Ēdiena speciāliste brīdina: "Nededzini kotletes taukos uz pannas"
Iesaka Willow Med sertificēta uztura speciāliste Nelda Karpenska-Allaža.
Tas ir svarīgi – ievērot piemērotāko cepšanas temperatūru, nesadedzināt produktus, citādi tajos sāk veidoties kancerogēnās vielas.
Piemēram, gatavojot liellopu gaļu, cūkgaļu, zivis vai mājputnus ļoti augstā temperatūrā, tas ir, virs 150 grādiem (tāda ir, cepot uz pannas), veidojas heterocikliskie amīni (HCA). Šīs ķīmiskās vielas, kā pierāda pētījumi, ir mutagēnas, izraisa mūsu organisma DNS izmaiņas, kas var palielināt vēža risku.
Šīs vielas veidojas gaļas apceptajā garozā un sulās, kas izplūst no gaļas. Turklāt, jo augstāka cepšanas temperatūra un ilgums, jo vairāk rodas kaitīgo vielu. Cepšanas temperatūrai ir ļoti liela nozīme. Parasti uz pannas ir 150 –250 grādu. Pēc gaļas cepšanas HCA paliek uz pannas, tāpēc uz tās palikušo eļļu nedrīkst izmantot atkārtotai cepšanai.
Pētījumi liecina, ka kaitīgo vielu veidošanās sākas jau 125 grādos. Cepšanas pirmajās minūtēs gaļas virsmas temperatūra ir zem 100 grādiem, bet mutagēno vielu veidošanās sākas apmēram 5 minūšu laikā. Diemžēl, kā norāda zinātnieki, nav tādas cepšanas temperatūras, kurā nemaz neveidotos šie cilvēka organismam kaitīgie savienojumi.
Kā vajadzētu pagatavot gaļu?
● Visieteicamākā metode: gaļu pagatavot mērenā temperatūrā – vārot, tvaicējot, sautējot (100 °C).
● Cepšanas laikā gaļu nepārtraukti apgrozīt (100–150 °C).
● Noņemt apdedzinātās gaļas daļas.
