10 praktiski padomi, kā mazināt astmas risku
Antibiotiku lietošana grūtniecības laikā, kā arī bērna pirmajā dzīves gadā un vecumā līdz diviem gadiem palielina astmas attīstības risku dzīves laikā, atzīst globālā iniciatīva astmas ārstēšanai (GINA), kas sniedz noderīgus padomus, kā attālināt iespējamo astmas risku. Piesārņota vide, nedabiska pārtika, sadzīves ķīmijas plašā lietošana – tas viss veicina to, ka pasaulē un arī Latvijā arvien vairāk iedzīvotāju slimo ar astmu, hronisku elpceļu slimību, ko noteikti nedrīkst atstāt bez ievērības. Nākotnes prognozes par astmas izplatību nav iepriecinošas – slimos arvien vairāk.
Iedzimtība – tikai viens no faktoriem
Viens no faktoriem, kas būtiski ietekmē cilvēka iespēju dzīves laikā saslimt ar astmu, ir iedzimtība. Pētījumi atklāj, ka astmas risks bērnam, kura abiem vecākiem nav nekādu alerģiju, ir 5–15%. Ja abi vecāki ir alerģiski, astmas risks tuvojas 70%, bet, ja alerģija ir tikai mātei vai tikai tēvam, risks saņemt pūrā astmu ir 20–40%. Ar iedzimtību ir jāsamierinās, bet no astmas var mēģināt izvairīties, ietekmējot dzīves vidi. Astmas risks būtiski pieaug, dzīvojot piesārņotā gaisā – smēķējot vai elpojot cigarešu dūmus, ķīmiskas vielas, uzturoties mitrās, putekļainās, pelējuma piesārņotās telpās u.c. Arī emocionālais faktors un ilgstošs stress, īpaši bērnībā, var būt astmas ierosinātāji.
Ko darīt, lai mazinātu astmas risku sev un saviem bērniem
• Nepārspīlē ar pretsāpju medikamentiem
Pretsāpju zāļu, tai skaitā paracetamola, lietošana palielina iespēju saslimt ar astmu gan bērniem, gan pieaugušajiem. Arī tad, ja sieviete regulāri lieto šīs zāles grūtniecības laikā, viņas bērniem dzīves laikā ir lielāks risks saslimt ar astmu.
Ar krūti barotam bērnam ir mazāks astmas un alerģijas risks.
• Neaizraujies ar sterilitāti
Pārlieku liela tīrība, iznīcinot vides dabīgo mikrofloru, var veicināt astmas attīstību. Savukārt agrīns bērna kontakts ar daudzveidīgu mikrofoloru pasargā no astmas attīstības. Piemēram, bērniem, kas mīt laukos un ikdienā ir ciešā kontaktā ar mājlopiem un svaigu lauku pienu, astmas risks ir zemāks nekā tiem, kam šādu iespēju nav.
Bērni, kam mājās ir vismaz divi suņi vai kaķi, ir mazāk alerģiski nekā tie, kas dzīvo bez mājas mīluļiem, līdz ar to mazāks astmas risks.
• Dzemdē dabiski
Dabiskās dzemdībās pasaulē nākušiem bērniem, saskaroties ar mātes maksts mikrofloru, astmas attīstības risks turpmākajā dzīvē ir zemāks nekā bērniem, kas dzimuši dzemdībās ar ķeizargrieziena operāciju.
Ilgstošs mātes stress laikā no mazuļa dzimšanas līdz bērna skolas vecumam palielina bērna risku saslimst ar astmu.
• Nesmēķē
Bērns nedrīkst tikt pakļauts tabakas dūmu ietekmei grūtniecības laikā un pēc dzimšanas, jo tas var veicināt astmas attīstību.
Svarīgākais – laikus pie ārsta
Arī Latvijā mediķi atzīst, ka astmas izplatība pieaug, īpaši bērnu vidū. Paredzams, ka astmas pacientu skaits, kuri vecāki par 65 gadiem, līdz 2030. gadam pasaulē pat dubultosies. Ja slimību laikus nesāk ārstēt, tā var nopietni sabojāt veselību un pat radīt draudus dzīvībai, brīdina mediķi. Astmas gadījumā svarīgākais ir laikus doties pie ārsta un uzsākt ārstēšanu, jo, ja astmu laikus atklāj un ārstē, ar šo slimību var iemācīties sadzīvot un kādā dzīves posmā tā vispār var netraucēt.
Pie ārsta noteikti jādodas tad, ja ir šādi iespējamie astmas simptomi:
• klepus un aizdusa jeb elpas trūkums moka nakts otrajā pusē vai uz rīta pusi;
• klepus parādās pēc nelielas fiziskas slodzes, piemēram, straujāka kāpiena pa trepēm, pēc skrējiena, lielas smiešanās u.c.;
• klepošana saasinās aukstās, mitrās dienās;
• klepus parādās pēc straujas temperatūras maiņas, piemēram, izejot no siltas istabas aukstumā.
Konsultēja pulmonoloģe Dr. Iveta Kroiča
