Uzņemšanas klīnikas ārste Svetlana: "Aizsargmasku valkāšu vēl pēc karantīnas"

Gomberga seko līdzi aktuālajai statistikai, kas rāda, ka kara zonā saslimuši 12% mediķu. “Viņiem nākas saņemt lielu vīrusu slodzi, un šā iemesla dēļ arī lielākais vairums no viņiem slimo smagāk,” teic Gomberga, kura Facebook nopozējusi foto, kur redzama pilnā ekipējumā – speciālā aizsargtērpā ar respiratoru, īpašajām brillēm, cepuri, caurspīdīgu sejas vairogu.

Kolēģus pazīst pēc kustībām

“Neatliekamās palīdzības uzņemšanas klīnikā mediķi bieži strādā arī šādā pilnā ekipējumā. Sākumā bija grūtāk citam citu pazīt, bet nu jau mēs to esam jau iemācījušies – pēc auguma, kustībām, gaitas,” pasmaida Svetlana.

“Pie parastiem pacientiem gan neejam tik maksimāli aizsargājušies. Es gan visu dežūru esmu respiratorā, brillēs, cepurītē, bet cimdus pēc katra pacienta mainu. Sejas vairogu uzlieku, ja rodas aizdomas, to pēc katra pacienta dezinficēju. Kad nav rokās cimdu, ļoti bieži mazgāju rokas. Reizēm intuīcija pasaka priekšā, ka jāaizsargājas rūpīgāk,” skaidro Gomberga.

Pacienti ar aizdomām par Covid-19 neiet kopējā plūsmā, viņus atšķiro tūdaļ pēc ievešanas. Uzņemšanas nodaļā uzreiz pa labi ir izolators. Gomberga pati personīgi uz izolatoru pārvirzījusi vienu pacientu, kur strādā personāls, kas ir labāk aizsargāts. “Pacients bez medicīniskās palīdzības nepaliek, drīzāk saņem individuālu attieksmi. Izolatoram nav nekādas vainas, tā ir telpa, kur neguļ blakus vecas omītes, kam vīruss varētu būt nāvējošs,” skaidro ārste.

Ir svarīgi nemelot

Tomēr reizēm pacienti nesaka, ka varētu būt inficēti ar Covid-19... Gomberga atgādina: “Tas ir ļoti svarīgi, lai cilvēks nemelo, jo tad karantīnā uz divām nedēļām jāiet visiem mediķiem, kas ar viņu strādājuši – ārstiem, ārsta palīgiem, māsu palīgiem. Citas slimības šajā laikā neviens nav atcēlis. Tas nozīmē, ka kāds pacients, piemēram, ar infarktu, riskē zaudēt dakteri, kas varētu sniegt viņam labāko palīdzību. No mūsu slimnīcas ir aizgājuši karantīnā kolēģi, daži tādēļ, ka cilvēks nezināja, ka ir slims.”

Neviens ārsts nav atteicies strādāt Covid-19 dēļ. “Mūs gan brīdināja, ka varētu pieņemt likumu, ka mediķi krīzes laikā nedrīkstēs strādāt vairākās darbavietās, un ieteica padomāt par savām izvēlēm,” piebilst Gomberga. “Man ļoti patīk, jūtos lepna, ka strādāju šeit un varu cilvēkiem sniegt palīdzību, bet arī savā otrajā darbavietā esmu pacientiem ļoti vajadzīga. Tur esmu tikai viena daktere un viņiem ļoti nepieciešama.”

Vairāk nekā ēdiens

Nav viegli, bet ir arī ļoti iepriecinoši brīži. “Šis ir fantastisks laiks, jo slimnīcā esam saņēmuši ārkārtīgi siltu un aizkustinošu atbalstu no tautas par to darbu, ko darām. Siltās vakariņas no restorāna "Hercogs", kas sarūpētas ar organizācijas "Hospiss LV" un ziedotāju atbalstu, ir daudz kas vairāk nekā tikai ēdiens,” priecājas mediķe.

“Mana dežūra iekrita, kad šīs siltās maltītes veda jau trešo reizi. Būtiskākais ir žests. Mums nekad iepriekš nav bijis tāds brīdis, kad visi apsēžamies pie galda, tās ir desmit minūtes, kad visi atnāk – sanitāri, māsu palīgi, šoferi. Mūsu klīnikas vadītājs dakteris Višņakovs vienmēr parūpējas, lai pilnīgi visi darbinieki būtu paaicināti. Parasti ēdienu ņēmām līdzi no mājām, tagad jau rēķinos, ka vakariņas būs, un tas nozīmē, ka nav lieku reizi jāskrien uz veikalu. Tas tiešām ir aizkustinoši! Tas ir veids, kā visdažādākie cilvēki var piedalīties Latvijas nosargāšanā no Covid-19. Mēs, mediķi, esam frontes pirmajās līnijās, bet svarīgu ieguldījumu saņemam arī no tiem, kas sēž mājās pašizolācijā un ir ar saviem ziedojumiem mūs atbalstījuši.”

Gombergai ir pārliecība, ka pēc šīs krīzes būs citādi nekā pirms tam: “Siltā savstarpējā atbalsta pieredze nezudīs. Mani itāļu draugi stāsta, ka Itālijā tauta ziedo lielas summas aizsargtērpiem. Es viņiem saku – nodaliet no šiem ziedojumiem nelielu daļu, sagādājiet tādas vakariņas mediķiem kā mums Latvijā. Mani draugi steidzās iebilst, ka viņu mediķi var atļauties sev iegādāties ēdienu. Uz to es skaidroju, ka arī mūsu mediķi spēj to paši, bet emocionāli šo žestu ar milzīgo kopības sajūtu nevar aizstāt arī daudz lielāki ziedojumi.”

Viss atkarīgs no mūsu apzinības

Ja par Itāliju, vietā jautājums, vai Latvijā neaiziesim tik tālu kā šajā valstī, kur slimnīcas vairs netiek galā un katru dienu no Covid-19 mirst simtiem...

Gomberga tomēr tic, ka mūsu tautai atbildības izjūta ir: “Neredzu, ka kāds manā paziņu lokā rīkotu dzimšanas dienas ballīti. Starp viņiem ir arī cilvēki, kas godīgi izsēdējuši karantīnu. Tagad vairs pat neatceros, kad savu draudzeni esmu redzējusi klātienē. Ceru, ka arī vairums cilvēku ievēro epidemiologu ieteikumus.”

Tomēr ne visi saprot, kāpēc nepieciešami tik stingri ierobežojumi. “Iespējams, jūs nesaslimsiet, bet, lai ierobežotu infekcijas izplatību, jāturas citam no cita tālāk. Ja vien neesat karantīnā, bet tikai pašizolācijā, labākais sportošanas veids šobrīd ir riteņbraukšana. Ja ir iespējas tur nokļūt bez liekas kontaktēšanās ar cilvēkiem, var doties pastaigā dabā,” iesaka ārste.

“Jo disciplinētāk izsēdēsim pašizolācijas periodu, jo ātrāk tas beigsies. Turpretim, ja epidemiologu prasības ignorēsim, tad infekcijas cirkulācija un līdz ar to ārkārtas stāvoklis nebeigsies un nebeigsies. Nedod dievs, ka sāksies tāda krīze kā Spānijā.”

Kad dziesmas pieklust...

Salīdzinājumam – Itālijā jau divus mēnešus ir visstingrākie ierobežojumi, pagarināti līdz 3. maijam, no mājām drīkst iziet tikai ar īpašām atļaujām. Vēl nesen itāļi gāja uz balkoniem un kopīgi dziedāja, tagad dziesmas pieklusušas.

“Latvijā, paldies dievam, nav šāda situācija, un darām visu, lai līdz kam tādam nenonāktu. Sākumā arī daudzi itāļi izturējās pret infekciju nepietiekami nopietni. Kad sāka mirt pa 800 cilvēkiem dienā, tad arī attieksme mainījās,” atgādina Gomberga. “Es saprotu, ka cilvēkiem ir apnicis sēdēt mājās, daudzi šobrīd ir trauksmaini, daļa noguruši no nepārtrauktā kontakta ar bērniem apstākļos, kad jāstrādā no mājām, bet tomēr ir jāiztur, lai infekcija atkāptos.”

Respirators līdzi arī ikdienā

Pašai Gombergai vienmēr līdzi ir respirators: “Reizēm eju veikalā un jūtu, ka tagad gribu uzvilkt respiratoru. Pilnīgi intuitīvi, liekas, ka uz sejas kaut kā trūkst. Respiratori ir iedoti gan manai astoņgadīgajai meitai, gan vecākiem.”

Veikalos ir pieejami gan dezinfekcijas līdzekļi, gan vienreizējie cimdi, to vajag izmantot gan roku dezinfekcijai, gan lai notīrītu iepirkumu groza rokturi.

“Šajos ārkārtas stāvokļa apstākļos beidzot man nevajag attaisnojumus, ka nekur neeju. Laikam arī pēc karantīnas pasākumu atcelšanas kādu laiku vienalga valkāšu aizsargmasku,” atzīst ārste.

Šis raksts un daudz kas cits "Kas Jauns Avīzes" speciālizlaidumā: