Singapūrā fiksēts denges drudža uzliesmojums; eksperti bažījas, ka 2 slimības plosās vienlaikus
Singapūrā šogad fiksēts pēdējo septiņu gadu laikā lielākais denges drudža uzliesmojums, kas sakritis gan ar siltu un lietainu laiku, gan faktu, ka Covid–19 pandēmijas dēļ daudzi cilvēki bija spiesti palikt mājās. Daži pētnieki uzskata, ka koronavīrusa krīzei ir saistība ar denges drudža inficēto skaita pieaugumu.
Šobrīd Singapūrā reģistrēti vairāk nekā 10 000 denges drudža saslimšanas gadījumi, un šis ir sliktākais rādītājs kopš 2013. gada, kad šī odu pārnēsātā slimība skāra 22 170 cilvēkus. Šogad infekcijas dēļ miruši 12 cilvēki.
Denges drudzi izplata odi un tas netiek nodots no cilvēka cilvēkam, taču šogad gadījumu skaita pieaugums sakritis ar koronavīrusa pandēmiju, kas Singapūru ir skārusi visvairāk starp dienvidaustrumu Āzijas valstīm.
Nanjangas Tehnoloģiskās universitātes asociētais profesors infekciju un imunitātes jomā Luo Dahais norāda, ka šī gada siltais un lietainais laiks sekmējis moskītu vairošanos, un, viņaprāt, tieši Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi situāciju denges drudža ziņā pasliktināja, jo cilvēki biežāk uzturas mājās, kas rada labākus apstākļus odiem vairoties dzīvojamo māju apvidū un rada vairāk iespēju pamieloties ar upuru asinīm.
Taču šim viedoklim nepiekrīt visi eksperti. Epidemiologs un asociētais profesors no Singapūras Alekss Kuks netic, ka izskaidrojums tiešām varētu būt šāds. Viņš saka, ka šogad atšķiras dominējošais vīrusa paveids, kas nozīmē, ka mazāk cilvēku ir imūni.
Denges drudzim ir četri paveidi un cilvēki ir imūni tikai pret to, kuru iepriekš ir izslimojuši.
Kuks gan brīdina cilvēkus censties pasargāt sevi no odiem, lai izvairītos, ka ar denges drudzi jānonāk slimnīcā, kur ir Covid-19 klātbūtne. Viņš ieteicis tiem, kuri paliek mājās, novākt no mājas apkārtnes un telpām traukus ar stāvošu ūdeni, kur odi parasti vairojas.
“Mēs patiešām gribētu izvairīties, ka slimnīcas tiek plēstas pušu divu slimību uzliesmojuma dēļ,” viņš skaidro.
Kas ir denges drudzis?
Slimību kontroles un profilakses centra skaidrojumā teikts, ka denges drudzis ir vīrusu infekcija, kura ir endēmiska tropu un subtropu klimatiskās joslas valstīs Āfrikā, Amerikā un Āzijā, bet pēdējos gados tiek reģistrēti vietēji inficējušies saslimšanas gadījumi arī Eiropas dienviddaļā. Ik gadus šī infekcija pasaulē skar 50–100 miljonus cilvēku.
Ja pirms 1970.gada denges drudža epidēmijas tika reģistrētas tikai 9 valstīs, tagad šī slimība ir endēmiska vairāk nekā 100 valstīs, infekcijai izplatoties arvien jaunos apgabalos. Eiropā pirmoreiz denges drudža vietēja transmisija reģistrēta 2010.gadā Francijā un Horvātijā. 2017.gadā visvairāk denges drudža skartās valstis bijušas Šrilanka, Vjetnama un Indija, kur reģistrēts vairāk gadījumu nekā pērn.
Denges drudzi izraisa flavivīrusu dzimtas vīruss, kam ir 4 serotipi. Dabā endēmiskajās teritorijās tas cirkulē pērtiķu un lemuru populācijās. Denges vīruss uz cilvēku tiek pārnests ar Aedes ģints odu starpniecību. Denges drudža inkubācijas periods ir 5–8 dienas. Šai slimībai ir vieglākā forma, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, muskuļu un locītavu sāpes. 40–80% gadījumos infekcija vispār norit asimptomātiski. Savukārt slimības smagākās formas gadījumā (apmēram 5% gadījumos), kas galvenokārt skar bērnus un pusaudžus, drudzim var pievienoties smaga hemorāģiska caureja; smagākai formai raksturīga arī augsta letalitāte.
