Saeimā karstas diskusijas par Stambulas konvenciju - denonsēšanas atbalstītājus aicina "kaut pieklājības pēc" iziet no zāles balsošanas brīdī

Likumprojekta otrajam lasījumam bija saņemti 17 priekšlikumi, un tie visi Ārlietu komisijā tika noraidīti. Priekšlikumus bija sagatavojuši "Jaunās vienotības" (JV), kā arī "Progresīvo" deputāti, kas ir vienīgās Saeimas partijas, kas neatbalsta izstāšanos no konvencijas.

Līdz plkst. 12 parlamentārieši vēl nebija paspējuši izskatīt pirmo priekšlikumu. Izteikties steidz deputāti gan no pozīcijas, gan opozīcijas. Sēdē ik pa laikam izskan pārmetumi, ka deputāti neizsakās par priekšlikumu, bet runā vispārīgi, paužot savu nostāju par Stambulas konvenciju kopumā. Likumprojektu par izstāšanos no Stambulas konvencijas parlamentārieši sāka skatīt ap plkst. 10.

Deputāte Agita Zariņa-Stūre (JV), stāstot par savā ģimenē pieredzēto vardarbību un to, ka viņas tēvs ir darījis pāri mātei, Saeimas tribīnē apraudājās. Viņa norādīja, ka katra cilvēka aizstāvība ir valsts gods. "Aizstāvot vājāko, sabiedrība kļūst stiprāka," teica Zariņa-Stūre.

Dāvis Mārtiņš Daugavietis (JV) sacīja, ka daudzi, kas balsos par izstāšanos no Stambulas konvencijas, visticamāk, iztēlojas sevi kā nākotnes ministrus, valsts vadītājus. Vienlaikus deputāts vaicāja, kur šie cilvēki bija laikā, kad vairāk nekā 5000 cilvēku bija sapulcējušies protestā pret izstāšanos no konvencijas.

Daugavietis veltīja kritiku Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai, norādot, ka pie viņas nama bija sapulcējušies tūkstoši, taču viņa nebija spējīga iznākt un parunāt ar sabiedrību.

Edmunds Cepurītis (P) atsaucās uz trešdienas protestu Stambulas konvencijas atbalstam. "Tā tam nevajadzētu būt," runājot par izstāšanos, teica Cepurītis.

Deputāts norādīja, ka izstāšanās neko īsti nemainīs, jo pat paši likumprojekta iesniedzēji nav spējuši uzrādīt lietas, kuras uzlabosies. "Vienlaikus mainīsies Latvijas piederības kurss," teica Cepurītis.

Deputāts sacīja, ka laikā, kad prioritātei vajadzētu būt nākamā gada budžetam un drošībai, darba kārtībā ir parlamentā nepārstāvētās politiskās partijas "Suverēnā vara" idejas, kas ir tuvas Krievijai.

Deputāte Leila Rasima (P) kritizēja Nacionālo apvienību (NA), sakot, ka viņi ar patriotismu "nodarbojas tikai vārdos". Viņa pārmeta NA sabiedrības šķelšanu un mēģinājumus Latviju tuvināt Krievijai, atbalstot izstāšanos no Stambulas konvencijas.

Asu kritiku NA Rasima veltīja arī saistībā ar politiskā spēka biedru izteikumiem, kas veltīti bijušai Valsts prezidente Vairai Vīķei-Freibergai, kura nosodījusi mēģinājumus izstāties no Stambulas konvencijas.

Saeimas priekšsēdētājas biedre Antoņina Ņenaševa (P) uzrunā pauda, ka visiem politiskajiem spēkiem Saeimā ir jāizvēlas puses - vai tie ir Eiropas pusē vai Austrumu dezinformācijas un propagandas pusē. Viņa aicināja nespēlēt "politiskās spēlītes" tur, kur tām nav vietas, un "kaut pieklājības pēc" Stambulas konvencijas denonsēšanas atbalstītājiem iziet no zāles balsošanās brīdī.

Viņa vērsa uzmanību uz to, ka tie deputāti, kas vēlas izstāties no Stambulas konvencijas, neuzskatīja par svarīgu trešdien ierasties uz protestu pie Saeimas un parunāt ar tur sanākušajiem cilvēkiem.

Deputāts Kaspars Briškens (P) norādīja uz to, ka Ārvalstu investoru padome Latvijā izcēlusi negatīvās sekas, ko izstāšanās no konvencijas radīs. Līdzīgu trauksmi ceļot Latvijas Eksportētāju asociācija. Viņš norādīja, ka vardarbība pret sievietēm, ģimenē, tiešsaistē un tiesiskās nepilnības, tostarp starptautiski akceptētajos un uzraudzītajos formātos, ļoti cieši korelē ar ekonomiskajām izmaksām un zaudējumiem, un tādējādi grauj jebkuras sabiedrības un ekonomikas konkurētspēju.

Briškens aicināja izcīnīt ideoloģiskās cīņas citos spēles laukumos - tādos, kas neaizbaida investorus un nenoreducē Latviju līdz "apšaubāmas uzticības jaunattīstības valstij, kas vieglprātīgi atsakās no saviem starptautiskās sadarbības pienākumiem". Viņš aicināja izglītot sabiedrību un stiprināt tās konkurētspēju globālajos tirgos, nevis "projicēt noslēgtību un neuzticamību".

Kultūras ministre Agnese Lāce (P) pauda, ka ikkatrā demokrātijā ir jābūt vietai sarunai, pilsoniskās sabiedrības iesaistei diskusijā. Viņa norādīja, ka komisijā neesot bijusi iespēja izteikties pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. "Maldās tie politiķi, kuri uzskata, ka nevar ieklausīties sabiedrības domās," teica Lāce.

Selma Teodora Levrence (P) pateicās trešdienas protesta dalībniekiem un organizatoriem. Viņai esot ļoti skumji redzēt, ka politiskie spēki, kuri sevi sauc par patriotiskiem un reizēm arī eiropeiskiem, ir gatavi iesaistīties "valsts nozagšanā" tikai, lai "ieriebtu esošajai valdībai".

Levrence uzsvēra, ka konvencija neesot par šo valdību, bet par sabiedrības drošību, par drošību tiem cilvēkiem, kuri nav tik priviliģēti kā Saeimas deputāti, kuriem rūp tikai viņu reitingi, kuri uzskata, ka tādēļ drīkst spēlēties ar cilvēku likteņiem.

Pie frakcijām nepiederošā deputāte Viktorija Pleškāne norādīja, ka trešdien uz protestu neieradās, jo viņai esot bijis bail par savu drošību un veselību. Pleškāne norādīja, ka pēc viņas balsojuma par atbalstu konvencijas denonsēšanai pirmajā lasījumā konvencijas atbalstītāji esot draudējuši viņas meitai.

Kā ziņots, 23. oktobrī ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm Saeimā konceptuāli tika atbalstīts likumprojekts par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā sauktās Stambulas konvencijas.

Likumprojektu iesniedza opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), bet to atbalsta arī citas opozīcijas partijas - NA, "Apvienotais saraksts" un "Stabilitātei", kā arī valdošajā koalīcijā esošās ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalsta koalīcijas partijas JV un "Progresīvie".

Pirmajā lasījumā par izstāšanos no konvencijas nobalsoja 52 deputāti, pret nebalsoja neviens deputāts, deputāts Didzis Šmits balsojumā atturējās, bet JV un "Progresīvo" deputāti izvēlējās balsojumā vispār nepiedalīties.

Pirms balsojuma pirmajā lasījumā deputātu vairākums nolēma tam noteikt steidzamību, kas nozīmē, ka to skatīs tikai divos lasījumos. Ja likums Saeimā pieņemts divos lasījumos un steidzamība noteikta ar ne mazāk kā divām trešdaļām deputātu balsu, Valsts prezidents nevar izmantot veto tiesības likuma izsludināšanas apturēšanai.

Par steidzamības noteikšanu nobalsoja opozīcijas partiju un koalīcijā esošās ZZS kopumā 52 deputāti, pret bija 31 deputāts no "Progresīvo" un JV frakcijām, bet ZZS deputāts Andris Bērziņš balsojumā atturējās. Tādējādi par steidzamības noteikšanu nobalsoja mazāk nekā divas trešdaļas klātesošo.

Likumprojektu par izstāšanos no Stambulas konvencijas iesniedza LPV. Sākotnēji tam nebija pat anotācijas jeb pamatojuma, kuru pāris nedēļu laikā LPV tomēr sarūpēja. LPV uzskata, ka pašreizējā Stambulas konvencijas īstenošanas prakse liedzot gūt pārliecību, vai ikkatrā gadījumā valsts un pašvaldību institūcijas īsteno pasākumus pret vardarbību un tās riskiem atbilstoši deklarācijā ietvertajiem principiem.

Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.