Alumīnijs mūsu mājās - vai pamats satraukumam? Ir lietas, ko patiešām vajadzētu zināt!

Kas tas ir?

Alumīnijs, sudrabaini balts metāls, ir trešais dabā visbiežāk sastopamais elements (aiz skābekļa un silīcija) un veido apmēram astoņus procentus no zemes garozas, kaut arī tam nav būtiskas lomas dzīvības sistēmās. Rūpniecība sāka alumīnija ieguvi un apstrādi 19. gadsimta beigās, un mūsdienās ik gadus tiek saražots ap 58 miljoniem tonnu šā metāla. Alumīnijs ir viens no visplašāk lietotajiem metāliem ēku celtniecībā un tiek plaši izmantots arī medicīnā, pārtikas tehnoloģijā un kosmētikā.

Kur var atrast?

Mājās alumīnijs var būt ēdiena gatavošanas piederumos, folijā, pārtikā, pārtikas un dzērienu iepakojumā (piemēram, bundžās, kartona kārbās, ūdens pudelēs un sulas pakās), cepamajā pulverī, ūdenī, pretsviedru līdzekļos un citā kosmētikā, kā arī medikamentos, piemēram, anticīdos un aspirīnā. Pārtika ir galvenais avots, no kura mēs uzņemam alumīniju mājās. Daži produkti to var saturēt dabiski, bet bieži to lieto arī kā pārtikas piedevu. Turklāt alumīnijs var nonākt pārtikā no folijas, alumīnija virtuves piederumiem, traukiem un iepakojuma. 

Ko tas nodara?

Daudzus gadus alumīniju neuzskatīja par draudu veselībai, jo tam ir salīdzinoši zema biopieejamība (uzsūkšanās ķermenī). Taču 1965. gadā pētījumos ar dzīvniekiem zinātnieki atklāja iespējamu saikni starp alumīniju un Alcheimera slimību. Kopš tā laika ir aizvien jauni pētījumi, kas skaidri apliecina šo saistību, un tagad ir izplatīts uzskats, ka alumīnijs var uzkrāties smadzenēs, kur tas var radīt toksisku efektu. Patiesībā alumīnijs tiek saistīts ne tikai ar Alcheimera slimību, bet vēl vairākām neirodeģeneratīvām slimībām, tostarp amiotrofo laterālo sklerozi (kustību neironu slimību), Pārkinsona slimību, demenci, Persijas līča kara sindromu un multiplo sklerozi. 

Ir arī pētījumi, kas vedina domāt, ka alumīnijam varētu būt kāds sakars ar krūts vēzi. Sievietēm ar krūts vēzi alumīnijs atrasts krūts audos un būtiski lielākā daudzumā padusēs pie krūtīm, kas rada aizdomas par tā iespējamo saistību ar pretsviedru līdzekļiem, kuru sastāvā izmantots alumīnijs. 

Ko var darīt lietas labā?

Lai arī atsevišķa, neliela pakļautība alumīnijam, piemēram, alumīnija folijā gatavota ēdiena lietošana vai alumīniju saturoša pretsviedru līdzekļa izmantošana, pati par sevi nevarētu kaitēt veselībai, vairāku šādu sīku ietekmju kumulatīvais efekts, ko laika gaitā radījuši dažādi avoti, gan rada uztraukumu.

Turklāt individuāli katram cilvēkam ļoti atšķiras līmenis, kādā daudzumā viņa ķermenis uzņems alumīniju no šādiem dažādiem avotiem. Noteiktu uzturvielu trūkums, piemēram, var palielināt alumīnija uzsūkšanās pakāpi. 

Ir vērts, cik vien iespējams, ierobežot iespēju tikt pakļautiem alumīnija iedarbībai, un, lūk, kā to varētu īstenot.

Kā samazināt alumīnija uzņemšanu

Negatavojiet ēdienu alumīnija traukos

Cepot vai vārot alumīnija katlos un pannās vai ietinot produktus folijā, alumīnijs var nokļūt ēdienā. Kādā pētījumā atklāts, ka, cepot sarkano gaļu folijā, šā metāla daudzums gaļā palielinājās par 89 līdz 378 %, savukārt mājputnu gaļā pieauga par 76 līdz 215 procentiem. Jo ilgāks cepšanas laiks un augstāka temperatūra, jo augstāks alumīnija līmenis. 

Cepamais papīrs (vēlams, nebalināts) ir laba alternatīva alumīnija folijai, un nerūsējošā tērauda un stikla trauki ir drošāks variants ēdiena gatavošanai.

Pārbaudiet savas zāles

Alumīnijs var būt daudzu zāļu sastāvā, piemēram, anticīdos, apvalkotā aspirīnā un līdzekļos pret caureju. Uzmanīgi pārbaudiet zāļu etiķeti un vaicājiet ārstam, ja rodas šaubas, vai kādas no lietotajām zālēm satur alumīniju. Kad vien iespējams, meklējiet dabisku alternatīvu.

Arī vakcīnas un pretalerģijas injekcijas var saturēt alumīniju.

Mazāk ēdiet pārstrādātus produktus

Dzeramais ūdens un nepārstrādāta pārtika alumīniju var saturēt dabiski, taču pārstrādātos produktos tā līmenis var būt augstāks, jo tas var būt pievienots kā pārtikas piedeva un nonākt ēdienā no iepakojuma vai ražošanas procesā. Cepti izstrādājumi, piemēram, maize, kūkas un mafini, var saturēt sevišķi lielu daudzumu alumīnija, jo tajos bieži tiek izmantots alumīniju saturošs cepamais pulveris.

Ja paši iegādājaties cepamo pulveri, noteikti pārbaudiet etiķeti, vai tas nesatur alumīnija nātrija fosfātu vai alumīnija nātrija sulfātu. Dzeramā soda ir vienkārši tīrs nātrija bikarbonāts, tāpēc tai nevajadzētu saturēt alumīniju.

Izvēlieties kosmētiku bez alumīnija

Uzmanīgi izpētiet kosmētikas un tualetes piederumu etiķetes, vai tajās nav uzrādīts alumīnijs, jo tas var būt sastopams gan dabiskajos, gan tradicionālajos produktos. Ja rodas šaubas, sazinieties ar zīmola pārstāvniecību un noskaidrojiet to tieši.

Visbiežāk alumīniju satur antiperspiranti un dezodoranti, tāpēc liels solis, kā var samazināt ikdienā uzņemtā alumīnija daudzumu, ir izvēlēties pretsviedru līdzekli bez alumīnija.

Meklējiet līdzekļus, kas satur alumīnija dabisko formu alaunu jeb alumīnija sulfātu. Ražotāji apgalvo, ka tam ir daudz lielākas molekulas nekā alumīnija hlorhidrātam, ko parasti izmanto antiperspirantos, tāpēc tas nevar uzsūkties caur ādu. Tomēr citi uzskata, ka alumīnija hlorhidrāts mazāk šķīst ūdenī, turpretim sulfāti ir labi šķīstoši, tāpēc alauns varētu labāk sadalīties siltā, mitrā padusē (kas nozīmē, ka tas, iespējams, var arī uzsūkties ādā).

Lietojiet ūdens filtru

Meklējiet ūdens filtru, kas spēj aizturēt patiešām visas nešķīstošās daļiņas, tostarp alumīniju, kas ir krāna ūdenī. Filtrs visai mājas ūdens apgādei ir vēl viena alternatīva.