Aizsardzības ministrija aicina iepazīties ar plānotajiem aizsardzības izdevumiem 2026. gadā

Lai sniegtu iedzīvotājiem pārskatāmu informāciju par to, kā tiks izmantoti valsts aizsardzībai paredzētie līdzekļi un kā tie veicinās Latvijas drošību nākamajā gadā, Aizsardzības ministrija aicina sabiedrību iepazīties ar “Balto grāmatu” – pārskatu par plānotajiem aizsardzības izdevumus 2026. gadā.

“Nākamā gada budžets ir drošības budžets – valsts prioritāte. Mēs esam tādā ģeopolitiskā situācijā, kas prasa atbildīgu, pamatotu un izlēmīgu rīcību. Neesam kara situācijā, bet nav arī miers. Esam hibrīdkara apstākļos ar pieaugošu eskalāciju no agresora puses, tādēļ mums ir jāstiprina kaujas spējas un jāturpina bruņoties. Ieguldījumi aizsardzībā nozīmē aizsargātu un drošu Latviju – spēcīgus Nacionālos bruņotos spēkus un mūsu armijas attīstību. 2026. gadā aizsardzības budžets pirmo reizi pārsniegs divus miljardus eiro un sasniegs 4,91 % no IKP. Katrs eiro tiks ieguldīts atbildīgi, ievērojot atbildības, atklātības un attīstības principus,” uzsver aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

2026. gadā aizsardzības budžets sasniegs 2,16 miljardus eiro jeb 4,91 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), turpinot mērķtiecīgu virzību līdz 5 % no IKP. Galvenais uzdevums – stiprināt Latvijas drošību un Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējas, vienlaikus veicinot vietējās aizsardzības industrijas un inovāciju attīstību.

Personālsastāva stiprināšanai profesionālo karavīru skaits jau 2025. gadā palielināts līdz 8000. Savukārt lielāko daļu – 52 % jeb 1,09 miljardus eiro nozare novirzīs Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju attīstībai un stiprināšanai. 2026. gada būtiskākie Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstības projekti būs kājnieku kaujas mašīnas, slāņveida pretgaisa aizsardzība, nodrošinājums: munīcija un ekipējums, netiešā uguns atbalsta spēja, austrumu robežas stiprināšana, bezpilota lidaparātu spējas attīstība, kā arī jūras kontroles un krasta aizsardzības spējas.

Militārās infrastruktūras attīstībai paredzēti 135 miljoni eiro, tostarp Sēlijas poligona turpmākai izbūvei un pretmobilitātes infrastruktūras izveidei Latvijas austrumu robežas stiprināšanai, kam paredzēti 55 miljoni eiro.

Kā būtiska budžeta daļa saglabāsies atbalsts Ukrainai – tam paredzēti 0,25 % no IKP jeb 110 miljoni eiro.

2026. gadā tiks turpināta sadarbība ar vietējiem uzņēmumiem, nodrošinot, ka līdz 30 % no lielajiem iepirkumiem paliek Latvijas ekonomikā. Aizsardzības industrijas attīstībai un inovācijām paredzēti 25,9 miljoni eiro. Galvenie virzieni – grantu programma uzņēmumiem militāro un divējāda lietojuma tehnoloģiju izstrādei, atbalsts jaunuzņēmumiem, “zaļais koridors” militārajai ražošanai, kā arī NATO DIANA programmas akceleratora centrs “Unilab Defence”.

Turpināsies SIA “Valsts aizsardzības korporācija” projekti, tostarp 155 mm artilērijas munīcijas ražotnes izveide Iecavā, kam atvēlēti 13 miljoni eiro. Savukārt Dronu koalīcijas un bezpilota sistēmu attīstībai plānots atvēlēt vismaz 100 miljonus eiro.

Aizsardzības nozare 2026. gadā būtiski ieguldīs arī kiberdrošībā – 28 miljoni eiro paredzēti kiberdrošības spēju stiprināšanai, jaunu sistēmu ieviešanai un regulārai kiberkrīžu testēšanai.

Nozīmīga uzmanība tiks veltīta jauniešu patriotiskajai audzināšanai – kopumā 22,33 miljoni eiro. Valsts aizsardzības mācību 2025./2026. mācību gadā apgūst 42 000 skolēnu, bet Jaunsardzē iesaistīti 8 000 jauniešu. 2026./2027. mācību gadā Maltā darbu sāks ģenerāļa Pētera Radziņa militārā vidusskola.

Saskaņā ar likumprojektu, kas vēl jāapstiprina Saeimai, 2027. gadā aizsardzības budžets varētu sasniegt līdz 5% no IKP, bet 2028. gadā – 4.87% no IKP.
Jau ziņots, ka Hāgas samitā šī gada 25. jūnijā Ziemeļatlantijas padome pieņēma deklarāciju, kurā NATO dalībvalstis apņēmās līdz 2035. gadam novirzīt aizsardzībai un drošībai vismaz 5% no IKP. Pēc šī brīža prognozēm Latvija šo mērķi varētu sasniegt jau 2027. gadā.

Pārskats par plānotajiem aizsardzības izdevumiem 2026. gadā: https://www.mod.gov.lv/sites/mod/files/document/2026.%20gada%20aizsardzibas%20budzeta%20Balta%20gramata.pdf;