“Nedod, Dievs, esmu slima - vecāki mani norok” Latvietes piedzīvotais pēc atgriešanās no koronavīrusa skartās Itālijas

“Sazinoties ar radiem, draugiem, kolēģiem, jūtam, ka, lai arī esam forši, neesam gaidīti elementi ne ballītēs, ne darba vietās. Un viss saprotams, ir mums vecāki un kolēģi ar hroniskām saslimšanām, ir man pašai darbs ar pirmsskolas vecuma bērniem,” raksta Līga, kas piekrita savā pieredzē dalīties arī ar portālu Jauns.lv.

Līgas ģimene nolēmusi rīkoties atbildīgi – jau esot Itālijā, apzvanītas visas iespējamās iestādes, lai saprastu, kā labāk rīkoties. Lūk, Līgas atziņas:

1. Gulbja laboratorijā un Slimību un profilakses centrā saka, ka no maksas analīzēm (kas starp citu vienai personai maksā 80eur) jēga maza, jo kkas tajās analīzēs redzams tikai tad, kad beidzies inkubācijas periods un cilvēks jau ir slims, tātad - ir redzamas saslimšanas pazīmes. Bet, protams, ja grib var kaut katru dienu taisīt;

2. Zvanot Infektoloģijas centram saka, ka jāiet pie ĢĀ, jāņem darbanespējas lapa un jāsēž mājās;

3. Sazvanot ģimenes ārstu (ko apmeklējam slimības dēļ faktiski nekad, jo principā neslimojam), klausules otrā galā pilnīga neziņa. Jautā, vai biju tajā lidmašīnā, kur irānis? Nu, tad vismaz autobusā? Kāpēc biju Itālijā? Un, ko tagad ĢĀ jādara? Bet apsola atvērt Slimības lapu;

4. Pēc pāra h atzvana ĢĀ un saka, ka nekādas Slimības lapas nebūs, jo rīcības plānā tiem, kas nav slimi, šāda opcija nav paredzēta

5. Zvanu atkal Latvijas Infektologijas centrs, tur šokā - kā nedod Slimības lapu? Saku, ka strādāju ar bērniem un senioriem, otrā galā dāma - te noteikti nevajadzētu iet uz darbu. Pāra min konsultējas ar kādu un tad ziņo, ka tomēr jāzvana uz Slimību un profilakses centru, jo viņi koordinē visu koronas procesu, bet infektologi tikai ārstējot;

6. Sazvanu, nu, arī Slimību profilakses un kontroles centrs, kur paskaidro, ka jāiet pie ĢĀ, jādabū izziņa, ka uz doto brīdi esi "praktiski vesels" un jāsoļo vien uz darbu. Jā, viņi saprot, ka bērni, ka kolēģi, ka ar hroniskām saslimšanās, bet šāda izziņa vismaz ļaušot man teorētiski būt veselai. Jā, Lietuvā un Igaunijā šādos gadījumos jau esot iespēja dabūt B lapas, bet mums, kamēr nebūs pirmais gadījumos, noteikti nekas nemainīsies.

Atļaušos uzzīmēt scenāriju:

1. Ar izziņu, ka esmu vesela, eju uz darbu pirmsskolas izglītības iestādē:
2. Nedod, Dies, esmu slima un saslimst kāds bērns;
3. Vecāki mani norok!
4. Sirdsapziņa mani norok pavisam!

Ar Līgas ierakstu dalījuši vairāk nekā tūkstoš sociālā tīkla lietotāju un pie tā pievienoti arī daži simti komentāru. Tāpat izvērtusies visai plaša diskusija gan par atbildīgo dienestu darbu, gan to, vai un cik nopietns šis vīruss tiešām ir.

Skaidrītes Jansones komentārs saņēmis 25 patīk: “Vai kādam pie saaukstēšanās un augstas temperatūras ir taisītas analīzes, lai noteiktu ar kādu vīrusu esi inficējies??? Var būt, ka katru gadu koronavīruss te dzīvo! Tas, kas tagad te notiek, ir pilnīgs idiotisms!”

Tikmēr Armands Kalniņš raksta: “Cena par analīzēm un laiku, kad saņem nav jēdzīgi... Iedomājies, tu atnāc pie manis uz restorānu paēst, samaksā 80 eiro par četrām kārtām ēdiena, bet dabūsi tikai tad, kad mirsi badā.”