrozījums gadā turas 500 000 eiro robežās, peļņa katru gadu mainās atkarībā no dažādiem apstākļiem – katru gadu ir citi projekti, kuros "Biolat" mēģina ieguldīt. Tāda peļņa, lai akcionāri varētu labi nopelnīt ar dividendēm, pagaidām vēl nav bijusi, tomēr ap desmit cilvēkiem darbs ir un nodokļi valsts kasē arī nonāk.
Moisejs uzsver: “Mēs lepojamies, ka no mūsu pašu dabas tīrām izejvielām ražojam ekoloģiski absolūti tīru produkciju, nelietojot nekādu ķīmiju, un cilvēki to arī novērtē – plāni par ražošanas attīstību un produktu klāsta paplašināšanu nākotnē arī mums ir, tā ka iesim tik uz priekšu.”
Raksts tapis sadarbībā ar Mežu attīstības fondu
