Visa aizvadītā gada garumā Tukuma novada iedzīvotāji, kultūras un sabiedriskās organizācijas tika aicinātas izvirzīt pretendentus balvai 11 dažādās nominācijās. Kopumā saņemti 178 pieteikumi, apliecinot novada kultūras dzīves daudzveidību, radošumu un sabiedrības iesaisti.

Iesniegtos pieteikumus izvērtēja Tukuma novada pašvaldības Kultūras un tūrisma komisija, rūpīgi analizējot katra pretendenta ieguldījumu kultūras attīstībā, sabiedrības iesaistē un novada atpazīstamības veicināšanā. Katrā nominācijā tika izvirzīti vairāki pretendenti, un uzvarētāji tika noteikti aizklātā balsojumā, viņu vārdus atklājot vien apbalvošanas ceremonijā.

Balvu nominācijā “Gada debija kultūrā” saņēma Vestards Šimkus un Tumes jauktais koris ar pirmatskaņojumu “Te es pieturos”. Šis pirmatskaņojums Vestarda Šimkus jaunajam dziesmu ciklam jauktajam korim, klavierēm un soprānam “Te es pieturos”, kura pamatā ir Ivetas Šimkus dzeja tika dāvāts klausītājiem par godu Tumes jauktā kora 30. gadadienai. Koncertā piedalījās Vestards Šimkus, Elīna Šimkus un Tumes jauktais koris, kopīgi radot muzikāli piepildītu, siltu un iedvesmojošu vakaru. Nominantu vidū bija arī Tukuma Literātu apvienība ar grāmatu “Tukuma sviests. Traki godalgoti stāsti” un Mārcis Zeiferts ar foto izstādi “Baleta valdzinājumā” Tukuma pilsētas Kultūras namā.

Nominācijā “Gada digitālais kultūras notikums” balvu ieguva Guntis Tālers par literāri vēsturisko pastaigu maršrutu “Tukums 1905” Tukuma pilsētvidē. Digitālais vēsturiskās izziņas maršruts “Tukums 1905” veidots pēc Gunta Tālera romāna motīviem. Tas piedāvā unikālu iespēju interaktīvā veidā iepazīt pilsētas nozīmīgo un traģisko 1905. gada revolūcijas vēsturi. Sev ērtā laikā ir iespējams iziet audiotaku, apmeklējot autentiskas vietas, kur notikušas bruņotas sadursmes starp dumpiniekiem un armiju. Ieceri īstenojis pats autors Guntis Tālers. Šajā nominācijā tika izvirzīta arī Aleksa Valtere par video un dziesmu “Sirds nav spēļu laukums” un Tukuma Literātu apvienība ar video triloģiju “Kurzemes vilkaču nostāsti”.

Par “Gada cilvēku kultūrā” tika apbalvota Sanita Apine – diriģente, mūzikas skolotāja, ērģelniece, koncertmeistare, koru/ansambļu vadītāja. Sanitas individuālais ieguldījums mūzikā, amatiermākslā un jaunās paaudzes izglītošanā ir sabiedriski nozīmīgs un paliekošs. Viņa ir īsts cilvēks–orķestris, kuras radošā enerģija, profesionalitāte un neatlaidība iedvesmo gan bērnus un jauniešus, gan kolēģus, gan katru klausītāju, neatkarīgi no vecuma. 2025. gadā Sanitas Apines mākslinieciskais darbs īpaši saistīts ar Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas meiteņu kori, jauniešu kori un vokālo ansambli. Viņas vadībā koru un ansambļa muzicēšana kļūst par augstvērtīgu māksliniecisku procesu, gūstot augstus rezultātus arī valsts līmenī. Nominēta bija arī Marta Ozola – Tumes jauktā kora mākslinieciskā vadītāja.

Nominācijā “Inovācija kultūrā jeb “Kultūra ārpus rāmja” par labāko tika atzīts notikums “Brīvība=atbildība. Barikādes 1991. Ceļojums laikā”, kas norisinājās Brīvības laukumā, Tukumā. Šis notikums ļāva ikvienam interesentam atgriezties trauksmainajā, bet tomēr saviļņojošajā laikā, kad ikkatram fiziski bija iespējams aizstāvēt mūsu Latviju. Pasākumā piedalījās ap 400 skolēnu, kuri būvēja nožogojumus, gatavojās pirmās palīdzības sniegšanai, veidoja pretošanās plakātus, sagatavoja tēju cīņu biedriem, vāca informāciju preses dienestam, uzturēja možu garu ar patriotiskām dziesmām u.tml. Pasākumā līdzdarbojās un atbalstīja arī vietējie uzņēmēji. Organizatori – Tukuma muzejs un Tukuma pilsētas Kultūras nams. Balvai tika izvirzīts arī pasākums “Ko naktī runā mežs”, Baskāju takā, Valguma pasaulē, un Miķeļdiena Tukuma tirgū.

Nominācijā “Gada kopienas pasākums” uzvarēja Dzintara ciemata kopienas Līgo pasākums “Dzintars Līgo”. Tas ir biedrības “RaDoTava” rīkots brīvdabas pasākums, kas tika rīkots jau otro gadu pēc kārtas. Pasākumā tika kurti dzimtu ugunskuri, ieskandināti Līgo svētki Jāņkalnā, kopīgi dziedāts, vijot dziesmu cauri laikiem. Tajā piedalījās gan viesi, gan draugi, gan radi no tuvām un tālām malām. Uz balvu pretendēja arī pasākums “Dzimtu stīgojums cauri laikiem” Viesatu pagasta “Auros” un Jāņu izrāde “Īsa pamācība mīlēšanā Engurnieku modē” Engurē.

Balvu “Gada kultūras notikums bērniem un/vai jauniešiem” saņēma Tukuma Lasītprieka nedēļa bērniem un jauniešiem “Misija: nokļūt stāstā”. Pasākums norisinājās pērn no 12. līdz 16. martam Tukuma pilsētā, aicinot bērnus un jauniešus nokļūt literāros un vizuālos stāstos. Notikumi bija plānoti gan dažādām vecuma grupām, gan visai ģimenei. Programmā bija gan bērnu literatūras superzvaigznes, gan negaidīti pārsteigumi. Teju nedēļas garumā bērni varēja lasīta ar prieku, lasīt prieku vai lasīt savam priekam. Pasākuma organizators – Tukuma pilsētas Kultūras nams. Šajā nominācijā bija izvirzīti arī notikumi “Tonis pustonis” Tukumā un “Mazais Smilšu rausis 2025” Engures pludmalē.

Balvu “Gada kultūras spēka kolektīvs” saņēma biedrība “Tukuma Literātu apvienība”. Tukuma Literātu apvienība ir senākā pastāvīgā literātu apvienība Latvijā, kas bez pārtraukuma darbojas jau 62 gadus. Šī apvienība bija galvenais dzinulis Tukumam ceļā uz UNESCO Literatūras pilsētas titulu un kopš 2023. gada beigām lielu daļu savas enerģijas velta Tukuma vārda nešanai pasaulē caur literatūru. Apvienības kontā ir “Sirds uz perona”, “Prozas fermentācija”, “Dzeja pret vientulību”, “Tukuma leģendas” un daudzi citi literāri pasākumi, kā arī virkne publikāciju, dzejas rindu un grāmatu, ko gods turēt katra tukumnieka grāmatu plauktā. Uz balvu pretendēja arī senioru ansamblis “DoReMi” un deju duets “Dance”.

Par “Gada kultūrvietu” tika atzīta Tukku Magi Tukumā – kultūrvieta ar neierastiem pasākumiem. Tukku Magi – no vienas puses degradēta industriālā vide, no otras – neparasta kultūrvieta, kur satikties jaunajiem un nepieradinātajiem, arī alternatīvajiem. Tā ir jauniešu iecienīta vieta. Arī pasākumi jaunajiem – ne vien pēc vecuma, bet arī pēc pieredzes: Tukku Magi “Open Stage” koncerti pirmajām pieredzēm, džeza mūzikas pasākums “Latvija Zivis” ir tikai daļa no pasākumiem, kas pārsteidz. Šajā nominācijā bija izvirzītas arī Jāņa Baltvilka dzimtās mājas, Smārdes pagasta “Zīlītes” un Talsu iela 4, Tukumā.

Nominācijā “Gada mazais pasākums kultūrā” balva tika piešķirta par koncertuzvedumu “Es saucu pati – es esmu!”, kas notika Tukuma pilsētas Kultūras namā. Šis koncertuzvedums, kas veltīts Aspazijas un Raiņa 160. dzimšanas dienai, bija nozīmīgs kultūras notikums, kas vienotā mākslinieciskā telpā savija literatūru, mūziku un teātri. Aspazijas dzeja un Raiņa tekstu fragmenti skanēja latviešu komponistu sieviešu kora mūzikā, radot emocionāli spēcīgu un augstvērtīgu pieredzi. Pasākumā piedalījās aktieris Gundars Grasbergs, sieviešu koris “Noktirne” diriģentes Sanitas Apines vadībā un profesionāli mūziķi. Balvai bija nominēts arī pasākumu cikls “Stāsti jūrai” Engurē, karogu brauciens Tukumā, kā arī Ziemassvētku tirdziņš un labdarības koncerts “Brīnumu Laiks” Šlokenbekas muižā.

Nominācijā “Gada lielais pasākums kultūrā” par labāko tika atzīti Rožu svētki Tukumā.

Tukuma Rožu svētki nešaubīgi ir lielākais un nozīmīgākais notikums Tukuma pilsētā, kas noris reizi divos gados, piesaista vērienīgu apmeklētāju skaitu un pārsteidz ar bagātīgu programmu. Ar vairākām kultūras programmām vismaz četru dienu nepārtrauktā kustībā, tas pelnījis atzinību. Aizvadītajā gadā jau 9. reizi Tukums sevi godāja par Rožu pilsētu un tērpās ziedos, dziesmās un laimīgos cilvēkos. Balvai bija izvirzītas arī Jaunā gada svinības Tukumā un Zvejnieksvētki Lapmežciemā.

Par “Mūža ieguldījumu” kultūras dzīves bagātināšanā un nacionālā kultūras mantojuma tradīciju stiprināšanā pasākumā tika godināta Maruta Čauva, kura ir Tumes kultūras nama leģenda. Savas profesionālās dzīves laikā no 1980. līdz 2016. gadam Maruta ir bijusi gan iedvesmojoša vadītāja, gan radošā spēka avots kā mākslinieciskās daļas vadītāja. Jau vairāk nekā 40 gadus viņa vada Sieviešu vokālo ansambli “Kansoneta”, kas ne tikai iedvesmo klausītājus ar sirsnīgām dziesmām un profesionalitāti, bet arī guvis izcilus sasniegumus, pēdējo gadu novada skatēs iegūstot augstākās pakāpes. Maruta ir arī tautas deju kolektīva “Solis” dibinātāja (dibināts 2000. gadā), un joprojām ir kolektīva koncertmeistare. Šogad Maruta kopā ar Tumes Kultūras nama komandu organizēja ansambļa “Kansoneta” 40 gadu jubilejas koncertu. Šis koncerts bija apliecinājums Marutas ieguldījumam kultūras dzīvē un viņas neizsmeļamajai enerģijai, kas iedvesmo nākamās paaudzes saglabāt un attīstīt mūsu kultūras mantojumu.

Savukārt “Gada notikums KULTŪRĀ” tika noskaidrots sabiedrības balsojumā sociālajā tīklā “Facebook”, kur ikviens varēja atdot savu balsi par 2025. gada izcilāko kultūras notikumu. Ar iedzīvotāju balsu vairākumu šo titulu ieguva Pasaules Ņūkāslu alianses konference, kas norisinājās Jaunpilī no 8. līdz 15. augustam. Šis bija vēl nebijis pasākums Latvijā, pulcējot delegātus no 9 valstīm – Apvienotās Karalistes, Beļģijas, Čehijas, Dienvidāfrikas Republikas, Japānas, Melnkalnes, Slovākijas, Šveices un Vācijas.

Konferences laikā notika darba sesijas, kurās klātesošie dalījās pieredzes stāstos par četrām aktuālām un nozīmīgām jomām: klimata radītajiem izaicinājumiem pašvaldībām, cieņpilnu novecošanos, kultūras mantojuma saglabāšanu, bulingu un vardarbību skolās, kā arī imigrantu integrēšanu izglītības iestādēs. Balsošanai bija izvirzīti arī šādi notikumi: koncerts “Klusuma ziedēšana” Tukuma Sv. Trīsvienības baznīcā, grāmatas “Tukuma karš” atvēršanas pasākums Durbes pilī, Veļu laika vīzijas Engures piejūras mežā un koncertuzvedums “Es saucu pati – es esmu” Tukuma pilsētas Kultūras namā.

Pasākumā tika pasniegtas arī laikraksta “Neatkarīgās Tukuma Ziņas” specbalvas. Tās saņēma mākslas viesistabas “Telpai vajag mākslu” idejas autori par tās īstenošanu Tukuma Rožu svētku laikā, kā arī Tukuma novada fotogrāfu radošā apvienība.

Paldies visiem kultūras nozares pārstāvjiem par ieguldījumu un radošo degsmi! Lai arī turpmāk radošās idejas neizsīkst, un Tukuma novada kultūras dzīve turpina uzplaukt ar jauniem, spilgtiem notikumiem.

Citi šobrīd lasa

ASV bombardē militāros mērķus Irānas Hargas salā; Irāna draud atriebties

Princese Ketrīna pastāsta, ko nācies ierobežot kopš vēža diagnozes

No kurienes radies pieņēmums, ka 40. dzimšanas dienu nevar svinēt?

Latvijā veikts pētījums atklāj, kuri cilvēki visretāk iekļūst avārijās