Kājas kā bluķi? Ieteikumi, kā mazināt kāju tūsku

Kāju tūska, kas rada sāpes vai smaguma sajūtu kājās, ir sevišķi izplatīta problēma sievietēm un vecāka gada gājuma cilvēkiem. Visbiežāk to izraisa ilgstoša stāvēšana kājās, liekais svars, grūtniecība un gari pārlidojumi ar lidmašīnu vai ilgstoša atrašanās automašīnā, nekustīgā pozā. Protams, savu ietekmi rada arī karsta gaisa temperatūra.

Kas raksturīgi kāju tūskai?

Ierasti kāju tūska no rītiem nav, taču nogurums kājās un pampums parādās vakarpusē. Saceļot kājas augstāk, tūska mazinās, bet nākamajā dienā scenārijs atkārtojas. Ja vakarā pampuma dēļ potītes vairs nav saskatāmas, kājās jūtams smagums, kā arī tad, ja pampums ir sezonāls, nepieciešams apmeklēt ģimenes ārstu, kurš tālāk nozīmēs speciālistu, lai pārliecinātos par to, vai šie simptomi nav sākums venozai saslimšanai.

Kas veicina kāju tūsku?

Kāju pampšanu veicina ilgstoša atrašanās vienā pozā – sēdus vai stāvus. Arī palielināts ķermeņa svars ir papildu slogs kāju vēnām. Tāpat vēnas ne sevišķi mīl augstpapēžu kurpes, tāpēc sievietēm 10-12cm augstus papēžus ieteicams aizstāt ar 3-4cm augstiem. Jo īpaši karstā laikā jāatsakās no apspīlēta apģērba nēsāšanas, kā arī ciešas jostas vai korsetes. Savukārt cilvēkiem, kuri piekopj aktīvu dzīvesveidu kāju tūska nav izteikta, tostarp ir mazāks vēnu saslimšanas risks.

Kā mazināt kāju tūsku?

• Pirmkārt, jāuzņem pietiekams daudzums šķidruma, jo karstā laikā, daudz svīstot, organisma šķidruma rezerves ātrāk izsīkst un asinis kļūst biezākas, tāpēc ir lielāks risks iedzīvoties vēnu trombos. Lai no tā izvairītos, jālieto daudz šķidruma. Īpaši svarīgi tas ir, ja ikdienā nav fizisku aktivitāšu.
• Otrkārt, jākustina kājas ik pēc 45 minūtēm, tādēļ, ka ilgstoša sēdēšana vai stāvēšana veicina šķidruma aizturi organismā, tāpēc vismaz reizi 45 minūtēs ir jāizkustas, jāpastaigā un jāizvingrina kājas. Ja tomēr ikdiena tiek pavadīta, piemēram, ofisā, kurā nav iespējams kārtīgi izkustēties – izmēģiniet kāju vingrojumus zem darba galda. Veicot vingrojumus, vislabāk ir novilkt apavus un izapļot pēdas uz abām pusēm, pēc tam izkustināt uz augšu un leju. Savukārt kāju asinsrite tiks uzlabota, ja ātri un pārmaiņus paklaudzināsiet pret grīdu papēžus, tādējādi asinsvadiem un limfvadiem ievibrējoties.
• Treškārt, kājas jāatslogo ar vēsu ūdeni, jo karstums veicina kāju tūsku, taču vēss ūdens tonizē vēnas, tāpēc karstā laikā vēlams kājas pamasēt ar vēsa ūdens strūklu virzienā no potītēm uz augšu. To pašu nepieciešams veikt pēc karstas vannas vai pirts apmeklējuma.
• Ceturtkārt, paaugstinātas kāju slodzes laikā, piemēram, garos pārbraucienos vai lidojuma laikā ieteicams nēsāt kompresijas zeķes. Tās ir īpaši izgatavotas, lai nodrošinātu spiedienu dažādās vietās – pie potītēm lielāku, bet pie ikriem un uz augšu – aizvien mazāku, nodrošinot to, lai asinis tiktu pumpētas uz augšu. Kompresijas zeķes iespējams iegādāties arī aptiekās, iepriekš konsultējoties ar farmaceitu, lai atrastu piemērotāko izmēru. Savukārt gadījumos, kad konstatētas dziļo vēnu problēmas, kas ierasti no ārpuses nav redzamas, pēc ārsta norīkojuma tiek izrakstītas speciālas kompresijas zeķes.
• Piektkārt, jāpeldas, cik daudz vien iespējams. Ūdens ir lieliska masāža kāju asinsvadiem, taču peldēšana veicina asins cirkulāciju.

Krēmi, gēli un ziedes – kādos gadījumos ieteicami?

Vieglākos gadījumos var lietot aptiekās nopērkamos medikamentus kāju sāpju, tūskas un noguruma mazināšanai. Tos lietojot, tiek aizsargāti kājās esošie asinsvadi, palielināta kapilāru elastība, tādējādi novēršot asinsvadu plīsumu, vienlaikus uzlabojot asinsriti vēnās. Šos līdzekļus var lietot arī kopā ar kompresijas zeķēm, kas atvieglo simptomus un neļauj problēmai kļūt dziļākai. Ja kājas pampst regulāri, noteikti jākonsultējas ar ģimenes ārstu vai vēnu speciālistu – flebologu.