Kā tikt galā ar redzes zagli

Tas bija 2018. gada pavasarī. Konija Kokere, kas dzīvo Ņujorkā un kurai tagad ir 73 gadi, no rīta atvēra acis un saprata, ka ar vienu aci redz pelēku miglu. Konija nekavējoties sazvanīja savu acu ārstu un sarunāja nākamajā dienā vizīti. Dakteris bija norūpējies un nosūtīja viņu pie cita oftalmologa pārbaudīt tīkleni, un tas apstiprināja, ka Konijai ir mākulas deģenerācija. Tīklenes speciālists injicēja skartajā acī Eylea (aflibercepts) – pretvēža zāles, kas radītas, lai bloķētu tā saukto asinsvadu endotēlija augšanas faktoru (VEGF) – signālolbaltumvielu, ko ražo šūnas, kas stimulē asinsvadu veidošanos, šajā gadījumā – tieši tīklenē. Pēc injekcijas ārsts lika Konijai mēneša laikā atgriezties.

Eylea maksā aptuveni 2000 dolāru par injekciju, un tas ir viens no trim populāriem injicējamiem medikamentiem, kurus lieto, ja ir mākulas deģenerācija. Pārējie divi ir Lucentis (ranomizumabs) un Avastin (bevacizumabs). Tiem visiem ir blakusefekti. Eylea negatīvi ietekmē vairāk nekā 30 % pacientu, kas saņem šīs injekcijas.

Blakusefekti mēdz būt dažādi: sairst acu asinsvadi, pēc injekcijas acīs jūtamas sāpes, rodas katarakta, ūdeņainas acis, miglojas redze, pietūkst acu plakstiņi, atslāņojas acs stiklveida ķermenis (želejai līdzīgā viela, kas piepilda acs ābola iekšpusi, saraujas un atdalās no tīklenes), parādās peldoši punktiņi, palielinās acs spiediens, rodas jutīgums pret gaismu un pēkšņs nejutīgums vai vājums (it īpaši vienā ķermeņa pusē), kā arī pēkšņas spēcīgas galvassāpes, apjukums un problēmas ar runu vai līdzsvaru.

Pēc atkārtotas pārbaudes Konijas dakteris ieteica viņai veikt vēl vienu injekciju, un tad sekoja injekcijas katrus divus mēnešus. “Dažreiz tur bija šķidrums un asinis, dažreiz ne,” viņa stāsta. “Taču rekomendācijas nemainījās, katru reizi tika nolemts injekcijas turpināt.”

Ārsts nozīmēja injekcijas pat tad, kad Konijai pēc kārtējās potes sākās smaga acs infekcija un tās novēršanai bija nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās. Šajā brīdī Konija sāka apmeklēt optometristu Marku Grosmanu. Viņš ir licencēts Ņujorkas štata akupunktūras speciālists un piecu grāmatu autors.

Lai stabilizētu Konijas stāvokli, Grosmans sāka terapiju, kurā bija apvienota akupunktūra, uzturvielām bagātīgu produktu lietošana, uztura bagātinātāju uzņemšana un ķīniešu ārstniecības augu lietošana. Kad pārbaudes liecināja, ka tīklene ir tīra no asinīm un šķidruma, Grosmans ieteica pārtraukt injekcijas un turpināt ikmēneša pārbaudes, lai varētu pārraudzīt Konijas stāvokli.

Nesen sieviete vērsās pie vēl kāda oftalmologa, kurš sadarbojas ar Grosmanu un atzīst akupunktūras un uztura bagātinātāju nozīmi mākulas deģenerācijas ārstēšanā. Konija ir ļoti optimistiski noskaņota un domā, ka viņai vairs nevajadzēs veikt nekādas injekcijas.

Kāpēc mākula deģenerējas?

Ilgus gadus par mākulas deģenerācijas cēloņiem bija zināms maz, izņemot faktu, ka tā ir saistīta ar vecumu un procentuāli vairāk skar Eiropas sievietes nekā vīriešus vai cilvēkus, kas pieder citām etniskajām grupām. Patlaban pētījumi liecina, ka liela nozīme šīs slimības attīstībā ir arī uzturam un dzīvesveidam.

“Mākulas deģenerācija ir tīklenes bads, kad nespējam efektīvi un prasmīgi izmantot uzņemtās uzturvielas,” stāsta Grosmans. “Un mēs neuzņemam karotenoīdus, ko vajag. Patiesībā es domāju, ka pirmais solis mākulas veselības uzturēšanā ir uzturvielu un diētas sakārtošana, tad seko akupunktūra un mikrostimulācija. Bet, ja man būtu jāizvēlas tikai viena pieeja, es izvēlētos uzturu.”

Amerikas Savienotajās Valstīs mākulas deģenerācija ir galvenais iemesls, kāpēc cilvēki neatgriezeniski zaudē redzi. Grosmans lēš, ka 2030. gadā no mākulas deģenerācijas varētu ciest aptuveni 30 miljoni amerikāņu, jo īsti nav nevienu zāļu vai ārstēšanas plāna, kā varētu novērst sauso vecuma izraisīto mākulas deģenerāciju. Injekcijas tiek izmantotas tikai tad, kad sausā vecuma mākulas deģenerācija ir pasliktinājusies līdz mitrajai vecuma mākulas deģenerācijai.

Viena no retajām lietām, ko oftalmologi un tīklenes speciālisti atzīst, ka tā varētu palīdzēt, ja cilvēkam ir sausā vecuma izraisīta mākulas deģenerācija, ir uzturvielu kombinācija, kuras sastāvā ir C un E vitamīns, bēta karotīns, cinks un varš. Šo kompleksu atklāja zinātnieki, kas 2001. gadā bija iesaistījušies pētījumā par vecuma radītām acu slimībām (AREDS).

Grosmans tomēr ir pārliecināts, ka tikai ar šo vitamīnu uzņemšanu nepietiek. “Luteīns, zeaksantīns, mezozeaksantīns un astaksantīns visi ir ļoti svarīgi karotinoīdi, kurus mēs reti uzņemam pietiekamā daudzumā,” viņš stāsta. Karotinoīdi ir dzelteno, oranžo vai sarkano taukos šķīstošo pigmentu klase, kas piešķir krāsu savvaļas lasim vai sarkanajai un dzeltenajai paprikai.

“Virziņkāposts ir produkts numur viens mākulas deģenerācijas novēršanā un ārstēšanā un kopā ar to arī oranžā paprika, un citi zaļie lapu dārzeņi, un tumšās ogas kā mellenes un vīnogas,” Grosmans piebilst.

Uzlādējam baterijas

Kopā ar diētas sakārtošanu un vajadzīgo uzturvielu uzņemšanu, kā uzskata oftalmologs Marks Grosmans, ir svarīgi stimulēt asins cirkulāciju acīs un pārliecināties, ka fotoreceptori acīs viegli nosusinās. Viņš atzīst, ka tā ir labākā pieeja, lai novērstu mākulas deģenerāciju un kontrolētu un apturētu sausās vecuma mākulas deģenerācijas attīstību.

“Tāpēc es papildus diētai un regulārām akupunktūras sesijām izmantoju mikroviļņu stimulāciju,” viņš stāsta. “Tie palielina ATF līmeni, šūnu enerģiju tīklenē un vairāk uzlabo cirkulāciju.” ATF, adenozīna trifosfāts, ir būtiska molekula, kas nodrošina enerģiju visām dzīvajām šūnām.

Acu mikrostimulācija ir tehnika, kad, pievadot ar mikroelektrodiem vāju elektrisko strāvu enerģijas meridiānu punktiem ap aci, stimulē mazu, lokālu neironu populāciju.

Ņūdžersijas Akupunktūras veselības apvienības (Acupuncture Health Associates) dibinātājs un klīniskais direktors Dr. Endijs Rozenfarbs (Andy Rosenfarb) Vestfīldā ir starptautiski atzīts Ķīnas medicīniskās oftalmoloģijas eksperts, un viņš regulāri izmanto mikrostimulāciju, lai ārstētu cilvēkus ar vecuma mākulas deģenerāciju.

“Viedokļi par mikroviļņu stimulācijas efektivitāti mākulas deģenerācijas gadījumos ļoti atšķiras,” saka Rozenfarbs. “Man šķiet, ka šī stimulācija var būt ļoti noderīga, un vairāk nekā 50 % gadījumu cilvēki jūt uzlabojumu. Neesmu redzējis nevienu gadījumu, kad mākulas deģenerācija no mikroviļņu stimulācijas lietojuma būtu progresējusi. Tomēr, ja kādam ir ļoti izteikts acu sausums, var nākties apsvērt, vai procedūra ir lietderīga, jo mēs tomēr darbojamies ar elektrību.

Mikrostrāvas izmantošanas ideja ir šāda: stimulējot ap acīm visus akupunktūras punktus, tiek palielināta asins plūsma. Paplašinot asinsvadus un stimulējot nervus, kas atrodas ap acīm, tiek pamodinātas snaudošās šūnās un iedarbināts ATF veidošanās process – līdzīgi, kā tas notiek, ja uzlādē baterijas.”

Rozenfarbs salīdzina mikrostimulāciju ar mobilā telefona uzlādēšanu. Šūnas ap acīm ir kā baterijas, un līdzīgi kā baterijas tās var iztērēt savu enerģiju un pārstāt darboties. Taču šīm šūnām nav jāatmet ar roku – tās ir tikai jāuzlādē, līdzīgi kā jūs to darītu ar savu mobilo telefonu.

“Ja šūnas ir vājas, to uzlāde jums palīdzēs,” Rozenfarbs stāsta. “Ja tās tādas nav un situācija ir sarežģītāka, tas, visticamāk, nepalīdzēs.”

Svarīgs faktors mākulas veselības saglabāšanā ir arī dzīvesveida pārmaiņas. Tā kā mākula no visiem organisma audiem saņem vislielāko asins plūsmu, vērtējot proporcionāli tās lielumam, jebkas, kas samazina bagātīgo asiņu plūsmu un skābekļa piegādi acīm, mākulu ietekmē negatīvi. Pie riska faktoriem pieder, piemēram, aktivitāšu trūkums, smēķēšana un oksidatīvais stress (brīvo radikāļu un antioksidantu līdzsvara zudums organismā). 

Grosmans stāsta, ka pat tādos gadījumos, kad cilvēkam ir progresējoša mākulas deģenerācija, veselīga dzīvesveida izvēlēm un atbilstošiem uztura bagātinātājiem var būt ārkārtīgi nozīmīga loma, lai normalizētu stāvokli. Diemžēl zaudētu redzi, kad tīklenes šūnas vairs nav dzīvas, šajā posmā nevar atjaunot. Taču patlaban noris izcili pētījumi par to, kā ar cilmes šūnām varētu veicināt zaudēto tīklenes šūnu reģenerāciju.

“Paturiet prātā, ka cilvēkiem var dažkārt uzlaboties redze, jo tīklenes šūnas, kas nav aktīvas, joprojām var būt dzīvas, bet tikai slikti funkcionēt. Šīs šūnas var stimulēt, un ar diētu, aktivitātēm, mikrostimulāciju un uztura bagātinātājiem var palīdzēt tām kļūt aktīvākām.”

Emocionāli un garīgi komponenti

Grosmans tic, ka vecuma mākulas deģenerācija ietver arī skaidrus emocionālus un garīgus aspektus – kaut ko tādu, ko Rietumu medicīna negribīgi ņem vērā. “Ķīnas medicīnā mākulu emocionālā līmenī saista ar zemes elementu,” viņš stāsta. “Zemes elements ir saistīts ar kuņģi un liesu, un to var attiecināt uz sevis pabarošanu. Esmu bieži novērojis, ka cilvēki, kuri parūpējas par citiem, pirms ir parūpējušies par sevi, bieži piedzīvo mākulas deģenerāciju.”

Tas nemaz nav tik nepamatoti, kā sākotnēji varētu likties, ņemot vērā statistiski nozīmīgo atšķirību starp vīriešiem un sievietēm, kam veidojas mākulas deģenerācija. Daudz biežāk šī slimība skar tieši sievietes.

Garīgā ziņā, kā saka Grosmans, cilvēkiem, kam ir vecuma izraisīta mākulas deģenerācija, bieži ir mocekļa dzīves uztvere. Viņi ne tikai neparūpējas par sevi, bet uzskata, ka nav pat pelnījuši rūpes. Tāpēc viņš vienmēr saviem pacientiem iesaka iemācīties sevi novērtēt. “Es lūdzu viņiem vakaros taisīt lavandas vannu un diezgan daudz par sevi rūpēties.”

Lielākajai daļai cilvēku, kam ir darīšana ar mākulas deģenerāciju un kuri apjauš, ka var zaudēt redzi ar vienu vai abām acīm, lavandas vannas taisīšana, virziņkāposta ēšana bļodām un uztura bagātinātāju lietošana nešķiet pārāk augsta cena, ko maksāt par stāvokļa uzlabošanos.

Robertam Esmanam (Robert Essman), 67 gadus vecam vīrietim no Stemfordas Konektikutā, tika diagnosticēta mākulas deģenerācija, kad viņam vienā acī bija sākušas spēcīgi krāties asinis, un tas pirms tīklenes radīja pietūkumu. Ārsti ieteica injicēt pretvēža zāles, taču Roberts bija dzirdējis, ka ir maz cilvēku, kam tās palīdz, un vēlējās izmēģināt jebko citu. Viņš gandrīz 18 mēnešus sadarbojās ar optometristu Marku Grosmanu, līdz asinis acī uzsūcās un viss normalizējās.

“Dīvaini, bet man ir sajūta, ka es ap šo laiku jau būtu palicis akls, ja ietu tradicionālo ceļu.”