Ilga strādāšana ar datoru var izraisīt karpālā kanāla sindromu. Kā samazināt nepatīkamās sajūtas?
Lasītāja žurnālam "Ko Ārsti Tev Nestāsta" jautā: "Mana problēma ir pārejoša labās rokas tirpšana, nejutīgums un sāpes. Ārsts teica, ka tas ir karpālā kanāla sindroms, ko, iespējams, izraisījusi gadiem ilga strādāšana ar datoru (konkrēti – peli) un pārāk daudzu stundu pavadīšana, ritinot ar vienu pirkstu viedtālruņa ekrānu."
Pozu darbā un tālruņa izmantošanas paradumus esmu mainījusi, vai ir vēl kaut kas, ko varētu izmēģināt, izņemto zāļu terapiju?
Kas ir karpālā kanāla sindroms?
Karpālā kanāla sindroms ir stāvoklis, ko izraisa spiediens uz mediāno nervu, kas iet cauri U veida tunelim, kurš ir plaukstas locītavā. Šo tuneli sauc par karpālo kanālu. Papildus jau minētajiem simptomiem tas var izpausties arī kā muskuļu vājums rokā, grūtības kaut ko satvert un pat pilnīgs jušanas spēju zudums dažos pirkstos.
Uzskata, ka visbiežāk karpālā kanāla sindromu patiešām izraisa vienveidīgas atkārtotas darbības, strādājot ar datoru, bet pētījumi par to ir pretrunīgi.
Un tomēr kādā nesen veiktā pierādījumu pārskatā atklāts, ka pastāvīga datora tastatūras vai peles izmantošana gandrīz vai dubulto risku iedzīvoties šajā slimībā.
Šķiet, atkārtota klaudzināšana, ritināšana un vilkšana ar pirkstu pa viedtālruņa ekrānu vai planšeti arī var novest pie problēmām, ko sauc par karpālā kanāla sindromu.
Ja stāvokli patiešām izraisījušas šādas atkārtotas kustības, tad to ierobežošana – pozas uzlabošana, strādājot ar datoru, un viedtālruņa retāka izmantošana – varētu palīdzēt stāvokli uzlabot (jāatceras arī, ka ik pēc 15–20 minūtēm rokas un plaukstas vajadzētu atpūtināt). Taču būtu prātīgi pārliecināties, ka sajūtas neizraisa kādas citas slimības, piemēram, diabēts, artrīts vai vairogdziedzera problēmas.
Lūk, dažas procedūras, kas varētu samazināt nepatīkamās sajūtas.
Miofasciālā atbrīvošana
Šī ir holistiska terapija, kurā uz ķermeni iedarbojas manuāli, – ar rokām uzspiež un pastiepj noteiktus punktus un tādējādi ķermenī atbrīvo fizisko saspringumu. Tas var palīdzēt arī tad, ja ir karpālā kanāla sindroms. Atšķirībā no masāžas miofasciālās atbrīvošanas tehnika iedarbojas nevis uz muskuļiem, bet uz fascijām – elastīna un kolagēna šķiedru sakopojumiem, kas aptver un atdala muskuļus un citus iekšējos orgānus. Traumu, iekaisuma vai ilgstošas sliktas pozas dēļ šīs fascijas var sarētoties un kļūt cietas, stīvas.
Kādā mazā pētījumā, kurā piedalījās četri cilvēki ar karpālā kanāla sindromu, visiem pēc terapijas kursa ar miofasciālās atbrīvošanas tehniku stāvoklis uzlabojās, ko apliecināja arī magnētiskās rezonanses izmeklējumi.
To var darīt arī mājās!
Lielbritānijas vadošā miofasciālās atbrīvošanas terapijas speciāliste, grāmatas Living Pain Free: Healing Chronic Pain with Miofascial Release autore Amanda Osvalda uzskata, ka lielākajai daļai cilvēku, kam ir noteikts karpalā kanāla sindroms, viņu stāvoklim nav nekādas saistības ar karpālo kanālu. Nepatīkamās sajūtas, kā viņa saka, rada savilkums daudz augstāk, galvenokārt – kakla, krūšu un padušu daļā. Viņas ieteikums – fasciju stiepšana, koncentrējoties uz kaklu un rokām, lai atbrīvotu savilkumu šajās zonās. Un tas ir kaut kas tāds, ko ikviens var viegli darīt pats savās mājās.
Daži vienkārši vingrojumi, ko var izmēģināt, ir, lūk, šādi.
Saglabājiet katru pastiepšanās pozu vismaz pusminūti līdz divām minūtēm – tik ilgs laiks ir nepieciešams, lai fascijas vispār sāktu atbrīvoties.
- Sēžot vai stāvot lēni nolieciet galvu uz sāniem, pavēršot ausi pret plecu.
- Turiet rokas un plecus atbrīvotus un sekojiet līdzi, lai rokas brīvi slīgtu gar sāniem.
- Saudzīgi lieciet galvu tuvāk plecam. Sajūtiet robežu, kad savilkums neļauj noliekties tālāk, un izelpā centieties pastiepties vēl, lai atbrīvotu savilkumu.
- Iedomājieties, kā jūsu pretējā roka stiepjas prom no kakla, veidojot trīsdimensiju fasciālo stiepšanos, sākot no pirkstiem, tālāk uz roku, kaklu un galvu.
Padoms iesācējiem
Izpildiet šo vingrojumu pie spoguļa, lai uzmanītu, ka stiepjoties neuzraujat plecus.
Padoms lietpratējiem
Lai noliektos un pastieptu kaklu vēl vairāk, uzlieciet roku uz galvas, taču nespiediet ar roku galvu tuvāk plecam. Izmantojiet roku tikai kā papildu svaru, kas ar savu spiedienu palīdz noliekties zemāk.
Vairāk stiepšanās vingrojumu, kurus var pildīt karpalā kanāla sindroma gadījumā, var atrast Amandas Osvaldas grāmatā Living Pain Free: Healing Chronic Pain with Miofascial Release (Lotus Publishing, 2017; nopērkama vietnē Amazon).
Osteopātija
Arī šī manualā terapija ir pierādījusi spēju veiksmīgi palīdzēt cilvēkiem ar karpālā kanāla sindromu un sevišķi osteopātijas paņēmiens, ko sauc par aksiālo rotāciju jeb garenisku pagriešanu pretējos virzienos. Ja to izmantoja kopā ar stiepšanās vingrojumiem, tad, kā liecina kāds pētījums, varēja panākt, ka plaukstas kustības bija mazāk ierobežotas un uzlabojās arī nospiestā nerva darbība. Vienkārši atrodiet labu osteopātu.
Tradicionālā Ķīnas tautas medicīna
Šeit var minēt akupunktūru un karstās bankas – arī tās var veiksmīgi palīdzēt samazināt karpālā kanāla simptomus. Kādā randomizēti kontrolētā pētījumā akupunktūra izrādījās tikpat efektīva kā steroīdu terapija un pat vēl labāk samazināja miega traucējumus, un uzlaboja nospiestā nerva darbību, turklāt radīja tikai minimālus blakusefektus.
Savukārt pētījumā par banku terapiju, kad uz ādas uzliek karstas stikla burciņas, kur tās piesūcas un tādējādi veicina ķermenī enerģijas plūsmu, cilvēki, kam tika liktas bankas, juta, ka sāpes salīdzinājumā ar kontrolgrupas dalībnieku sāpēm, būtiski samazinājās. Vājāki kļuva arī citi simptomi.
Joga
Kādā pētījumā, kurā salīdzināja nekā nedarīšanu, plaukstu šinas un terapiju, kuras pamatā bija joga, joga izrādījās visefektīvākā – tā vislabāk palīdzēja nostiprināt roku satveršanas spējas. Pētījuma dalībnieki divreiz nedēļā divus mēnešus pēc kārtas atkārtoja 11 jogas pozas, kas nodarbināja locītavas ķermeņa augšdaļā, un atslābināja ķermeni.
B6 vitamīns
Karpālā kanāla sindromu saista ar zemu B6 vitamīna līmeni, tāpēc noderīga varētu būt šā vitamīna papildu uzņemšana. Patiesībā vairākos pētījumos atklāts, ka B6 vitamīns spēja samazināt nepatīkamās izpausmes un pat tad, ja cilvēkiem tā netrūka.
Ieteicamā dienas deva: 100–300 mg dienā, lietojot līdz pat pieciem mēnešiem ilgi. Pēc tam – 50–100 mg dienā.
