Zinātnieku aizdomas rada apjukumu: smēķēšana tiešām var pasargāt no inficēšanās ar Covid-19?

Pētījums, kurā apskatīti vairāk nekā 1000 Covid-19 pacienti Ķīnā, liecina, ka ar jauno koronavīrusu inficētie pacienti, kuri bija smēķētāji, daudz biežāk nonāca stāvoklī, kad bija nepieciešama intensīva iejaukšanās un plaušu mākslīgā ventilēšana. Pētījumā secināts, ka 12,3% smēķētāju, kuri nonāca intensīvās terapijas nodaļā, tika pieslēgti pie mākslīgās plaušu ventilēšanas ierīces vai nomira, kamēr nesmēķētāju vidū šis skaitlis sasniedza 4,7%.

Pētnieki iepriekš pauduši, ka smēķētāju plaušās ir vairāk “ieejas punktu”, kur vīrusam pieķerties un inficēt cilvēku, tomēr franču pētnieki ir nonākuši pie citām aizdomām, kuras tagad grasās pārbaudīt, tādā veidā pastiprinot pretrunas par to, kā smēķēšana ietekmē inficēšanās iespēju vai slimības gaitu.

“The Guardian” vēstī, ka franču pētnieki tagad iecerējuši testēt nikotīna plāksteru ietekmi uz Covid-19 pacientu veselību. Tāpat ir iecerēts tos izmantot veselības aprūpes darbiniekiem. Šāds plāns ir radies pēc tam, kad radās pamatotas aizdomas, ka smēķētājiem ir krietni mazāks risks inficēties ar jauno koronavīrusu.

Lielas Parīzes slimnīcas pētnieki izvirzījuši hipotēzi, ka viela tabakā, iespējams, nikotīns, var novērst cilvēka inficēšanos ar Covid-19, tāpēc šobrīd tiek gaidīts apstiprinājums no Francijas veselības nozares amatpersonām par iespēju pētīt nikotīna plāksterus uz pacientiem.

“The Guardian” vēstī, ka pētnieki gan uzsvēra, ka nevēlas iedrošināt cilvēkus sākt smēķēt, jo šis netikums rada citus potenciāli nāvējošus draudus veselībai un galu galā nogalina aptuveni 50% cilvēku. Lai arī nikotīns, iespējams, var pasargāt no vīrusa, smēķētājiem, kuri ir inficējušies, var rasties krietni nopietnāki simptomi, jo tabakas dūmi rada toksisku ietekmi uz plaušām.

“Pitié-Salpêtrière” slimnīcas pētnieku komanda iztaujāja 480 pacientus, kuri bija inficējušies ar jauno koronavīrusu. 350 no šiem pacientiem nonāca slimnīcā, kamēr pārējie ar vieglākiem simptomiem varēja ārstēties mājās. Atklājās, ka slimnīcā nonākušo pacientu vidējais vecums bija 65 gadi, un tikai 4,4% bija tie, kuri smēķēja ikdienā. Savukārt tie, kuri ārstējās mājās, vidēji bija 44 gadus veci, un smēķētāju īpatsvars šajā grupā bija 5,3%.

“The Guardian” vēstī, ka slavenais franču neirobiologs Žans Pjērs Šango, kurš pārskatīja pētījumu, izteica aizdomas, ka nikotīns, iespējams, varētu aizkavēt vīrusa nonākšanu šūnās, novēršot tā izplatīšanos. Tāpat nikotīns varētu samazināt imūnsistēmas pārmērīgu reakciju uz vīrusu, kas tika novērota smagākos Covid-19 inficēšanās gadījumos.

Šie rezultāti vēl ir jāpārbauda klīniskos pētījumos, kuru ietvaros iecerēts izsniegt nikotīna plāksterus pirmajās frontes līnijās strādājošajiem mediķiem, citiem veselības aprūpes darbiniekiem, Covid-19 inficētajiem, kā arī tiem pacientiem, kuri nonākuši intensīvās terapijas nodaļās.

Dati no Ķīnas, kur aptuveni 28% iedzīvotāju smēķē, rāda, ka uz 1000 inficētajiem tikai 12,6% bija smēķētāji. Francijā tikmēr smēķē aptuveni 25,4% iedzīvotāju, bet dati no Parīzes slimnīcām rāda, ka no 11 000 pacientiem ar Covid-19 vien 8,5% bija smēķētāji.

Tiesa gan, šos datus jau apšaubījis profesors un pētnieks Deivids Sinklērs no Hārvardas medicīnas skolas, norādot, ka 17-46% pacientu melo saviem ārstiem par smēķēšanu.

Secinājums: pat tad, ja pētniekiem izdosies pierādīt šo hipotēzi, pēkšņi sākt smēķēt nevajag, jo risks, ko šis netikums rada veselībai, ir milzīgs, turklāt būs citi veidi, kā uzņemt nikotīnu, ja izrādīsies, ka tas patiešām var pasargāt no inficēšanās vai smagas slimības gaitas.