Kad vajadzīga plaušu rentgenogrāfija: atbild ģimenes ārste Dana Misiņa
Rentgenogrāfija ir vienkāršākā, lētākā un pieejamākā plaušu izmeklēšanas metode, ko bieži nozīmē kā pirmo. Tā ir vērtīga sākuma novērtējumam, lai apstiprinātu vai noliegtu tuberkulozi, plaušu vēzi, pneimoniju jeb plaušu karsoni. Konsultē Veselības centra 4 ģimenes ārste Dana Misiņa.
Tādēļ vizīte pie ārsta, asins analīzes un plaušu rentgens reizi gadā vai divos ir ieteicami arī tad, ja sūdzību nav vai arī nav nepieciešamas obligātās veselības pārbaudes (tās jāveic personām, kuras strādā tiešā kontaktā ar bērniem, piemēram, bērnudārzā, skolā vai medicīnas iestādē). Izmeklējumi attiecas arī uz personām, kam plaušu digitālais rentgens ir nepieciešams medicīnas komisijā (saņemot autovadītāja apliecību, ieroču atļauju).
Rentgenogrāfijā, izmantojot rentgena spuldzes radīto starojumu, iegūst izmeklējamās ķermeņa daļas attēlus jeb rentgenogrammu. Mūsdienās visi rentgenizmeklējumi notiek digitālā formātā. Šī metode salīdzinājumā ar agrāk izmantoto ir daudz nekaitīgāka, jo tā ļauj ievērojami samazināt starojuma devu – radiācija ir samazināta par 90 procentiem.
Tomēr, neraugoties uz jaunās paaudzes rentgena caurskates un rentgenogrāfijas iekārtu izmantošanu pacientu izmeklēšanā un slimību diagnostikā, katra izmeklējuma nepieciešamība tiek izvērtēta individuāli, tādēļ tos veic tikai ar ģimenes ārsta vai ārsta speciālista nosūtījumu.
No rentgena pārbaudēm jāizvairās grūtniecēm.
Plaušu pārbaudei ārsts var ieteikt arī kādu citu vizuālās diagnostikas metodi. Viens no veidiem, kā var laikus atklāt plaušu vēzi pacientiem bez simptomiem, ir gadskārtēja plaušu datortomogrāfija pacientiem ar augstu vēža attīstības risku – smēķētājiem pēc 55 gadu vecuma. Atklājot slimību agrīni, tā labāk padodas ārstēšanai. Plaušu vēža agrīna diagnostika ir svarīgs, bet grūts uzdevums.
Zināšanai!
● Plaušu digitālais rentgens ar attēlu apstrādi, piemēram, SIA Vizuālā diagnostika, maksā 9,25 eiro.
