Virsārste Renāte Snipe: kā sagatavoties attālinātajai konsultācijai Bērnu slimnīcā
Līdz ar Covid-19 pandēmiju ir mainījusies visu cilvēku, arī ārstu, ikdiena. Mēs esam ne tikai speciālisti, kuri rūpējas par ikviena sabiedrības locekļa veselību, bet arī ģimenes cilvēki, kuriem ir tuvinieki un bērni un jārūpējas par mājinieku drošību. Šobrīd lielākā daļa ikdienas darba – arī ārstniecības iestādēs, cik tas iespējams, – tiek organizēta attālināti. Cenšamies iespēju robežās izvairīties no fiziska kontakta gan ar kolēģiem, tostarp atrodoties slimnīcas telpās, gan arī pacientiem. Tomēr, kā zina ikviens ārsts un bērnu vecāks, komunikācijai medicīnā ir milzīga nozīme, saka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) virsārste Renāte Snipe.
Lai gan ne visas ārstu specialitātes pieļauj iespēju sniegt konsultācijas attālināti, lielāko daļu ārsta lēmumu bērnu medicīnā ietekmē anamnēzes ievākšana, tajā skaitā saruna ar pacientu un viņa vecākiem. Tas palīdz noteikt diagnozi un ārstēšanu, kā arī turpmākās izmeklēšanas taktiku. Tāpēc bērnu ārstiem pandēmijas apstākļos attālināta darba iespējas ir sevišķi svarīgas. Īpaši nozīmīgi tas ir hronisko slimību pacientiem, kuriem ne vienmēr nepieciešams fiziski tikties ar ārstu, tomēr ir ārkārtīgi svarīgi pārrunāt skaidru rīcību gadījumos, kad simptomi saasinās.
Sniedzot attālinātu konsultāciju, ārsts izvērtē, vai pietiek informācijas, kas ļauj noteikt diagnozi, un akūtos vai šaubu gadījumos nodrošina vizīti klātienē. Tehnoloģiju iespējas, piemēram, videozvans, ir būtisks atbalsts, jo ļauj ārstam paralēli ar pacientu stāstīto novērtēt situāciju vizuāli. Esam izstrādājuši video apmācību vecākiem, kā sagatavoties, lai konsultācija noritētu iespējami efektīvi un ērti. Plānojam radīt savu platformu video saziņai, kas būtu integrēta ar slimnīcas iekšējo informācijas sistēmu, kas ļoti atvieglotu darbu.
Ne visiem pacientiem ir nepieciešama vizīte klātienē. Nepilnu divu nedēļu laikā attālināto konsultāciju skaits jau tuvojas 1500, un esam saņēmuši arī labas atsauksmes no vecākiem. Protams, attālinātās vizītes ir ieteicamas un ērtas vieglos saslimšanas gadījumos, kad nav nepieciešama izmeklēšana vai stacionēšana, kā arī tad, kad ar hronisku slimību pacientiem jāvienojas par turpmākās ārstēšanas gaitu. Ļoti vēlos uzsvērt, ka visos gadījumos, kad tas nepieciešams, attālinātās vizītes turpinājums var būt klātienes vizīte vai pat stacionēšana. Ģimenes priecājas par laika ietaupījumu, jo nav jādodas uz slimnīcu, savukārt mēs, ārsti, par smaidīgajām un mierpilnajām bērnu sejām, jo redzēt ārstu datora ekrānā nav tik bailīgi kā svešā vidē slimnīcas telpās.
Tāpat pāris nedēļu laikā slimnīcas komanda ir novērtējusi tehnoloģiju iespējas arī operatīvo sapulču, konsīliju, klīniku un nodaļu komandu pārrunu organizēšanā. Ļoti īsā laikā mums nācās pārorientēt darbu atbilstoši epidemioloģiskajām prasībām. Jau šobrīd neklātienes sapulces ir guvušas lielu atzinību un piekrišanu kolēģu vidū, pateicoties laika ietaupījumam un darba organizēšanai. Ir pietiekami daudz darbinieku, kuri fiziski nevar atstāt savus posteņus, bet iespēja pieslēgties sapulcei uz 20–30 minūtēm no datora, mobilā tālruņa vai planšetes ir iespējama.
Diemžēl līdz šim ne visiem ārstiem bija pieejams vajadzīgais aprīkojums, lai nodrošinātu attālinātās konsultācijas – dators, austiņas, kamera, mikrofons, ātrs internets. Domāju, droši varu apgalvot, ka ārstu digitālās prasmes šobrīd pārsniedz tehnoloģiskās iespējas, un ne tikai Bērnu slimnīcā, kur jau vairākus gadus visa medicīniskā dokumentācija gan ārstiem, gan māsām tiek gatavota elektroniski. Spējam novērtēt digitālo iespēju sniegtās priekšrocības – kaut vai to, ka vairs nav jāmācās atšifrēt slavenos nesalasāmos ārstu rokrakstus un visa informācija par pacientu dažu sekunžu laikā pieejama jebkurā datorā, kas savienots ar slimnīcas informācijas sistēmu. Ilgtermiņā, saprotot e-vides priekšrocības, kolēģi ļoti cenšas apgūt visu jauno, kas varbūt rada satraukumu, bet vienlaikus dod iespējas.
Covid-19 radītā krīze noteikti ir iespēja un mācība, ka ārkārtas apstākļos ir īpaši būtiski piedāvāt pacientiem vienotus digitālus risinājumus, lai nodrošinātu pakalpojumu nepārtrauktību un nepagarinātu jau tā ļoti ilgos gaidīšanas laikus uz plānveida vizītēm. Tādu uzņēmumu kā LMT atbalsts, kuriem pateicoties, slimnīcu rīcībā tiek nodoti simtiem viedierīču attālinātu darba pienākumu veikšanai, ir patiešām ļoti vajadzīgs. Bet varbūt tā ir arī ceļazīme medicīnas iestāžu darba organizēšanai pēc ārkārtas stāvokļa beigām? Un iespēja jau šodien sagatavoties daudz efektīvākai rītdienai, vismaz daļēji atsakoties no klātienes vizītēm, ietaupot pacienta laiku un līdzekļus, kas tiek tērēti ceļā pie ārsta, un saīsinot gaidīšanas laiku uz vizīti klātienē? Tas gan nozīmē, ka arī pacientam ir jābūt pieejai tehnoloģijām.
Šobrīd, pandēmijas laikā, gan Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, gan Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca un Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca nodrošina palīdzību Covid-19 pacientu ārstēšanā, iespēju robežās attālināti palīdzot arī visiem pārējiem pacientiem. Tehnoloģiju atbalsts ir būtisks arī šiem mūsu kolēģiem, kuri ir saskarsmē ar inficētajiem pacientiem, jo tehnoloģijas nodrošina fizisko distancēšanos, samazinot infekcijas pārnešanas riskus.
Atgriežoties normālā dzīves ritmā, protams, galvenie dzīvības glābēji ir un būs cilvēki. Tomēr tehnoloģijas ārkārtas situācijas laikā glābj dzīvības – ne tikai pacientu, bet arī ārstu, ļaujot izvairīties no inficēšanās riska un būt gataviem palīdzēt līdzcilvēkiem.
