Mediķi velti gaida katru piekto pacientu. Iemesli, kāpēc cilvēki neatceļ vizīti - dažādi
Latvijā 21% aptaujāto iedzīvotāju par neierašanos uz iepriekš pieteiktu vizīti nepaziņo medicīnas iestādēm, tā velti aizņemot rindu pie speciālistiem vai uz izmeklējumiem.
Par neierašanos uz iepriekš pieteiktiem skaistumkopšanas pakalpojumiem nepaziņo 12%, 8% neatsauc rezervāciju restorānā, 7% nepaziņo par neierašanos pie remontdarbu veicējiem, piemēram, autoservisā vai datoru darbnīcā, liecina Bite Latvija aptauja sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat Latvija.
Vaicāti par iemesliem, kas sagādā grūtības atteikt iepriekš pieteiktas vizītes un pakalpojumu saņemšanu, 30% norāda neparedzētus apstākļus, kas steidzami jārisina, piemēram, salūzis auto, svarīga sapulce darbā.
Kā otru biežāko iemeslu 18% norāda kauna sajūtu, proti, viņiem šķiet, ka, atsakot vizīti telefoniski, viņi lieki patērējuši kāda laiku vai sabojājuši šim cilvēkam dienas plānus, kaut gan patiesībā tā notiek, neinformējot par plānu izmaiņām. Kauna sajūtu visbiežāk izcēluši tieši jaunākie aptaujātie, vecumā līdz 29 gadiem.
Vēl 16% min aizmāršību, jo bieži vien par pierakstu atcerējušies tikai tad, kad jau bijis par vēlu, lai atteiktu. Kā citi biežākie iemesli norādīta nepatika runāt pa telefonu (12%), īpaši tad, ja kaut kas jāatsaka. Tam seko bailes par iespējamajām sekām (5%), piemēram, šķiet, ka, atsakot vizīti, par to tik un tā būs jāsamaksā vai arī pakalpojumu sniedzējs šo cilvēku citreiz vairs nepieņems.
Kā to skaidro sociālantropologs
Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks norāda, ka šis fenomens – neinformēt otru pusi par plānu maiņu – Latvijā ir redzams bieži gan savstarpējās attiecībās, gan ar pakalpojumu sniedzējiem. Kaut arī motivācija šādai rīcībai nav skaidra, iespējams, tā ir saistīta ar nevēlēšanos risināt problēmu. Tātad, neatsakot vizīti, cilvēks aizbēg no problēmas, lai tā nebūtu jārisina. Tomēr otrai pusei šāda rīcība var radīt sarežģījumus, nedodot iespēju pielāgoties jaunajai situācijai, šajā gadījumā – laikus atteikto vizītes laiku novirzot kādam citam.
“Domāju, ka šī problēma ir atrisināma ar godīgu komunikāciju, kas ne tikai samazinās dažādu pārpratumu risku, bet arī parādīs cieņu vienam pret otra laiku,” piebilst Sedlenieks.
