foto: REUTERS/SCANPIX
C vitamīns – dabiska stratēģija, kas dod cerības cīņā ar Covid-19?
Esi vesels
2020. gada 28. jūlijs, 06:55

C vitamīns – dabiska stratēģija, kas dod cerības cīņā ar Covid-19?

"Ko Ārsti Tev Nestāsta"

Vai C vitamīna papildu uzņemšana spēcina organismu un ļauj izvairīties no saslimšanas? Par to nesen sprieda amerikāņu osteopāts Džozefs Merkola un Ortomolekulārās medicīnas ziņu dienesta redaktors, ārsts Endrjū Sols.

Iespējams, velns nav tik melns

Drūma statistika kopā ar distancēšanās pasākumiem var radīt priekšstatu, ka esam saskārušies ar ārkārtīgi nāvējošu vīrusu. Taču nezināmā ir vairāk par zināmo. Piemēram, lai iegūtu uzticamus datus par to, kāda populācijas daļa ir inficēta, būtu jāveic simtiem miljonu testu un nāves gadījumu skaits būtu jāaprēķina no visiem inficētajiem kopumā. Veidojot mirstības statistiku no datiem, kas iegūti tikai par cilvēkiem, kam ir simptomi, tā nav precīza, un tiek iegūts kļūdaini palielināts mirstības rādītājs.

Vai cilvēki ir inficēti? Jā. Vai cilvēki mirst? Jā. Taču runa ir par tūkstošiem, nevis par simtiem tūkstošu vai miljoniem dzīvību, kas tikušas nopļautas iepriekšējo pandēmiju laikā (piemēram, 1918. gada gripas pandēmija paņēma desmitiem miljonu dzīvību).

Kā norāda dakteris Endrjū Sols, domājams, ir ļoti daudz cilvēku, kuri nejūt nekādus simptomus, bet ir Covid-19 nēsātāji. “Varu derēt,” viņš saka, “ja cilvēki pareizi ēdīs un lietos vitamīnus, tas apturēs vīrusa izplatību.”

Dabiski iegūta imunitāte saglabājas visu mūžu, mākslīgi – ne

Pēc Endrjū Sola domām, sakāpinātais pandēmijas draudu vērtējums sēj liekas bailes, kas ļoti spēcīgi ietekmē visas pasaules ekonomikas strauju gāšanos lejup.

Šķiet, vienīgais risinājums – obligāta ikgadējā Covid-19 pote. Taču pat tad, ja izrādīsies, ka vakcīna ir efektīva, tā diemžēl sniegs tikai daļēju aizsardzību pret vīrusu, kurš visdrīzāk mutēs. Dabiski iegūta imunitāte ir nesalīdzināmi pārāka.

Endrjū Sols skaidro: kad saskaramies ar infekciju, tad saslimstam vai ne, bet iemantojam imunitāti ne tikai pret konkrētā vīrusa tipu, bet arī pret citiem vīrusiem, jo imunitāte kļūst spēcīgāka un spēj darboties plašāk. Lai cik dīvaini skanētu teiktais, ka mēs saslimstam, lai turpmāk būtu veselāki, tieši tā darbojas cilvēka organisms.

Kad bijām bērni, visi slimojām ar masalām, cūciņām, vējbakām un citām bērnu slimībām. Pavadījām pāris nedēļu mājās un pēc tam atgriezāmies skolā, ieguvuši imunitāti visam mūžam…

“Fakts ir tāds, ka dabiska imunizācija mūs lieliski sargā, un mums piemītošās imūnsistēmas veiksmīga darbība ir vienīgais veids, kā uzvarēt jebkuru vīrusu. Un diemžēl spēcīgu imunitāti veido ne jau lietotās zāles vai vakcīnas,” saka dakteris Sols.

Kā rit dzīve Barselonas, Malagas un citās Spānijas pludmalēs Covid-19 pandēmijas laikā 2020. gada jūnijā

gallery icon
61

Galvenais iemesls, kuram pateicoties pārslimošana nodrošina imunizāciju uz visu mūžu, bet vakcīna – ne, ir tas, ka mūsu imūnsistēma ir izveidota no divām daļām, t. i., no šūnu (T šūnas) un humorālās (b šūnas) daļas. Lai mēs iegūtu ilgtspējīgu imunitāti, abām šīm daļām jābūt aktivizētām.

Pēc vakcīnas saņemšanas tiek stimulēta tikai humorālā imūnsistēmas daļa, T šūnas netiek stimulētas. Tāpēc, lai cik biedējoši izklausītos, daudzu slimību gadījumā vislabākā izeja ir tās pārslimot (kaut arī bezsimptomu formā) un izveidot stipru imūno aizsardzību.

Covid-19 ir ļoti draudīgs vīruss, kas var nodarīt lielu kaitējumu. Taču, kā norāda Sols, vairāk nekā 98 % inficēto neizjutīs ilgstošas kaitīgas sekas. Vislielākās vīrusa izraisītās briesmas draud vecāka gadagājuma cilvēkiem, kā arī tiem, kuru imūnsistēmai radušies traucējumi SARS (smaga akūtā respiratorā sindroma) vai plaušu karsoņa komplikāciju dēļ. Un tas rada vislielākās bažas.

C vitamīns aktivizē imūnsistēmu un aptur vīrusa izraisītu pneimoniju

Pagaidām vienīgās reālās zāles ir katra cilvēka imūnsistēma. Vakcīna tiek izstrādāta steigā, un ļoti iespējams, tā nāks ar brīdinājumiem par neveiktiem pietiekamiem efektivitātes un drošības pierādījumiem.

“Imūnsistēma ir bezgala adaptīva, tā mūs ir radījusi Daba,” apgalvo Endrjū Sols. “No otras puses, imūnsistēma darbojas labāk, kad tiek pienācīgi apgādāta ar nepieciešamajām vielām.” Uztura un dzīvesveida pārmaiņas ir ilgtermiņa stratēģija, bet C vitamīns var būt strauja reaģēšanas stratēģija.

“C vitamīns pastiprina organisma imūno atbildi.

Pētījumi rāda, ka pat 200 mg katru dienu lietojama C vitamīna deva samazina vecāka gadagājuma cilvēku mirstību no smagas pneimonijas par 80 procentiem.

Tāpat pētījumi parādījuši, ka ar pneimoniju slimojošiem zīdaiņiem, kam katru dienu tika doti 200 mg C vitamīna (pieaugušajam atbilstošs daudzums būtu 2000–3000 mg), skābekļa līmenis atjaunojās ātrāk nekā diennakts laikā. Mirstības līmenis kritās, slimības ilgums saruka, tās gaita bija vieglāka.

Cilvēka dzīvību laupa nevis koronavīruss, bet gan komplikācijas, tādas kā SARS vai pneimonija.

Fakts, ka C vitamīns efektīvi cīnās ar vīrusu izraisītu pneimoniju, ir zināms jau kopš 1940. gada, kad Frederiks Klenners publicēja pētījumus, kuros atklāts, ka šo slimību var pieveikt 72 stundu laikā. Klenners bija atzīts speciālists, sertificēts elpošanas sistēmas ārsts, publicējis vairāk nekā 20 zinātniskus darbus.

Cik daudz?

Amerikāņu ārsts Pols Mariks ir izstrādājis protokolu par intravenoza C vitamīna, hidrokortizona un tiamīna (B1 vitamīna) lietošanu sepses skartiem pacientiem. Ar šo protokolu viņam izdevās nozīmīgi uzlabot ar asins infekciju slimojošu pacientu izdzīvošanu. Tā kā sepse ir viens no Covid-19 infekcijas izraisītiem nāves iemesliem, Marika C vitamīna protokolu varētu piemērot, arī glābjot pandēmijas skarto cilvēku dzīvību.

Kā norādīts protokolā, īpaši efektīva bija 1500 mg askorbīnskābes ordinēšana ik pēc 6 stundām. Pēc Sola domām, pat vēl lielāku liposomālās formas C vitamīna devu nozīmēšana var sniegt līdzīgu efektu, uzņemot to orāli. C vitamīna liposomālā forma ļauj lietot lielas C vitamīna devas, neizraisot blakni – caureju.

Bez šaubām, C vitamīna lietošana lielās devās jāvērtē kā akūtas palīdzības līdzeklis.

Lielās devās to nevajadzētu lietot katru dienu bez iemesla un neslimojot, jo tas ir ļoti spēcīgs līdzeklis.

Ķīnā tiek veikti trīs pētījumi par C vitamīna lietošanu lielās devās, vispirms pētot intensīvajā aprūpē esošus pacientus. Rihards Čengs, ķīniešu izcelsmes amerikāņu ārsts, Ķīnā apciemoja ģimeni, kad pandēmija tikai sākās. Viņš komunicēja ar ķīniešu mediķiem un klīnikām, kuri izrādīja milzīgu interesi par C vitamīna ordinēšanu gan preventīvi, gan ārstnieciski, bet Šanhajas valdība publicēja oficiālu rekomendāciju nozīmēt C vitamīnu Covid-19 pacientu ārstēšanai.

Pekinā ievieš "karastāvokļa mehānismu" pēc Covid-19 saslimšanas viļņa gaļas tirgū

Pekinas varas iestādes ieviesušas stingrus drošības pasākumus saistībā ar jaunu vietējas izcelsmes Covid-19 uzliesmojumu.

gallery icon
30

Ļoti svarīgs ir arī D vitamīns 

Cita ļoti svarīga viela, ne mazāk būtiska par C vitamīnu, ir D vitamīns. Lietošanai piemērotā deva var būt ļoti dažāda, atkarībā no saulē pavadītā laika un uztura ieradumiem. Katru dienu pastaigājoties saulainā laikā, to papildus var nelietot desmitiem gadu, tāpēc vislabāk vispirms veikt izmeklējumu un censties panākt, lai D vitamīna līmenis asinīs būtu starp 60–80 ng/ml visu gadu.

Pulmonologs Rodžers Švelts prezentējis D vitamīna lielo preventīvo nozīmi attiecībā uz Covid-19. Pagaidām vēl nav veikti speciāli pētījumi ar vīrusu, bet ir daudz pētījumu, kuri apstiprina D vitamīna efektivitāti gripas un iekaisīgu augšējo elpceļu slimību ārstēšanā. Kā norāda Švelts, D vitamīns neiedarbojas tieši uz vīrusu, bet gan stiprina imūnsistēmu, savukārt tas ļauj organismam efektīvāk cīnīties ar infekciju.

Pirts – vēl viens uzticams līdzeklis cīņā ar infekcijām

Mākslīgi paaugstinot ķermeņa temperatūru, līdzīgi, kā to dara organisms, kad mums ir drudzis, tiek radīti labvēlīgi apstākļi, lai organisms efektīvāk cīnītos ar patogēniem vīrusiem un baktērijām.