Pētījumā atklāts, kuru mūžs ir īsāks - pesimistu vai optimistu
Pētnieki no Berghofera Medicīnas pētījumu institūta Brisbenā Austrālijā izzinājuši atšķirības starp pesimistiski un optimistiski domājošiem cilvēkiem, secinot, ka vieni no viņiem dodas mūžībā vidēji divus gadus ātrāk nekā citi.
Pētījumā, kas publicēts akadēmiskajā žurnālā "Nature", laika posmā no 1993. līdz 1995.gadam veikta anketēšana, kurā piedalījās apmēram 3 000 dalībnieku vecumā no 50 gadiem. Dalībnieki tika novērtēti pēc optimisma-pesimisma skalas, pamatojoties uz to, cik stipri viņi piekrituši vai noraidījuši optimistiskus un pesimistiskus apgalvojumus, piemēram, "es vienmēr esmu optimistiski noskaņots par savu nākotni” vai “ja kaut kas var noiet greizi, tas noteikti notiks”.
Pētnieki atklājuši, ka cilvēki ar negatīvu skatījumu uz tagadni vai nākotni miruši apmēram divus gadus agrāk nekā vidusmēra cilvēks.
Tomēr, kas pārsteidzoši, nav pierādījies, ka optimistiska domāšana īpaši pagarina dzīves ilgumu. Arī vīriešu un sieviešu optimisma vai pesimisma rādītājos nebija būtisku atšķirību.
Zinātnieki atklājumu skaidro ar to, ka pesimisti, iespējams, par sevi pietiekoši labi nerūpējas, kā rezultātā viņu veselība pasliktinās ātrāk nekā citu cilvēku veselība. Pesimisti biežāk miruši no sirds un asinsvadu slimībām un citiem nāves cēloņiem, bet ne no vēža. Garastāvokļa traucējumiem, piemēram, depresijai, nebija saistības ar pesimismu un agrāku mirstību.
"Ir pazīmes, ka optimistiskai un pesimistiskai attieksmei var būt ietekme uz smadzeņu un asiņu bioķīmiju, piemēram, ietekmējot artēriju sieniņu iekaisumu," stāsta pētījuma vadošais autors bioķīmiķis Džons Vitfīlds. "Varētu domāt, ka pesimistiski noskaņoti cilvēki nerūpējas par sevi un savu veselību - viņi, iespējams, domā, ka nav jēgas ievērot uztrua padomus un nodarboties ar fiziskām aktivitātēm."
