Vai koronavīrusa vakcīna uzreiz visu atrisinās? Atbild RSU asociētais profesors Ivars Vanadziņš

Vakcīnas pret dzīvnieku pasaulē raksturīgajiem koronavīrusiem, kas ir ļoti līdzīgi SARS-CoV-2, jau pietiekami ilgu laiku tiek veiksmīgi izmantotas. Tagad tādu mēģina radīt arī cilvēkiem, pagaidām gan visas šīs vakcīnas vēl skaitās eksperimentālas, bet ir reāls pamats uz tām cerēt.

Eiropas Zāļu aģentūra ir pārcēlusi no 29.decembra uz 21.decembri sanāksmi, kurā tiks lemts, vai apstiprināt farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādāto vakcīnu pret jauno koronavīrusu.

"Vakcīna būs Ziemassvētku dāvana visiem mūsu kontinenta pilsoņiem," intervijā itāļu laikrakstam "La Repubblica" sacījis 58 gadus vecais Eiropas Komisijas viceprezidents Margaritis Shins.

Pēc Biomedicīnas centra pētnieka profesora Kaspara Tāra teiktā, pasaulē ir vairāk nekā 340 paralēlu mēģinājumu tikt pie cilvēkiem domātām vakcīnām pret Covid-19. No tām vairāk nekā 10 jau ir nonākušas līdz trešajai izmēģinājumu fāzei, kad jau notiek klīniskie pētījumi uz daudziem tūkstošiem cilvēku. Reāli vakcīnas varētu būt pieejamas nākamā gada sākumā.

Kas tālāk? Droši vien tas pats, kas jebkuras citas infekcijas gadījumā, piemēram, holera joprojām nekur nav pazudusi, tuberkuloze nekur nav pazudusi, taču ar vakcīnām, medikamentiem profilaksei vai ārstēšanai, kā arī izpratni par šo slimību attīstības perēkļiem un izplatību faktiski esam iemācījušies ar tām sadzīvot. Gluži tāpat kā ar gripu. Diemžēl tā joprojām katru gadu aiznes arī pacientu dzīvības, tomēr kopumā ar to tiekam galā. Covid-19 gadījumā būs jārēķinās, ka paies līdz trim gadiem, kad vakcīnas būs saņēmis tik liels skaits cilvēku, lai tiktu radīta barjera, ka vīruss tālāk neizplatās. Vakcīnu ražošana tehniski ir sarežģīts un laikietilpīgs process, tās nevar saražot ātri. Izaicinājums būs tieši vakcīnu loģistika – kā tās nogādāt līdz cilvēkiem, piemēram, pavisam nesen izziņotā sekmīgā vakcīna ir jāglabā mīnus 80 grādu temperatūrā.

Protams, daļai cilvēku, kas pārslimojuši Covid-19, jau būs imūnā atbilde uz vairākiem gadiem, taču būs arī tādi, kuriem pēc pārslimošanas antivielas izstrādāsies tikai uz neilgu laiku, un viņi var inficēties atkārtoti. Savukārt, lai iegūtu tā saukto kolektīvo imunitāti (tad vīrusam ir grūti izplatīties), ar Covid-19 būtu jāpārslimo apmēram 70 procentiem iedzīvotāju.

Un tālākā nākotnē? Diemžēl atkal kāds no koronavīrusa vai citu vīrusu veidiem var pārlēkt pāri sugu barjerai, līdzīgi kā bija putnu gripa, cūku gripa… Svarīgi šādas infekcijas noķert pašā sākumā, ar koronavīrusu tā nenotika, par ko Pasaules Veselības organizācijai izteikti daudzi pārmetumi. Ne mazāk svarīgi ir turpināt šo vīrusu pētniecību, lai nākamajā reizē mēs būtu labāk sagatavojušies cīņai ar uzradušos bīstamo vīrusu.