Vakcīnas būs tikai 1% iedzīvotāju!
Tā tas bija pirms 100 gadiem, kad spāņu gripa bija pati nāvējošākā cilvēces vēsturē, upuru skaitā pārspējot par lielo mēri. Bet tā nebija pēdējā reize, kad gripa pļāva cilvēku dzīvības - gripas pandēmijas planētu skar ik pa laikam - 1957., 1968., 1977. un 2009. gadā, arī tagad, kad ir jau izgudrota vakcīna pret gripu, katru gadu no gripas vīrusa mirst 250 tūkstoši līdz 650 tūkstoši cilvēku.
Bet, kā ir tagad? Vai ir iespējama tikpat nāvējoša pandēmija, kā spāņu gripa? Minesotas Universitātes Infekcijas slimību pētījumu centra direktors, biodrošības un infekcijas slimību eksperts Maikls Osterholms uzskata, ka, neraugoties uz vakcīnas izgudrojumu, gripas pandēmijas atkārtošanās ir iespējama. “Gripas pandēmijas ir vulkāna izvirdums, viesuļvētra vai cunami - tie vienkārši notiek, un daži no tiem ir briesmīgāki nekā citi. Domāt, ka ar mums nevar notikt nekas līdzīgs 1918. gada notikumiem, tas ir muļķīgi,” uzsver Maikls Osterholms, paskaidrojot: “Gripas vīrusi nemitīgi piedzīvo mutācijas. Pat pašreizējo vakcīnu efektivitāte no sezonas gripas labākajā gadījumā ir 60%. Lai izveidotu reāli derīgu vakcīnu, vispirms jānosaka, kāda veida vīruss uzbruka cilvēkiem. Vakcīnas izveide var ilgt vairākus mēnešus. Tad tās jānogādā uz dažādām pasaules daļām, tas arī prasīs laiku. Proti, nevar teikt, ka šodien farmaceiti izgudrojuši kaut kādu brīnumzāles pret gripas vīrusu. Absolūtais ierocis vēl nav. Turklāt, pat ja šāds preparāts tiks izveidots, tad būs gandrīz neiespējami saražot visai pasaulē pietiekami daudz devu. Pirmajos sešos līdz deviņos mēnešos piekļuve vakcīnai būs tikai 1 –2% iedzīvotāju!”
Nu pasaulē izplatās nāvējošais koronavīruss COVID-19. Vai cilvēce spēs tikt galā ar to?
